Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. februāris, 2015
Drukāt

Turēsim godā savu valodu! “LA” lasītāja viedoklis (12)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Ar interesi izlasīju Agra Liepiņa rakstu “Arvien malā un aizdurvē…” (“LA”, 28. janv. 2015.). Tik tiešām, Valsts valodas centrs ir ierosinājis loģisku un sen gaidītu aicinājumu – atrodoties publiskajā telpā, lietot valsts valodu. Bet kā ir pie mums? Piemēram, lielveikalā “Maxima” (Deglava ielā 67), kurā es bieži iegriežos, darbinieki zālē un kasieri savā starpā sarunājas krievu valodā. Kad pajautāju darbiniecei, pēc runas spriežot, latvietei, kāpēc tā, atbilde bija – tā tas veikalā esot pieņemts un viņa nevarot atļauties uzstiept citiem latviešu valodu.

Citu gadījumu pieredzēju aptiekā Purvciemā, Nīcgales ielā 5. Pircēja, runājot ar akcentu, bet latviešu valodā jautāja par iegādāto zāļu lietošanu. Taču farmaceite latviete pārgāja uz krievu valodu un skaidroja, kas kā lietojams. Kad pircēja aizgāja, jautāju, vai viņai nelikās, ka ar šādu savu rīcību viņa noniecina valsts valodu un arī izrāda necieņu pircējai? Atbilde: “Es jau esmu pārliecinājusies, ka šādi cilvēki pēc tam nāk atpakaļ un pārjautā, tādēļ es labāk uzreiz pastāstu krievu valodā.”

Lūk, šādi rīkojoties, mēs esam atradinājuši sveštautiešus censties runāt latviski un viņi arvien retāk to dara, iepērkoties vai saņemot banku vai citus pakalpojumus. Esam aizmirsuši, ka mums jātur godā sava valoda un tā jālieto, runājot ar citu tautību Latvijas iedzīvotājiem.

Darba tirgus sludinājumos joprojām tiek prasīts, lai nākamais šoferis, galdnieks, pavārs, līdzās latviešu valodai prastu arī krievu valodu. Līdzšinējie Saeimas partijas “Visu Latvijai!” centieni ar likumdošanas palīdzību mainīt situāciju nav vainagojušies panākumiem. Un aizmir­stam, ka līdz ar to krievu valodas nepratēji, joprojām vairākums mūsu jauniešu, tiek diskriminēti darba tirgū un dodas svešumā. Tiekam pakāpeniski un neatlaidīgi radināti pie divvalodības. Tam apliecinājums ir Rīgas domes bezmaksas izdevums “Rīga.LV”, kas iznāca 325 000
 eksemplāru tirāžā. Izdevumā – 64 lappuses, pa 32 lpp. no vienas puses latviešu, no otras – krievu valodā. (Red. piebilde. Kā noskaidrojām, šogad šis izdevums vairs neiznāk.)

Tātad ar Rīgas domes svētību galvaspilsētā atbalstīta divvalodība. Gluži tāpat, kā bija padomju laikā, kad radio un televīzijas programmas, latviešu teātru programmas u.tml. bija latviešu un krievu valodā.

Vai Rīgas domes amatvīri nekādi nevar noticēt, ka daudzie bezmaksas latviešu valodas kursi atjaunotās neatkarības ceturtdaļgadsimta laikā ir ļāvuši nezinātājiem iemācīties latviešu valodu?

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. 100% piekrītu raksta autoram. Mēs latvieši esam tik talantīgi svešvalodu apguvē, ka pilnīgi novārtā atstājam savu valsts – latviešu valodu. Kur nacionāļi? Kāpēc nenāk ar aicinājumu – Runāt latviski ir modē !!! Pie tam, runājot ar krieviski runājošiem valsts valodā, mēs taču viņiem palīdzam apgūt un nostiprināt viņu latviešu valodas zināšanas.

  2. Likumi ir pieņemti un jābeidz valsts augstākā limenī vispār 5 gadus spriest un tērēt naudu par šo tēmu. Punkts!

  3. Nezinu, kāpēc tā notiek, bet es automātiski atbildu tādā valodā, kādā man vaicā. Ja angliski, tad angliski, ja krieviski, tad krieviski… Jā, pēc tam, protams, attopos un, ja nojaušu, ka darīšanas ar vietējo krievu, tad tālāk runāju latviski. Bet kāda gan arī jēga tam, ka es ar kādu no Pēterburgas vai Londonas atbraukušu ekskursantu spītīgi runātu latviski un tiki latviski?

  4. Ko jau var muldēt, ar mani pat Daugavpilī veikalā runāja latviski…Kur nu vēl Rīgā. Vienkārši, ir tādi, kas meklē kašķi kur vien var. Tak tagad pie krievu valodas piesieties skaitās populāri un patriotiski.
    Vēl neviena valoda nav kļuvusi populārāka piespiedu kārtā.

  5. ir sliktāk nekā okupācijas gados,te vairs neko nevar labot,jo tā tiem latviesiem patīk

  6. Purvciems joprojām ir krievu vairākuma apdzīvots.

    Pāriešana uz krievu valodu nav nekāda sakara ar latviešu valodas noniecināšanu. Tā ir vienkārši zemapziņas izraisīta aizsargreakcija nepieņemt un neintegrēt krievus un citus svešiniekus un viņu kroplo mēles mežģīšanu – nerunāt nav pieklājīgi, bet pieciest viņu latviešu valodas neskanīgumu ir kaitinoši. Vienīgais izņēmums, ja tā ir krievu meitene – viņām ir sulīgs akcents.

    Kas attiecas uz tulkošanu – citās ES valstīs tulko vairāk nekā vienā valodā. Diemžēl ar runāšanu vai nerunāšanu tur nekas daudz nemainīsies ļoti ilgā laika posmā – vienīgais krievu problēmas risinājums ir Krievijas iznīkšana un krievu apziņas maiņa no padomju uzvarētāja-izvarotāja uz sakāvi izgaršojušo.

    • Nemuldi! Daudzi latvieši baidās runāt latviski, jo vēl kāds “krievu tautības cilvēks” ņems un apvainosies, sāks bļaut, sāks kliegt par fašismu, par runāšanu suņu valodā un nerunāšanu cilvēciski, un kāds vēl piesolīs pa purnu.
      Tā kā es no krieveļiem un okupantiem nebaidos, tad latviešu zemē Latvijā runāju tikai latviski. Un atbalstu nevis integrāciju, bet deokupāciju un dekolonizāciju.

  7. Nevis padomju laiks, bet padomju okupācijas laiks!

Draugiem Facebook Twitter Google+