Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. septembris, 2015
Drukāt

Tuneli zem Āgenskalna nebūvēs

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss iepazīstināja ar alternatīvo "Rail Baltica" trases maršrutu virzienā no Centrālās dzelzceļa stacijas uz starptautisko lidostu "Rīga" – taisnā ceļa vietā caur Āgenskalnu līkums uz leju ved pa esošo dzelzceļa līniju.

Kā solīts, biedrība “Āgenskalns – mūsu mājas” Rīgā viesnīcā “Bellevue” otrdien rīkoja sapulci, kur satiksmes ministram Anrijam Matīsam un Rīgas vicemēram Andrim Amerikam iesniedza vairāk nekā 9100 parakstu pret tuneļa būvi zem Āgenskalna. Kā stāstīja viens no sapulces dalībniekiem, paraksti aktīvi vākti arī 9. maija svinībās pie Uzvaras pieminekļa, parakstījušies ne tikai Āgenskalna iedzīvotāji, turklāt nav bijis iespējams paust atbalstu izvēlētajam maršrutam. Biedrības vadītājs Ēriks Pūle viņam atbildēja, ka tuneļa būvniecības dēļ ciestu vēsturiskie pieminekļi, iecienītā atpūtas vieta pie Māras dīķa, kas ir visu rīdzinieku bagātība. Sapulcē A. Matīss iepazīstināja ar alternatīvu “Rail Baltica” dzelzceļa tuneļa būvei zem Āgenskalna un atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem. Iedzīvotājiem skaidrību daudzos jautājumos viesa arī Satiksmes ministrijas sauszemes transporta dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks.

Gan ministrs, gan domes priekšsēdētāja vietnieks slavēja rīdziniekus par aktivitāti. “Ja šāda cilvēku aktivitāte būtu arī citās reizēs, tad mēs varētu pieņemt daudz kvalitatīvākus lēmumus. Esmu pārliecināts, ka Latvija no “Rail Baltica” dzelzceļa iegūs,” tā ministrs. Viņš iepazīstināja ar alternatīvo “Rail Baltica” trases maršrutu virzienā no Centrālās dzelzceļa stacijas uz starptautisko lidostu “Rīga”, kas neskar nevienu privātīpašumu, un liela daļa trases atrodas blakus esošajam 1520 milimetru platuma sliežu ceļam.

Sapulcē radās iespaids, ka daudzi no vairāk nekā simts sapulces dalībniekiem (rīkotāji bija solījuši 600 dalībniekus) par atteikšanos no tuneļa būves līdz galam nenoticēja. Rita no Mazās Nometņu ielas 3. nama atcerējās, ka aizvadītā gadsimta 60. gados mājas būvniecībā vienu uz otra kūdrainajā zemē dzina trīs, bet rūpnīcas “Aurora” teritorijā – četrus pāļus. Matīss atbildēja – tunelis būtu dārgāks, no iedzīvotāju interešu skatpunkta vērtējot – ērtāks. Atbildot uz jautājumu par citu valstu darbiniekiem dzelzceļa būvniecībā, viņš uzsvēra, ka Latvijā ir pietiekami zinoši cilvēki, kas varētu uzņemties būvniecības darbus.

Uz pārmetumu, ka “Rail Baltica” dzelzceļš pēc uzbūvēšanas būs arī jāuztur un par to maksāšot Latvijas iedzīvotāji, satiksmes ministrs vērsa uzmanību, ka ES nav atļautas starptautisko pārvadājumu subsīdijas. Par “Rail Baltica” uzturēšanu maksāšot tie, kas dzelzceļu izmanto. Kad Matīss 85% no 1,28 miljardiem kopējo būvniecības izmaksu Latvijā nosauca par “Eiropas Savienības dāvanu Latvijai”, vairāki dalībnieki izrēķināja, ka Latvijas līdzfinansējums būšot pietiekami liels – 300 miljoni eiro. Ministrs skaidroja – tas maksājams desmit gadu laikā, tātad 30 miljoni eiro gadā, kas šķiet “ceļama” summa. Pēc šāda paša – ES un Latvijas valsts līdzfinansējuma – principa Latvijā ar ES atbalstu būvē ceļus.

Satiksmes ministrs pēc būtības nevarēja atbildēt uz dažiem jautājumiem saistībā ar to, ka patlaban vēl notiek trases ģeoloģiskā izpēte. Lai gan biedrības “Āgenskalns – mūsu mājas” vadītājs Ēriks Pūle aicināja diskusijā neskart politiskas tēmas, tomēr bez vairākām neglaimojošām replikām Matīsa partijai “Vienotība” un viņam pašam neiztika. Izskanēja arī pretējs viedoklis – nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un patlaban uzņēmējs tranzīta nozarē Uldis Līviņš vērtēja Matīsu kā līdz šim vislabāko satiksmes ministru.

Sapulcē izskanēja ieteikums no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas uz lidostu būvēt ātrgaitas tramvaju. J. Eiduks vērsa uzmanību, ka tā ir ļoti sena un aizvien nav īstenota. Turklāt Latvija vēlas, lai Rīgas starptautiskā lidosta kļūtu par starptautiski svarīgu centru. Pēc “Rail Baltica” uzbūvēšanas brauciens no Centrālās dzelzceļa stacijas uz lidostu ar vietējās nozīmes vilcienu maksāšot aptuveni trīs eiro, norādīja Eiduks.

Turpinājums seko

9. oktobrī būs gatavs “Rail Baltica” ietekmes uz vidi novērtējums. Papildu sabiedriskās apspriešanas alternatīviem trases variantiem, ko sagatavojusi pilnsabiedrība “RB Latvija”, notiks šodien Salacgrīvā un rītdien Jaunmārupē. Par šajās sapulcēs runāto stāstīsim “Latvijas Avīzes” pirmdienas numurā.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+