“Noliec kartupeli uz zemes un liec virsū biezu, nostāvējušos salmu vai siena kārtu,” Ilze skaidro, cik vienkārši viņu dārzā notiek tupeņu stādīšana.
“Noliec kartupeli uz zemes un liec virsū biezu, nostāvējušos salmu vai siena kārtu,” Ilze skaidro, cik vienkārši viņu dārzā notiek tupeņu stādīšana.
Foto – Ilze Pētersone

Salmi noder gan kartupeļu dobei, gan būvniecībai. Ciemos permakultūras saimniecībā Ambeļos 10

Ar kartupeļiem, kas aug zem salmu vai siena segas, Ambeļu pagastā nevienu vairs nepārsteigsi. Seno, bet piemirsto metodi savā saimniecībā uzsāka Ilze un Oskars Mežnieki, lai nebūtu jānoņemas ar lauku aršanu un kaplēšanu. Kaimiņi – kā nu kurais, kāds gribēja pamēģināt, cits pasmīnēja, bet drošāks noprasīja saimniekam – nu, ko tu ar to “figņu” ņemies?

Reklāma
Reklāma
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Tupeņi salmos viņiem nav modes lieta, bet viens no permakultūras jeb ilgtspējīgas saimniekošanas pasākumiem, kā ģimenei ar pieciem bērniem laukos apgādāt pašiem sevi. “Gribam būt pašpietiekami un dalīties pieredzē ar citiem,” nosaka Ilze, viena no Latvijas Permakultūras biedrības dibinātājām, kas kopā ar domubiedriem pagājušā gada augustā Ambeļos sarīkoja pirmo permakultūras festivālu.

Slinko metode

Permakultūra izmanto gan senus un tradicionālus paņēmienus, piemēram, augu saderību, augsnes nosegšanu, mulčēšanu u. c., gan mūsdienīgus atklājumus un ekozināšanas. To visu apvienojot, iegūst konkrētai vietai atbilstošu un ilgtspējīgu saimniekošanas sistēmu – tieši to savā saimniecībā vēlas panākt Mežnieki.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vai tad es esmu tik stulbs, ka pieci gadi ņemtos ar vienu un to pašu, ja tas nenestu kaut kādu rezultātu!” bez aplinkiem par kartupeļu audzēšanu salmos saka Oskars. Laba raža ienākusies jau pirmajā gadā – kā jūnija sākumā uz zemes, kur vietām vēl krājās peļķes, rindās salikuši bumbuļus un noklājuši ar trīs gadus nostāvējušos sienu, tā rudenī, noņemot segumu, sapratuši: “Yes, tas strādā!” Citiem togad kartupeļi padevušies pavāji sausuma dēļ, bet viņu tupenīšiem mitruma gana, jo siens palīdzējis uzturēt valgmi un arī nav ļāvis sazelt nezālēm. Ilze pa šiem gadiem parēķinājusi – ja pavasarī iestāda vienu ķerru kartupeļu, rudenī sanāk novākt četras līdz piecas. Tiesa, grūtāk nogatavojas vidēji vēlās un vēlās šķirnes, bet agrajām, kā reiz teikuši kādi talcinieki, reklāma nav vajadzīga, dažs buļba izaudzis pat divu sauju lielumā. “Vasarā ar‘ – kad gribas paraudzīt ražu vai paņemt pusdienām jaunos kartupelīšus, pacel tik sedziņu un tur viņi guļ kā trusīši – nekas nav jārok, tīrām rokām met tik grozā,” saimnieks nosauc vēl vienu paņēmiena plusu.

Nākamajā gadā bijušais kartupeļu lauks ir gatavs kāpostu, pupu, tomātu, biešu, redīsu u. c. stādīšanai. “Pavelku mulču nost un zemē izveidoju vadziņu, sējumam vai stādījumam var uzkaisīt mēslu un zemes maisījumu,” pamāca Ilze. Burkāniem gan viņa šo paņēmienu neizmanto – tie jasēj izravētā un uzirdinātā zemē.

Salmu kartupeļiem vairāk sekotāju saradies pēc 2011. gada kampaņas, kad Ilzes vadītā kultūras studija “Speiga” aicinājusi piedalīties ražas novākšanas talkā un pankūku cepšanā. Nākamajā pavasarī apkārtnes laukos šur tur parādījušās ar sienu vai salmiem noklātas strēmeles, kas agrāk šaipusē nebija redzētas.

Šogad Mežnieku ilgtspējīgās saimniecības piemērus bija ieradušies apgūt 24 Latvijas Universitātes studenti. Viņiem bija iespēja piedalīties vēl vienā ar permakultūras popularizēšanu saistītā pasākumā – salmu mājas apmešanā.


LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.