Turēsim godā savu valodu! “LA” lasītāja viedoklis 12
Ar interesi izlasīju Agra Liepiņa rakstu “Arvien malā un aizdurvē…” (“LA”, 28. janv. 2015.). Tik tiešām, Valsts valodas centrs ir ierosinājis loģisku un sen gaidītu aicinājumu – atrodoties publiskajā telpā, lietot valsts valodu. Bet kā ir pie mums? Piemēram, lielveikalā “Maxima” (Deglava ielā 67), kurā es bieži iegriežos, darbinieki zālē un kasieri savā starpā sarunājas krievu valodā. Kad pajautāju darbiniecei, pēc runas spriežot, latvietei, kāpēc tā, atbilde bija – tā tas veikalā esot pieņemts un viņa nevarot atļauties uzstiept citiem latviešu valodu.
Citu gadījumu pieredzēju aptiekā Purvciemā, Nīcgales ielā 5. Pircēja, runājot ar akcentu, bet latviešu valodā jautāja par iegādāto zāļu lietošanu. Taču farmaceite latviete pārgāja uz krievu valodu un skaidroja, kas kā lietojams. Kad pircēja aizgāja, jautāju, vai viņai nelikās, ka ar šādu savu rīcību viņa noniecina valsts valodu un arī izrāda necieņu pircējai? Atbilde: “Es jau esmu pārliecinājusies, ka šādi cilvēki pēc tam nāk atpakaļ un pārjautā, tādēļ es labāk uzreiz pastāstu krievu valodā.”
Lūk, šādi rīkojoties, mēs esam atradinājuši sveštautiešus censties runāt latviski un viņi arvien retāk to dara, iepērkoties vai saņemot banku vai citus pakalpojumus. Esam aizmirsuši, ka mums jātur godā sava valoda un tā jālieto, runājot ar citu tautību Latvijas iedzīvotājiem.
Darba tirgus sludinājumos joprojām tiek prasīts, lai nākamais šoferis, galdnieks, pavārs, līdzās latviešu valodai prastu arī krievu valodu. Līdzšinējie Saeimas partijas “Visu Latvijai!” centieni ar likumdošanas palīdzību mainīt situāciju nav vainagojušies panākumiem. Un aizmirstam, ka līdz ar to krievu valodas nepratēji, joprojām vairākums mūsu jauniešu, tiek diskriminēti darba tirgū un dodas svešumā. Tiekam pakāpeniski un neatlaidīgi radināti pie divvalodības. Tam apliecinājums ir Rīgas domes bezmaksas izdevums “Rīga.LV”, kas iznāca 325 000 eksemplāru tirāžā. Izdevumā – 64 lappuses, pa 32 lpp. no vienas puses latviešu, no otras – krievu valodā. (Red. piebilde. Kā noskaidrojām, šogad šis izdevums vairs neiznāk.)
Tātad ar Rīgas domes svētību galvaspilsētā atbalstīta divvalodība. Gluži tāpat, kā bija padomju laikā, kad radio un televīzijas programmas, latviešu teātru programmas u.tml. bija latviešu un krievu valodā.
Vai Rīgas domes amatvīri nekādi nevar noticēt, ka daudzie bezmaksas latviešu valodas kursi atjaunotās neatkarības ceturtdaļgadsimta laikā ir ļāvuši nezinātājiem iemācīties latviešu valodu?
