Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. marts, 2016
Drukāt

Turcija izvirza noteikumus Eiropai (2)

Turcijas karaflotes fotoTurcijas karaflotes foto

NATO misijā Egejas jūrā piedalās kuģi no Vācijas, Kanādas, Turcijas un Grieķijas.

Eiropas Savienības valstu vadītāji pirmdien apspriedē Briselē pauda gandarījumu par panākto virzību sarunās ar Turciju par pasākumiem migrācijas krīzes ierobežošanai, taču atlika lēmuma pieņemšanu līdz nākamās nedēļas samitam, lai apspriestu Ankaras jauno prasību detaļas. Ankara prasa Briselei trīs miljardus eiro un bezvīzu režīmu.

 

Bēgļi kā maiņas valūta

Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu pārsteidza ES valstu partnerus, lūdzot palielināt palīdzību Turcijai par trim miljardiem eiro un līdz jūnijam nodrošināt Turcijas pilsoņiem bezvīzu režīmu ar ES. Viņš sacīja, ka apmaiņā pret to Turcija varētu uzņemt atpakaļ visus nelegālos imigrantus, kas ieradušies Grieķijas salās. Davutoglu arī ierosināja vienošanos, saskaņā ar kuru ES izmitinātu vienu Sīrijas bēgli no nometnēm Turcijā apmaiņā pret katru sīrieti, kuru Turcija uzņemtu no Grieķijas. Pēc tam, kad ES valstu līderi “silti apsveica” Turcijas priekšlikumus, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks sacīja, ka viņš tagad pievērsīsies juridiskām detaļām, lai panāktu galīgo vienošanos ES apspriedē, kas 17. un 18. martā notiks Briselē. Tusks, kurš pirms samita bija apmeklējis Turciju, Grieķiju un Balkānu valstis, norādīja, ka panāktais lūzums esot liels solis centienos izbeigt Eiropas lielāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara. ES līderu paziņojumā teikts, ka samitā tika atbalstīta vienošanās, kas paredz, ka visi nelegālie imigranti, kas ieradīsies no Turcijas Grieķijā, tiks nosūtīti atpakaļ un viņu pārsūtīšanas izdevumus segs ES. Par katru sīrieti, kas tiks uzņemts atpakaļ Turcijā, ES no Turcijas uzņems vienu oficiāli par bēgli atzītu sīrieti, teikts paziņojumā. Paredzēts paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem ceļošanai uz ES, kā arī paātrināt oktobrī solītā trīs miljardu eiro maksājuma piešķiršanu.

Tiek apsvērts jautājums par trīs miljardu eiro papildu finansējumu Turcijai, lai palīdzētu Ankarai, kur jau atrodas aptuveni 2,7 miljoni bēgļu no Sīrijas, tikt galā ar migrantu krīzi. Turcija vēl nav izpildījusi novembrī ar ES panākto vienošanos, kas paredz, ka Turcija saņems no ES trīs miljardus eiro, ja tiks ierobežota migrācijas plūsma Eiropas virzienā. Premjerministrs Davutoglu noliedza, ka Turcija “pieprasa” naudu, un aicināja pasauli dalīties ar Sīrijas bēgļu uzņemšanas slogu. Runājot preses konferencē pēc samita, Davutoglu sacīja, ka Turcija pieņēmusi “drosmīgu lēmumu uzņemt visus nelegālos imigrantus, pieņemot, ka par katru sīrieti, kurš tiks uzņemts atpakaļ Turcijā, cits sīrietis tiks izmitināts Eiropā”. Vienošanās bēgļu jautājumā ir jāsaredz kā daļa no plašākas vienošanās, kas paredz Turcijas integrāciju ES, viņš piebilda.

 

Domstarpības saglabājas

Vācijas kanclere Angela Merkele, kas aktīvi rosināja panākt vienošanos ar Turciju daļēji tāpēc, lai mazinātu viņas pašas “atvērto durvju” patvēruma politikas sekas, piesardzīgi atbalstīja pirmdien panākto vienošanos. Merkele norādīja, ka priekšlikumi varētu būt liels solis uz priekšu, un uzsvēra, ka “nelegālā migrācija” ir jāpārvērš par “legālu migrāciju”. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nosauca šo plānu par “reālu spēles mainītāju” un uzstāja, ka tas esot “juridiski iespējams”, par spīti cilvēktiesību organizāciju jautājumiem, vai ar šo plānu netiks pārkāptas starptautisko tiesību normas par izturēšanos pret bēgļiem.

Nodrošināt vienošanos nākamnedēļ paredzētajā ES samitā varētu būt grūti, ņemot vērā dziļās domstarpības, ko migrācijas krīze ir radījusi Eiropā. Pret migrāciju noskaņotais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un vairāku citu Austrumeiropas valstu vadītāji var uzlikt veto sīriešu izmitināšanas darījumam.

ES samita noslēguma paziņojumā teikts, ka “nelegālo migrantu plūsmas pa Rietumbalkānu maršrutu ir beigušās”. Tā kā Maķedonija noteikusi stingrus ierobežojumus nelegālo imigrantu skaitam, ko tā ielaiž savā teritorijā, Grieķijas ziemeļos pie Maķedonijas robežas šobrīd iestrēguši aptuveni 15 000 nelegālo ieceļotāju. Vienlaikus Grieķijā no Turcijas pāri Egejas jūrai kuģos un laivās katru dienu ierodas vidēji 2000 jaunu nelegālo imigrantu.

Eksperti uzskata, ka Turcijas varas iestādes un krasta apsardze pietiekami enerģiski nevēršas pret cilvēku kontrabandistiem. NATO paziņojusi, ka tā paplašina operāciju pret cilvēku kontrabandistiem Egejas jūrā Grieķijas un Turcijas ūdeņos. Alianses pārstāvis uzsvēris, ka misijas mērķis nav apturēt imigrantus jūrā vai likt viņiem griezties atpakaļ. Plānots, ka kuģi veiks izlūkošanu un uzraudzību Egejas jūrā, lai nodrošinātu ar informāciju Grieķiju, Turciju un ES robežaģentūru “Frontex”, lai tie – un nevis NATO – varētu tikt galā ar kontrabandistiem. NATO iejauksies tikai gadījumos, ja imigrantu laivas raidīs saucienu pēc palīdzības. Tādos gadījumos imigranti tiks nogādāti atpakaļ Turcijā. ES un Turcija cer, ka NATO misija atturēs imigrantus un kontrabandistus no došanās bīstamajā ceļā pāri jūrai. NATO misiju Egejas jūrā vada Vācija un tajā piedalās arī kuģi no Kanādas, Turcijas un Grieķijas. Arī Francija, Britānija un Nīderlande solījušas atsūtīt savus kuģus.

Nākamnedēļ ES valstu līderiem ir jāvienojas par plānu līdz gada beigām atjaunot Šengenas zonas pilnīgu darbību, ko dažas dalībvalstis ir faktiski apturējušas, slēdzot savas robežas imigrantiem. Viņiem arī jāapstiprina plāns par 700 miljonu eiro palīdzību Grieķijai, kuras premjerministrs Aleksis Ciprs ir solījis, ka viņš neļaus ES pārvērst savu valsti par “dvēseļu noliktavu”.

 

Darījumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji

Lai arī kādu vienošanos ES panāktu ar Turciju, to būs gandrīz neiespējami īstenot, teikts ES Aģentūras krimināltiesiskajai sadarbībai (“Eurojust”) iekšējā ziņojumā. Interneta vietnes “Politico” rīcībā nonākušajā dokumentā, kas ticis sagatavots februārī, norādīts, ka Turcijai trūkst politiskās gribas un infrastruktūras, lai mazinātu nelegālo imigrantu straumes uz Eiropu. “Pretēji ES uzskatam, migrantu došanās prom no Turcijas ir vadošā ideja, ko atbalsta Turcijas valdība un tauta – tas ir, viņi atbalsta, ka kontrabandisti imigrantus ved prom no Turcijas,” skaidrots “Eurojust” ziņojumā. Eiropas Savienības un Turcijas iecere apmainīties ar sīriešu bēgļiem ir nehumāna un prettiesiska, paziņojusi starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija “Amnesty International”. Organizācija nosodīja šo plānu, paziņojot, ka ES un Turcijas līderi nolaidušies neredzēti zemu, iztirgojot bēgļu tiesības un cieņu. “Ideja par bēgļu maiņu pret bēgļiem ir ne tikai bīstami dehumanizējoša, bet arī nepiedāvā ilgtspējīgu ilgtermiņa risinājumu humānajai krīzei,” norādīja “AI” Briseles biroja vadītāja. Plāns “izsmej ES pienākumu nodrošināt piekļuvi patvērumam uz savām robežām”, viņa norādīja, piebilstot, ka Turcijā, visticamāk, neviens patvērumu neprasīs. “Amnesty International” arī norāda, ka imigranti Turcijā spiesti dzīvot sliktos apstākļos bez kārtīga jumta virs galvas un iespējām bērniem saņemt izglītību.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Turki pārāk drosmīgi kļuvuši…būtu jāsadod pa biksēm.

  2. Tām liekēžu cilvēktiesību aizstāvju organizācijām vajadzētu likt maksāt par tiem parazītiem un uzņemt “bēgļus” savās ģimenēs, nevis kult tukšus salmu par humānajām vērtībām!

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+