Mobilā versija
+7.3°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
24. jūlijs, 2014
Drukāt

Uldis Šmits: Latvijai ir svarīga Lietuvas pievienošanās eirozonai

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Eiropas Parlaments ir izteicis atbalstu Lietuvas uzņemšanai eirozonā, to pašu paudusi arī Eiropas Savienības vispārējo lietu padome. Pat no Latvijas šauri nacionālajām pozīcijām raugoties, šī zaļā gaisma Lietuvai ir vēl svarīgāka par ES augstāko krēslu dalīšanu, jo baltiešu kopējās intereses ir vieglāk aizstāvēt, ja Igaunija, Latvija un Lietuva ir sasniegušas vienādu integrācijas pakāpi, kas ļauj Baltijas valstu pārstāvjiem ietekmēt svarīgus lēmumus un izteikt vienotu nostāju. Piemēram, pie eiro grupas sanāksmju galda.

Jāatgādina, ka Lietuva bija pelnījusi pievienoties eirozonai jau 2007. gadā un ka tolaik, pretēji izplatītam viedoklim, “vecā Eiropa” nebūt pārāk ne­alka ņemt jaunpienācējus vienotās valūtas klubā. Lietuvieši par mikroskopisku tiesu nebija izpildījuši vienu no kritērijiem – inflācija par 0,03 procentpunktiem pārsniedza pieļaujamo. (Latvijā tikmēr uzņēma apgriezienus ekonomiskā politika, kas ieguva apzīmējumu “gāzi grīdā”.) Igaunijas uzņemšanu 2011. gadā zināmā mērā atviegloja vispārējā krīze, jo Eiropā uzskatīja jaunas valsts pievienošanos eirozonai kā mierinošu apliecinājumu tam, ka vienotā valūta un vispār ES vēl gluži negrasās izlaist garu. Igauņi kaut kādā ziņā ielika kāju baltiešiem pavērtās eirozonas durvīs, ko izmantoja arī Latvija, pareizāk sakot, Valda Dombrovska valdība. Kļuva skaidrs, ka Lietuvas uzņemšana ir vien tuvākā laika jautājums – premjers Aļģirts Butkevičs to pat izvirzīja par galveno uzdevumu, pērn paziņodams, ka atkāpsies no amata, ja valsts nespēs iekļauties eirozonā 2015. gadā.

Arī tajās Centrāleiropas valstīs, kuras līdz šim bija visai atturīgas, tagad valdošie politiķi runā par konkrētiem plāniem un termiņiem. Čehija prognozē pievienošanos eirozonai līdz 2017. gadam. Polijā domas vienmēr ir dalījušās: konservatīvās aprindas pārsvarā turējās pie popularitāti ieguvušās frāzes, ka poļi ieviesīs eiro nedēļu pēc britiem, proti, nekad, taču liela daļa uzņēmēju un tāpat politiķu, tajā skaitā ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, aizstāv vienotās valūtas ideju, un šobrīd tiek arvien vairāk sadzirdēti. Nākamgad Varšava pievērsīsies eiro ieviešanas plānošanai. Uz to ir pamudinājuši ģeopolitiskie apsvērumi – Krievijas agresija Ukrainā.

Kad Latvijā noritēja diskusijas, minētie apsvērumi, tiesa, reizēm izskanēja, bet netika diez cik uzsvērti, kaut tiem būtu svarīgāka nozīme nekā Eiropas mēroga lielvalstī Polijā. Toreiz izvērstās debates eiro sakarā ir atstājušas zināmu nepabeigtības piegaršu. Valdība, iegrimdama tehnokrātiskos skaidrojumos un prātojumos par “cieto kodolu”, ar saviem argumentiem tā arī īsti nerada ceļu uz, banāli sakot, pilsoņu sirdīm un prātiem. Savukārt pretinieku nometnē tikai retais runāja skaidru valodu, bet lielākoties nebija saprotams, vai iebildumi bija pret eiro, pret ES kā tādu vai pret Latvijas iesakņošanos Rietumu politiskajā telpā vispār. Dažs labs, kurš valodu referendumā aicināja balsot par krievu valodu, pēkšņi izjuta dziļu pieķeršanos Latvijas latam.

Baltijas konteksts politiķu runās gandrīz netika ņemts vērā. Tagad šo tukšumu savā veidā aizpilda ziņa par Lietuvas pievienošanos eirozonai, kas varbūt liks arī Latvijas partijām nepalaist garām nākamo diskusiju cēlienu. Tēma varētu būt “Baltijas valstu loma Eiropā”.

Pievienot komentāru

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Karjeras kāpnes

Amerikas kinoaprindās izvērsies skandāls ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu, kurš tiek vainots par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Skandāls sākās, kad laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Reaģējot uz šīm ziņām, kāda amerikāņu aktrise sociālajos tīklos aizsākusi akciju, kurā, lietojot tēmturi “#MeToo” (“#EsArī”), cilvēki atklāj, ka piedzīvojuši seksuāla rakstura uzbrukumus.

Arī Latvijas tvitera vidē parādījies tēmturis “#EsArī”, ko papildina atklāti stāsti no cietušajām sievietēm.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+