Mobilā versija
+1.6°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
24. jūlijs, 2014
Drukāt

Uldis Šmits: Latvijai ir svarīga Lietuvas pievienošanās eirozonai

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Eiropas Parlaments ir izteicis atbalstu Lietuvas uzņemšanai eirozonā, to pašu paudusi arī Eiropas Savienības vispārējo lietu padome. Pat no Latvijas šauri nacionālajām pozīcijām raugoties, šī zaļā gaisma Lietuvai ir vēl svarīgāka par ES augstāko krēslu dalīšanu, jo baltiešu kopējās intereses ir vieglāk aizstāvēt, ja Igaunija, Latvija un Lietuva ir sasniegušas vienādu integrācijas pakāpi, kas ļauj Baltijas valstu pārstāvjiem ietekmēt svarīgus lēmumus un izteikt vienotu nostāju. Piemēram, pie eiro grupas sanāksmju galda.

Jāatgādina, ka Lietuva bija pelnījusi pievienoties eirozonai jau 2007. gadā un ka tolaik, pretēji izplatītam viedoklim, “vecā Eiropa” nebūt pārāk ne­alka ņemt jaunpienācējus vienotās valūtas klubā. Lietuvieši par mikroskopisku tiesu nebija izpildījuši vienu no kritērijiem – inflācija par 0,03 procentpunktiem pārsniedza pieļaujamo. (Latvijā tikmēr uzņēma apgriezienus ekonomiskā politika, kas ieguva apzīmējumu “gāzi grīdā”.) Igaunijas uzņemšanu 2011. gadā zināmā mērā atviegloja vispārējā krīze, jo Eiropā uzskatīja jaunas valsts pievienošanos eirozonai kā mierinošu apliecinājumu tam, ka vienotā valūta un vispār ES vēl gluži negrasās izlaist garu. Igauņi kaut kādā ziņā ielika kāju baltiešiem pavērtās eirozonas durvīs, ko izmantoja arī Latvija, pareizāk sakot, Valda Dombrovska valdība. Kļuva skaidrs, ka Lietuvas uzņemšana ir vien tuvākā laika jautājums – premjers Aļģirts Butkevičs to pat izvirzīja par galveno uzdevumu, pērn paziņodams, ka atkāpsies no amata, ja valsts nespēs iekļauties eirozonā 2015. gadā.

Arī tajās Centrāleiropas valstīs, kuras līdz šim bija visai atturīgas, tagad valdošie politiķi runā par konkrētiem plāniem un termiņiem. Čehija prognozē pievienošanos eirozonai līdz 2017. gadam. Polijā domas vienmēr ir dalījušās: konservatīvās aprindas pārsvarā turējās pie popularitāti ieguvušās frāzes, ka poļi ieviesīs eiro nedēļu pēc britiem, proti, nekad, taču liela daļa uzņēmēju un tāpat politiķu, tajā skaitā ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, aizstāv vienotās valūtas ideju, un šobrīd tiek arvien vairāk sadzirdēti. Nākamgad Varšava pievērsīsies eiro ieviešanas plānošanai. Uz to ir pamudinājuši ģeopolitiskie apsvērumi – Krievijas agresija Ukrainā.

Kad Latvijā noritēja diskusijas, minētie apsvērumi, tiesa, reizēm izskanēja, bet netika diez cik uzsvērti, kaut tiem būtu svarīgāka nozīme nekā Eiropas mēroga lielvalstī Polijā. Toreiz izvērstās debates eiro sakarā ir atstājušas zināmu nepabeigtības piegaršu. Valdība, iegrimdama tehnokrātiskos skaidrojumos un prātojumos par “cieto kodolu”, ar saviem argumentiem tā arī īsti nerada ceļu uz, banāli sakot, pilsoņu sirdīm un prātiem. Savukārt pretinieku nometnē tikai retais runāja skaidru valodu, bet lielākoties nebija saprotams, vai iebildumi bija pret eiro, pret ES kā tādu vai pret Latvijas iesakņošanos Rietumu politiskajā telpā vispār. Dažs labs, kurš valodu referendumā aicināja balsot par krievu valodu, pēkšņi izjuta dziļu pieķeršanos Latvijas latam.

Baltijas konteksts politiķu runās gandrīz netika ņemts vērā. Tagad šo tukšumu savā veidā aizpilda ziņa par Lietuvas pievienošanos eirozonai, kas varbūt liks arī Latvijas partijām nepalaist garām nākamo diskusiju cēlienu. Tēma varētu būt “Baltijas valstu loma Eiropā”.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Iesniegts Kopdzīves likuma projekts…

Koalīcijas politiķu vairākums pašlaik pauž skeptisku vai noraidošu pozīciju iespējai atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu, ziņo LETA. Konceptuāli šo iniciatīvu atbalsta partijas “Kustība “PAR!”” deputāti. “Vienotībā” viedokļi bijuši gan atbalstoši, gan noliedzoši, Nacionālā apvienība neatbalsta, Zaļo un zemnieku savienība par nostāju spriedīšot pēc iniciatīvas nonākšanas Saeimā. Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Parakstu vākšanu pirms nepilniem trim gadiem uzsāka politiķis Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”). Viņa ieskatā likuma pieņemšanas nepieciešamību nosaka tas, ka vairums Latvijā dzīvojošo pāru jau patlaban nav laulāti, bet viņu savstarpējās juridiskās attiecības un attiecības pret valsti nav pietiekami aizsargātas. Iniciatīva attiecas gan uz pretējā dzimuma, gan viendzimuma pāriem.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+