Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. februāris, 2014
Drukāt

Turaidas pilij šogad 800 gadu jubileja
 (6)

IMG_1405

Indriķa hronika liecina, ka pēc Rīgas bīskapa Alberta norādījuma 1214. gadā sākta 
Turaidas mūra pilis būvniecība. Tagad tā sagaidījusi savu 800. gadadienu.

Ne vien Turaidas pils varenie mūri un ekspozīcijas, bet arī Dainu kalns, stāsts par Gaujas lībiešiem, Baznīckalns, senā koka baznīca un Turaidas Rozes piemiņas vieta, saglabātā muižas saimnieciskā centra apbūve, gleznainā kultūrvide – itin viss Turaidas vēsturiskajā centrā ir vienots un īpaši aizsargājams kultūras piemineklis ar vēsturisku, zinātnisku un kultūras vērtību.

Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja Anda Skuja mudina muzeja viesus ielūkoties atjaunoto mūra pils ēku pagrabos, cietumā, sardzes un lielgabalu telpā, aplūkot arheoloģiskās izpētes gaitā atrastos priekšmetus, kā arī pilī iekārtotajās ekspozīcijās uzzināt interesantus faktus par viduslaikiem. Vēstures stāsti iepazīstami zinošu gidu vadībā un piedaloties interaktīvās izglītojošās programmās.

Turaidas muzejrezervāts janvārī sāka akciju “Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”. Tā turpināsies visu šo gadu, jo mērķis ir pievērst muzeja apmeklētāju uzmanību pilī atrastajām senlietām un atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu ilgo vēsturi.

Visa gada garumā reizi divās nedēļās šogad tiks īpaši izcelts kāds Turaidas pils ekspozīcijas priekšmets.

Janvārī savu stāstu jau atklājušas svētceļnieku zīmes jeb relikvijas. Tās atrastas arī arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī. Svētceļnieki pie apģērba piestiprinājuši pazīšanas zīmes – bronzas un alvas medaljonus, gliemežvākus un krustus. Piemēram, Turaidu ar Lukas pilsētu Itālijas novadā Toskānā saista svētceļnieka krustiņš ar Svētā vaiga (Santo volto) krucifiksa attēlojumu. Īpašais Lukas pievilkšanas spēks bija krucifikss ar Jēzus sejas attēlojumu, kas ļoti līdzinājās attēlam uz Veronikas šķidrauta.

Izplatītāka svētceļnieku zīme bija Jēkaba gliemežvāks – liecība par svētceļojumu uz Santjago de Kompostellu. Par svētceļnieku gliemežnīcu sauc divus radniecīgu gliemežnīcu veidus. Viena atrodama Vidusjūrā, bet otra, ko holandieši dēvējuši arī par Jēkaba dublonu, izplatīta gar Atlantijas okeāna piekrasti no Britu salām ziemeļos līdz Dienvidportugālei. Arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pils teritorijā atrastais fragments ir apmēram puse no Vidusjūras Jēkaba gliemežvāka, un viduslaiku kultūrslānis, kurā tas atrasts, datējams ar 13.–15. gadsimtu.

Tātad Turaidas mūra pilij visos 800 pastāvēšanas gados ir bijusi svarīga nozīme gan Latvijas, gan Eiropas vēstures kontekstā.

Tikai kopš pagājušā gadsimta otrās puses ir uzsākta mērķtiecīga un sistemātiska pils izpēte un apbūves konservācija, taču nu jau Turaida ir kļuvusi par vienu no visvairāk arheoloģiski pētītajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Pirms 800 gadiem nebija ķieģeļu?
    Tu dulls vai kā?
    Tie uzskatīts, ka pirmos ķieģeļus izgatavoja Divupē un Senajā Ēģiptē pirms 6000 gadiem, ļaujot mālam saulē sakalst. Arheoloģiskajos izrakumos Nīnivē un Bābelē atrastas milzīgu ķieģeļu celtņu atliekas. Senajā Ēģiptē zīmējumi uz celtņu sienām attēlo ķieģeļu ražošanu. Visā Senās Romas impērijas teritorijā atrodamas ķieģeļu celtņu drupas. Ķieģeļu ražošanas prasmi un glazūras tehniku tālāk attīstīja arābi un mauri. No 12. gadsimta ķieģeļu ražošana atkal atdzima arī Eiropas valstīs, kur tos plaši sāka izmantot romānikas un gotikas stila celtnēs.
    Ķieģeļu ēkas Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
    Pamatraksts: Ķieģeļrūpniecība Latvijā
    Latvijā pirmās mūra celtnes bija celtas no dolomīta un granīta laukakmeņiem, bet ķieģeļus izmantoja vienīgi durvju un logu apdarei. Vēlāk ķieģeļus arvien vairāk sāka izmantot arī ēku iekšējām konstrukcijām un aizsargmūru celšanai. Senākās ķieģeļu celtnes Latvijā ir Turaidas pils, Ludzas pils, Rīgas Doms, Rīgas Sv. Pētera baznīca, Rīgas Sv. Jēkaba baznīca un Rīgas aizsargmūris ar ķieģeļu torņiem. 17.-18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogi ķieģeļus izmantoja Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīcas, Jelgavas pils, Rundāles pils, Pētera akadēmijas un citu monumentālu celtņu būvei. 19. gadsimta vidū daudzās muižās izveidojās ķieģeļu “cepļi”, bet gadsimta beigās radās jaudīgas ķieģeļu rūpnīcas un Hofmaņa riņķa cepļi, kas ražoja ķieģeļus Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Ventspils, Jelgavas un citu strauji augošo pilsētu mūra māju būvei.

  2. 2x īsāk, lūdzu 🙂

  3. Cēsu pils vienalga vecāka,( Turklāt oriģināli saglabājusies). turklāt Turaidas pils celšanas laikā. Kieģeļi kā celtniecības materiāli vispār neeksistēja.

    • Pirms 800 gadiem nebija ķieģeļu?
      Tu ir dulns vai kā?

    • Lai uztaisītu ķieģeli senos laikos vajadzēja mālus. Ja māli eksistēja, tad arī ķieģeļus izgatavot nekādu problēmu nebija. Drīzāk lielākas problēmas bija atrast kaļķus un tos sadedzināt(izlietojot lielu daudzumu ar kurināmo), lai iegūtu saistvielu – tā bija pārākā tehnoloģija. Ķieģeļu cepļi kas tos ražoja rūpnieciski, parādījās vēlāk.

  4. “…800.gadu jubileja
” Astoņsimtā gadu jubileja? Tagad skolā tā māca?

Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+