Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. jūnijs, 2014
Drukāt

Māris Antonevičs: Kāda izskatīsies “Vienotība” pēc-Dombrovska periodā? (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Tur iekšā kaut kas notiek – tā varētu teikt, sarindojot vienu pie otra vairākus šīs nedēļas politiskos notikumus un paziņojumus. Tie visi saistās ar valdošo partiju “Vienotība” un to, kāda tā izskatīsies pēc-Dombrovska periodā.

Pirmā ziņa. Valdība otrdien atbalstīja Valda Dombrovska kandidatūru Eiropas komisāra amatam. Viss pēc plāna. Šis scenārijs bija zināms jau kopš Dombrovska atkāpšanās no Ministru prezidenta amata, kuram gan bija vēl optimistiskais (bet ne pārāk reālais) variants, ka viņš varētu pretendēt uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu. Šobrīd par to cīnās bijušais Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers, kura labā Dombrovskis atsauca savu kandidatūru un kuram “Vienotība” kā Eiropas Tautas partiju politiskās grupas dalībniece apliecinājusi savu uzticību. Tiesa, arī ES politikā dažādām aizkulišu cīņām ir liela nozīme, un Junkera izredzes nebūt nav tik drošas, taču maz ticams, ka “kompromisa figūra” nāktu no Latvijas. Jebkurā gadījumā Eiroparlamenta vēlēšanas bija pēdējās, kurās “Vienotība” varēja pilnvērtīgi izmantot Dombrovska “resursu”. Viņu joprojām varēs likt plakātos un rādīt pirmsvēlēšanu reklāmās un stāstīt par “Dombrovska kursa turpināšanu”, bet Saeimas vēlēšanās būs jābalso par citām personām. Kas būs “Vienotības” nākotnes seja?

Otrā ziņa. Varbūt apzināti, varbūt sakritība, bet atbilde pienāca tās pašas dienas vakarā, kad līdzšinējais Latvijas eirokomisārs Andris Piebalgs Latvijas televīzijas raidījumā “1:1” atklāja, ka gatavojas atgriezties Latvijas politikā un iestāties “Vienotībā”, jo tieši šī partija atspoguļo viņa uzskatus un “izdarījusi labu darbu, jo Latvijas politiskā un ekonomiskā situācija ir labākā kopš neatkarības atgūšanas”. Sev ierastajā atturīgi šaubīgajā stilā Piebalgs atrunājas, ka viņš partijā gan stāsies tikai pēc vēlēšanām. Runāt par viņu kā nākamo premjeru vai prezidentu esot priekšlaicīgi, visam jānotiek pakāpeniski un pagaidām pietiktu ar to, ka viņš lasītu lekcijas augstskolu studentiem. Taču diez vai viņam tiks dots ilgs “aklimatizācijas laiks”. Pie­balgs ir tieši tas tēls, kura “Vienotībai” šobrīd tik ļoti pietrūkst un kuru nav iespējams ātrā laikā radīt. Vien importēt.

Trešā ziņa. “Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nosaukusi par “bezatbildīgu” finanšu ministra Andra Vilka ierosinājumu sākt diskutēt par nodokļu izmaiņām. Atgādinājumam – A. Vilks par šo jautājumu bija publicējis rakstu “Latvijas Avīzē” (“Nodokļu slogs – kādus soļus spersim” 22.05.2014.), norādot, ka iekasētie nodokļi nav tik lieli, lai segtu arvien pieaugošās vajadzības un 12. Saeimai būs jāizšķiras – atteikties no šīm vajadzībām vai paaugstināt nodokļu slogu. Raksts izpelnījās plašu ievērību un kritiku. Taču nāktos piepūlēties, lai atcerētos gadījumu, kad pret kādu ministru tik asi un publiski vērsusies paša partijas vadība. Pret citu partiju pārstāvjiem jā, bet ne pret savu, pat ja viņš kaut ko pateicis neatbilstoši partijas nostājai (vai aicinājumu uz diskusiju var par tādu uzskatīt?). Taču Vilks nav viens, partijā ir politiķi, kas viņam piekrīt. To, protams, var dēvēt par “demokrātiju”, taču vēlētājiem tomēr gribēsies zināt, par ko viņi īsti balso.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. … Vienigie par ko velet paliek tikai NA, un kura iet atklati un lidzi Eiropas jaunajai straumei !

  2. es nesaprotu. kad veletajiem atversie acis pret sitiem…… vai tad tiesam vel nav parbaroti?

  3. Nākošai valdībai ir beidzot jābūt pirmai, patriotiskai latviešu valdībai.

  4. Vai tad “Vienotībai” jābūt arī turpmāk? Spēsim to vēl atmazgāt?

  5. Vai tad mums tā Eirodeputāta pilnvaras, uz laiku, kamēr nebūs Knaba vai ģenerālprokura slēdziens par ģimenes kredītiem, nevajadzētu lūgt apturēt – lai nekristu traips uz valsti… Un jā viss kārtībā – uz priekšu…

  6. Fiskālā politika – valdības ieņēmumu un izdevumu politika, kas nosaka valsts lomu ienākumu pārdalē (valsts konsolidētais kopbudžets pret IKP), mērķus kopējai nodokļu slodzei, kā arī nodokļu, fiskālā deficīta un ārējā un iekšējā parāda struktūrai un apjomiem. Nepārtraukti palielinot izdevumus valsts sektorā, pret IKP, Latvijas valsts fiskālās politikas galvenais uzdevums, bija bremzēt ekonomikas izaugsmi un 23. gadu laikā ir sasniegti ievējami rezultāti.
    Mirstība pārsniedz dzimstību, lai gan vēl pazeminot pensijas, palielinot iflāciju un paātrinot pāreju uz pilnībā maksas-apdrošināšanas medicīnu, rezultāti varētu būt labāki.
    Labs, bet vēl nepietiekoš ir emigrācijas līmenis. Te būtu kas sakāms Latvijas masu mēdijiem, kuri nepietiekoši labi atspoguļo jauniešu darba iespējas ārzemēs.
    #edvin #suverenitate lv

    • dekolonizāciju.ru Atbildēt

      Tu runā kā tipisks, ņirdzīgs Latvijas ienaidnieks. Tādam kā tu ir noteikti jāemigrē — uz austrumiem.

  7. Vienotība būs stiprāka, nekā Dombrovska laikā. Atgriežas Piebalgs un Šadurskis ar Eiropas pieredzi, kā potenciālie premjera kandidāti, V papildina spējīgākie kadri no RP un Reģionu partijas. Uz vēlēšanām V objektīvi izskatās spēcīgāka nekā nekā Dombrovska laikā. Žēl, ka šis Antoņēvičs turpina padomju žurnālistu stilu – runāt puspatiesības un visur izcelt vienīgi negatīvo.

  8. Cerams, ka tā būs patriotiskāka, godīgāka un nekasīsies tik daudz ar saviem koalīcijas partneriem.

  9. Vienotība nav tik vienota, lai, tēlaini izsakoties, varētu pateikt, kas tā tāda ir. Viņi ir dažādi. Varbūt varēt teikt, ka tie savā vairākumā ir latvisk-valodīgi kosmopolīti ar post-padomju pieskaņu, kuriem nebūtu nekādu pretenziju arī pret “5.kolonnu”, ja vien tā necenstos viņiem atņemt varu.
    To jau mēs, piemēram, redzējām saistībā ar mūsu Satversmes preambulu. Cik grūti tiem bija izrunāt vārdu – latvietis un latviešu Valsts… Vārdu sakot – bīstamu kompromisu ļaudis. Un tas ir nožēlojami!

Draugiem Facebook Twitter Google+