Ekonomika
Bizness

Turīgais ierēdnis negrib maksāt 24


Labi apmaksātais valsts darbinieks, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš pērn kopā atalgojumā saņēmis ap 75 tūkstošus eiro, tiesai lūdz atcelt vai samazināt 300 eiro soda naudu par tiesas sprieduma nepildīšanu.
Labi apmaksātais valsts darbinieks, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš pērn kopā atalgojumā saņēmis ap 75 tūkstošus eiro, tiesai lūdz atcelt vai samazināt 300 eiro soda naudu par tiesas sprieduma nepildīšanu.
Foto – Ieva Makare/LETA

Turīgais ierēdnis negrib maksāt

Kaut gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pērn ministrijā, kā arī Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldēs kopā atalgojumā saņēmis 74,7 tūkstošus eiro, viņš ir vērsies Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu atcelt 300 eiro soda naudu, kas viņam piespriesta par tiesas sprieduma nepildīšanu tā sauktā Rīgas lidostas taksometru “zelta kilometra” lietā.

Šis ir ārkārtīgi retais gadījums, kad par konkrētu neizdarību amatpersonām ir jāmaksā nevis no nodokļu maksātāju līdzekļiem, bet gan no personiskā maka. “Pretējā gadījumā lēmums tiks nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam,” tā savā 30. augusta lēmumā sodītos brīdināja Administratīvā apgabaltiesa. Par to “LA” jau rakstīja 4. septembra numurā publikācijā “Lidostas “zelta kilometrs” sitīs pa kabatu”.

K. Ozoliņš nav vienīgais izcili labi apmaksātais valsts darbinieks, kurš vērsies tiesā ar lūgumu atcelt vai vismaz samazināt šo uzlikto piespiedu naudu par tiesas sprieduma nepildīšanu “zelta kilometra” lietā. Līdzīgus lūgumus ir iesnieguši arī visi četri starptautiskās lidostas “Rīga” vadītāji, kuriem tiesa tāpat katram ir uzlikusi piespiedu naudu 300 eiro apmērā par sprieduma nepildīšanu, – valdes priekšsēdētāja Ilona Līce un valdes locekļi Normunds Feierbergs, Irina Feļdmane un Lauma Jenča.

Nevienai no šīm amatpersonām 300 eiro nav summa, kuras nomaksa varētu sagādāt grūtības. Kā rāda viņu ikgadējās deklarācijas, ne tikai K. Ozoliņš, bet arī visi četri lidostas valdes locekļi pērn valsts darbā ir pelnījuši ļoti labi. I. Līcei pērn šajā valsts darbā atalgojumā aprēķināti gandrīz 54 tūkstoši eiro, L. Jenčai – 42,5 tūkstoši eiro, N. Feierbergam (par nepilniem diviem mēnešiem) – 8,6 tūkstoši eiro, I. Feļdmanei (par diviem mēnešiem) – 10,5 tūkstoši eiro, kam klāt jāpieskaita pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme” algā saņemtie 60 tūkstoši eiro.

Taču, neraugoties uz soda naudas salīdzinošo nenozīmīgumu, visas amatpersonas ir vērsušās tiesā ar lūgumu to atcelt pilnībā vai vismaz daļēji. Turklāt, lai gan soda nauda ir uzlikta katrai no šīm amatpersonām individuāli, lūgumu tās ir iesniegušas uz lidostas “Rīga” veidlapas, – tieši tāpat kā K. Ozoliņa lūgums ir noformēts kā ministrijas dokuments.


Ozoliņš saskata nesamērīgu bardzību

Lūgumu pamatojums gan ir atšķirīgs. Lai gan Satiksmes ministrija ir valsts kā lidostas īpašnieces pārstāve un attiecīgi pilda īpašnieka funkcijas, K. Ozoliņš lūgumrakstā tiesai ir apgalvojis, ka ministrijai vispār neesot nekādu “tiesisku sviru, ar kuru palīdzību likt lidostai “Rīga” izpildīt tiesas spriedumu”. Ierēdnis tiesai arī apgalvojis, ka šajā gadījumā, kad tiesa bija konstatējusi tās sprieduma nepildīšanu, vispār neesot “saskatāma Satiksmes ministrijas amatpersonas prettiesiska rīcība”, turklāt “iestājušos juridisko seku bardzība un administratīvā sodāmība par valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu nesamērīgi bargi ietekmē Satiksmes ministrijas valsts sekretāru” – tātad viņu pašu.

Savukārt sodītie lidostas valdes locekļi tiesai ir apgalvojuši, ka valde nemaz neesot vilcinājusies ar sprieduma izpildi un esot veikusi “visas nepieciešamās darbības, lai spriedums tiktu izpildīts pienācīgi (precīzi un laikus)”.

Lorem ipsum
FOTO: Leta


Privātie auto neapdraud, takši – apdraud…

Vienlaikus valdes locekļi nav nolieguši, ka lūguši nepārsūdzamā sprieduma izpildes termiņu atlikt līdz pat 2018. gada septembra beigām. Taču galvenais lidostas vadības arguments joprojām ir – tai esot “pienākums patstāvīgi izvērtēt iespējamos riskus un apdraudējumu civilās aviācijas un kritiskās infrastruktūras drošībai tās atklātajās teritorijā un tos novērst ar visiem iespējamiem tiesiskiem līdzekļiem”.

Dīvaini, ka, lai gan individuālie privātpersonu transportlīdzekļi joprojām var piebraukt pie pašām izlidošanas termināļa durvīm, tomēr saistībā ar tiem lidostas vadība “iespējamos riskus un apdraudējumu” nesaskata. Toties jo nozīmīgāks potenciālais apdraudējums esot taksometri pie atlidošanas izejas, ja vien tie nepiederot rūpīgi atlasītiem uzņēmumiem.

Lidostas vadība tiesai visās instancēs bija detalizēti aprakstījusi, kāpēc divu tās “izredzēto” taksometru kompāniju transportlīdzekļu piebraukšana un stāvēšana pie lidostas ēkas ir pieļaujama, savukārt citu – rada “riskus” un “apdraudējumu”, kaut arī šie taksometri ir licencēti atbilstoši oficiāli noteiktajai kārtībai.

Administratīvā apgabaltiesa gan šiem pretrunīgajiem skaidrojumiem nebija noticējusi un savā nolēmumā bija konstatējusi, ka lidostas “Rīga” caurlaižu sistēma ir tikusi izveidota nevis drošības pasākumiem, bet gan komerciālos nolūkos, lai regulētu taksometru pakalpojumu sniegšanu.

Tiek pie 275,8 tūkstošiem gadā

Vairāku dienu laikā starptautiskās lidostas “Rīga” “komunikācijas vienības vadītāja” Laura Karnīte tā arī neatbildēja uz jautājumu – vai lidostai līdz šim ir bijušas kādas līgumattiecības ar taksometru uzņēmumiem “Baltic Taxi” un “Red Cab” un vai tādējādi lidosta no šiem uzņēmumiem ir saņēmusi kādus maksājumus. Tikmēr kāds lidostas vadības 2015. gadā apstiprināts dokuments vismaz daļēji apstiprina tiesas secinājumus. Šis dokuments ir I. Līces vēl kā lidostas valdes locekles apstiprinātie “Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumi”, kuri demonstrē tās iespaidīgās summas, ko “izredzētajām” taksometru kompānijām ir nācies ik mēnesi maksāt lidostai par iespēju piekļūt “zelta kilometram”.

“Kā rāda šie noteikumi, katram taksometru uzņēmumam par caurlaidi – “atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus,” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tas nozīmē, ka no abām “īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi “zelta kilometram” lidosta “Rīga” līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda “Lursoft” dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.”

Tiesai jālemj, vai nākt pretī

Jau pēc tiesas sprieduma, kas paredzēja likvidēt priekšrocības šīm “naudas govīm”, lidostas valde mēģināja to apiet ar līkumu, šā gada 7. augustā pieņemot jaunus noteikumus ar nosaukumu “Korporatīvo klientu zonas lietošanas noteikumi”.

Šajos noteikumos jēga bija palikusi tā pati iepriekšējā – lidosta par katru cenu vēlējās saņemt savu peļņas daļu no taksometru kompānijām. Vienīgā vērā ņemamā atšķirība bija tā, ka jaunajos noteikumos uzreiz tika noteikta caurlaides gada cena – 113 972 eiro plus PVN. Savukārt fiziskai personai šā gada maksa tika noteikta 12 664 eiro apmērā (plus PVN).

No tiesas šā gada 30. augusta lēmuma rodas iespaids, ka tieši šī lidostas vadības acīmredzamā vēlēšanās saglabāt peļņu un tās vārdā spriedumu apiet ar līkumu ir bijusi tā, kas mudinājusi izšķirties par Latvijas apstākļiem reto sodu – piespiedu naudas noteikšanu konkrētām amatpersonām.

“VAS Starptautiskā lidosta “Rīga” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 30. maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām”, līdz ar ko “VAS Starptautiskā lidosta “Rīga” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto” un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, konstatēja Administratīvā apgabaltiesa.

Tagad šai pašai tiesai ir jālemj par to, vai nākt pretī sodītajām turīgajām amatpersonām un pilnībā vai daļēji atbrīvot tās no noteiktās piespiedu naudas.

Kas ir strīda objekts

Strīda ģeogrāfiskais objekts ir tā sauktais “zelta kilometrs” – izsakoties tiesas sprieduma vārdiem, taksometru stāvēšanas josla pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri pēc atlidošanas dodas projām no lidostas. Vairākus gadus pieeja šai kārotajai joslai ar lidostas vadības ziņu ir bijusi tikai divām taksometru kompānijām.

Pēc ilgākas tiesāšanās Augstākā tiesa šā gada pavasarī atstāja negrozītu 2016. gada maija spriedumu, ar kuru lidostai “Rīga” tika uzlikts par pienākumu mēneša laikā nodrošināt pieeju šai joslai visiem taksometriem – demontēt barjeru, kas ierobežoja piekļūšanu šai joslai, kā arī ceļazīmi “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi “Izņemot ar lidostas atļaujām”.

Taču vispirms lidostas vadība mēģināja sprieduma izpildi vienkārši novilcināt, bet, kad tas neizdevās, barjera un ceļa zīmes gan tika demontētas, toties nedaudz citur tika uzstādītas jaunas, kā dēļ pēc būtības nekas nemainījās, – pieeja “zelta kilometram” joprojām palika tikai “Baltic Taxi” un “Red Cab” taksometriem.

Rezultātā taksometra šoferim Valērijam Utjanskim nācās vērsties Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu nodrošināt, lai lidostas vadība patiešām izpildītu tiesas spriedumu, un tad arī tiesa pieņēma lēmumu uzlikt virknei amatpersonu piespiedu naudu – sodu par tiesas sprieduma nepildīšanu.

Uztur negatīvu informatīvo fonu

Pēc šā lēmuma “zelta kilometrs” beidzot ir pieejams ikvienam licencētam taksometram, taču lidostas “Rīga” preses pārstāve, klusējot par iepriekšējām finansiālajām saistībām ar abām “izredzētajām” taksometru kompānijām, ir gatava medijiem gari un plaši stāstīt par iestājušos haosu, neērtībām, ceļu satiksmes traucējumiem un summām, ko taksisti tagad reizēm pieprasot naivākiem pasažieriem, – kaut konkrēti fakti un pierādījumi minēti netiek.

Faktiski rodas iespaids, ka lidostas vadība joprojām nav mierā ar tiesas spriedumu, jo ļoti vēlas kontrolēt “savā” teritorijā (kaut tiesa spriedumā skaidri noteikusi, ka tā ir publiska teritorija) notiekošo. Advokāts Dēvijs Elnionis, ar kura palīdzību taksometra vadītājs V. Utjanskis guva uzvaru prāvā, teic – viņa klientam esot aizdomas, ka, uzturot negatīvu informatīvo fonu par radušos “haosu”, paklusām tiek meklēti jauni risinājumi, lai lidosta atgūtu savas “ekskluzīvās naudas govis” – tikai un vienīgi sarkanos un zaļos taksometrus.

LA.lv