Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. augusts, 2013
Drukāt

Tūristu skaits Grieķijā lēnām atgriežas bagāto gadu līmenī


Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Vasara ir Grieķijas maize. Vismaz šogad tas parādījies ar jūtamu spēku. Grieķijas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz tūrisma biroju informāciju, ziņo, ka ārvalstu viesu skaits pamazām sasniedz ekonomikas labāko laiku līmeni.

 

Grieķijas Tūrisma uzņēmumu asociācija paziņojusi, ka lidostās ārvalstnieku skaits šā gada pirmajā pusē vien pieaudzis par 10 procentiem. Tiesa gan, ceļotāju vidū reti var sastapt pašus grieķus, un tūrisma eksperti teic, ka šī ceļotāju daļa ir tik sastingusi kā nekad agrāk. Saskaņā ar aptauju datiem šovasar brīvdienās ārpus mājas nedosies vairāk nekā 70 procentu grieķu, un tas ir vismaz par četriem procentiem vairāk kā pērn. Agrāk cilvēki izlīdzējās ar kempinga ierīkošanu brīvā dabā, tomēr Grieķijas valdība nupat ir divkāršojusi soda naudas par šādu atpūtas veidu, kas daudziem grieķiem ir liedzis iespēju baudīt brīvdienas un ietaupīt.

{gallery id=”1968″}

Baida protesti 
un streiki

Tā kā tūrisms veido gandrīz divdesmit procentu no visa Grieķijas iekšzemes kopprodukta, valstij ar milzum lielu bezdarbnieku skaitu šās nozares izaugsme ir ļoti svarīga.

Ceļotājus labu laiku bija aizbaidījuši nemitīgie protesti un sadursmes ielās, sabiedriskā transporta un pakalpojumu nozares streiki un kopumā krīzes dēļ nestabilā situācija valstī. “2012. gada ziema un visi protesti, kas notika valstī pret taupības pasākumiem, izraisīja milzīgu kritumu viesnīcu rezervācijās. Un tam nemaz nepalīdzēja arī visas neskaidrības ar vēlēšanām maijā un jūnijā,” aģentūrai AFP norāda Grieķijas tūrisma uzņēmumu asociācijas “SETE” vadītājs 
Andreass Andreadis. Ja šī tendence Grieķijā turpināsies tūrisma sezonai svarīgajos mēnešos jūlijā un augustā, tad ārvalstu viesu skaits varētu sasniegt 17 miljonu cilvēku atzīmi, pēc tam kad aizvadītajā gadā tas bija noslīdējis zem 16 miljoniem.

Visvairāk Grieķiju apmeklēt vēlas vācieši, briti, krievi un franči. Pēdējā laikā lielāku interesi izrādot arī ķīnieši, japāņi un korejieši.

Enriko Ružickis, Latvijas viena no lielākajiem tūrisma operatoriem SIA “Novatours” pārdošanas direktors, teic, ka Latvijas ceļotājus Grieķija piesaistīja pat lielo protestu laikā. “Visticamāk, tāpēc, ka mēs piedāvājam ceļojumus uz trīs salām – Rodu, Krētu un Kosu, bet protesti notika galvenokārt Atēnās,” iemeslus skaidro uzņēmējs. Visos iepriekšējos gados tūristu daudzums no Latvijas uz Grieķiju bija stabils ar nelielu kāpuma tendenci. Arī cenas par tūrisma pakalpojumiem, tostarp viesnīcās, aizvadītajos gados kāpušas vien nedaudz. “Grieķijas apceļotājs no Latvijas un Latvijas tūrisma operatori krīzi Grieķijā neizjuta,” tā E. Ružickis.

 

Tūrisma industrijas ēnas puse

Tiesa, krīze un rūpīgākas tūrisma industrijas kontroles izgaismojušas veselu virkni grēkāžu. Finanšu noziegumu inspekcija aizvadītajā gadā atklājusi, ka vismaz puse no miljona viesnīcu, restorānu un pludmaļu atpūtas vietu valstī nemaksā nodokļus. Vietām sodīta pat teju visa sala. Krāpšanās ar nodokļiem ir visai izplatīta grieķu biznesa problēma, kas likusi arī starptautiskajiem aizdevējiem uzstāt uz stingrākām kontrolēm, lai tādējādi papildinātu iztukšoto budžetu.

 

Sagaida vēl 
jaunas reformas

Grieķija aizvien savu maku papildina arī ar aizdevumu palīdzību. Šonedēļ valsts sagaidījusi savu kārtējo aizdevuma daļu –
5,8 miljardus eiro no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas. Aizdevums Grieķijai ir jauns atspaids un vienlaikus arī slogs, jo nākotnē nauda būs aizdevējiem jāatdod.

EK Briselē nākusi klajā arī ar Grieķijas izaugsmes novērtējumu. Secināts, ka valdība veikusi daudzas fiskālās un strukturālās reformas, īpaši sakārtojot publiskās finanses un veicot četru galveno banku rekapitalizāciju, tomēr esot vēl daudz darāmā.

Piemēram, EK vēlas būtiskākas administrācijas reformas, uzlabojumus biznesa vidē, enerģētikā un tieslietās. Brisele mudina Grieķiju arī pievērst lielāku uzmanību līdzekļu atvēlēšanai veselības aprūpei, nodokļu administrēšanai un privatizācijai. Nākamajā gadā Grieķijas valdībai, atdodot privatizācijai valstij piederošus objektus, būs jāiegūst vairāk nekā 3 miljardi eiro.

EK Grieķijai nākamgad prognozē pakāpenisku izaugsmi. Eksperti prognozē, ka sākumā tā saglabāsies neliela – 0,6 procenti –, bet 2015. gadā jau pacelsies līdz 2,9 procentiem un 2016. gadā līdz 3,7 procentiem.

Viedokļi

Itālijas premjerministrs Enriko Leta: “Ja Eiropas Savienība nespēs atrisināt krīzi Grieķijā, tas iedragās ES uzticamību un stiprinās eiroskeptiskās partijas nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.”

 

Grieķijas premjerministrs Antonis Samars: “Mūsu mērķis paliek sasniegt budžetu ar pārpalikumu. Un nevis tādēļ, ka mūs kāds spiestu to darīt tieši tā, bet gan tādēļ, lai mēs varētu pārtraukt aizņemties naudu un atgriezties pie izaugsmes.”

 

Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarda: “Grieķijā steidzami jārisina privatizācijas procesa pārvaldības un struktūras problēmas. Ir jāuzlabo arī tā efektivitāte. Ņemot vērā lēno valsts sektora reformu progresu, vairāk pūļu jāpieliek, lai atteiktos no nekvalificēta personāla un radītu darba vietas jauniem cilvēkiem ar atbilstošām spējām.”

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+