Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. aprīlis, 2014
Drukāt

“Nedzīvosim drošības leiputrijā”. Saruna ar RD deputātu un pulkvedi Daini Turlo (25)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Latvijas Avīzē” viesojās Rīgas domes deputāts Dainis Turlais (“Gods kalpot Rīgai”), taču saruna šoreiz nebija ne par politiku, ne pilsētas lietām. Kā pulkvedis, kā augsta ranga militārlietu speciālists ar Afganistānas kara pieredzi Turlais atklāja savu viedokli par mūsu valsts aizsardzības gatavību un to, kā būtu nepieciešams nostiprināt bruņotos spēkus. Pulkvedi intervēja Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Politiķi izrunājušies diezgan par stāvokli Ukrainā. Visi runā arī par Latvijas apdraudētību. Kā jūs domājat – no militārā viedokļa tāda ir vai nav?


D. Turlais: – Neradīsim ilūziju, ka ieguldīsim aizsardzībā tik un tik daudz naudas, nopirksim tik un tik kara lietas, pasūtīsim bruņumašīnas un dzīvosim drošības leiputrijā. Tāds stāvoklis nav sasniedzams, drošības sajūta nav izmērāma pēc naudas un materiālo vērtību ieguldījumiem. Pirms speram praktiskus soļus, galvenais ir saprast – kas mūs apdraud? Kādiem līdzekļiem izvairīties vai novērst apdraudējumu? Un te patlaban vājākais posms kā valstij, tā indivīdam ir sapratne par situācijas pareizu novērtējumu. Valstī trūkst analīzes, kas jādara, lai mēs jutos drošāk.

– Taču bilde ir skaidra! Krima ieņemta, Ukrainai draud. Gar Latvijas robežām notiek manevri, lidaparātu lidināšanās, netālu ierīkota bāze ar pasaulē modernākajiem, kaujas spējīgākiem helikopteriem. Tiem stundas laikā sasniedzama Rīga. Tas esot Krievijas uzbrukuma potenciāls – un par šiem draudiem esot jārunā. 


– Par Krieviju ir jārunā, jo tas ir kaimiņš. Un ar kaimiņu arī ir jārunā.


– NATO un ES jau runā un brīdina. Bet, pulkvedi, kāda ir jūsu militārā “oža”? Negriezieties prom no jautātā…


– Nē, cenšos aizgriezties prom no primitīvisma un emocijām. Tie ir sliktākie palīgi, kad jāpieņem atbildīgi lēmumi. Par dumjiem lēmumiem karalaukā nošauj, jo tamdēļ tavi padotie iet bojā. Redziet, tam, kurš Krievijas izskatā, veidolā grib saredzēt ienaidnieku, Krievija liksies drauds. Citam, kas kaimiņzemi uztver citādi, aina šķitīs savādāka.

– Vai tad šie paši helikopteri pierobežā nav pierādījums, ka pirmā aina vairāk atbilst patiesībai?

– Tas ir pierādījums tikai tam, ka krievu helikopteru bāze ir netālu no Latvijas robežām. Vai tas ir drauds? Kamēr cilvēki šo vareno ieroci nav pagriezuši pret citiem, tas ir vienīgi ierocis. Filozofiski un arī no karamākslas viedokļa ieroču uzkrāšana, protams, ir draudi mieram. Man neiestāstīs, ka – jo vairāk ieroču, jo vairāk drošības. Bruņošanās sacensība ar cilvēkus iznīcinošiem dzelžiem, iesācēja matemātika – ja kādam ir viens, man jābūt diviem, ja kādam ir desmit, man vajag piecpadsmit, – ved pie ļoti sliktām sekām. Tas zināms no vēstures. Afganistānas kampaņa Padomju Savienībai vilkās ap desmit gadiem. Manā dienesta laikā Afganistānā un PSRS ievestais karaspēks bija 123 tūkstoši vīru, plus tehnika, kara mašīnas loģistika, gaisa transports. Rezultātā 80. gadu beigās PSRS šo nastu vairs nespēja vilkt! Un tālāk šī PSRS sabruka. Kā viens no iemesliem tam bija nesamērīgie bruņojumā tērētie līdzekļi. Līdz ar to jebkuras armijas lielums, bruņojuma daudzums nekādi nav skaitāms pie pirmajiem kritērijiem, vērtējot valsts drošības līmeni. Un galvenais, bez šaubām, ir politiska griba un apņemšanās atvairīt jebkuru bruņotu agresiju valstij, otrais – sabiedrība ar iedzīvotājus vienojošiem morāliem faktoriem par visas valsts drošību ir noteicošais. Trešais ir valsts ekonomiskais potenciāls, kas ļauj zināmu daļu resursu veltīt aizsardzības spēju celšanai. Jo, ja valstij nav ienākumu, tā ir uz kritiskas izdzīvošanas robežas, bet tiek apgalvots, ka jāpērk ieroči, jābruņojas, tad traģiskākais būtu, ka to tiešām sāktu darīt. Vai pēc brīža nenāktos konstatēt, ka nav vairs cilvēku, kas spēj celt ieročus?


E. Līcītis: – Tātad nepiekrītat virknei politiķu, kuri grib tērēt līdz 2% no IKP aizsardzības budžetam? Kuri saka – derētu nopirkt pretgaisa aizsardzības sistēmas.


– Kas vajadzīgs politiķim? Sabiedrības atbalsts publiskajā telpā. Ja šobrīd liela daļa cilvēku grib dzirdēt, ka katram dos stroķi, ka ikviens gatavs cīnīties, tad politiķi viņiem to teiks. Taču, kad politiķi saka – mums jāziedo 2% no IKP armijai, bruņojumam, – jau rodas jautājumi. Kam? Cik īsti naudas izteik­smē ir šie divi procenti? Ko konkrēti par to iegūsim? Vai tiešām būsim ieguvuši drošību? Aizsardzības ministrs, premjere vai Valsts prezidents zinās šīs atbildes? Man nav nācies redzēt skaidri saprotamu analīzi, ka ar šo nolikto summu, šiem 2% Krievija mums vairs nav drauds. To taču nebūs iespējams apgalvot. Pie tam lielākā daļa NATO valstu nepilda pieņemtās 2% saistības. Dodiet taču vienreiz sabiedrībai skaidru atbildi, ko valsts drošībai dos šie 2%. Varbūt vajag vairāk, kādi būs valsts bruņotie spēki ikdienā, miera laikā, kādas rezerves, kādā apjomā un cik ātri tās izvēršamas, kādus zaudējumus tie var radīt pretiniekam bruņotas agresijas gadījumā. Latvijai svarīga ir organizēta valsts bruņoto spēku pretestība agresijai, tikai tā mēs apliecinām savu politisko gribu.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Turlā kgs, visu cieņu, jūsu pieredzei un sapratnei.
    Taču, jāsaka tā,- kādu maizi ēdis, tādu dziesmu dzied.
    Modernu helikopteru bāze, valsts pierobežā, ir tikai tāda paspēlēšanās !? Man, nav vairs, nekas piebilstams …

  2. Šis sarkanais pulkvedis pat nepapūlējās pārkrāsoties….

  3. …. ‘Drosibas lejputrija’ pastaveja kamer nopelnijam ar transporta pakalpojumiem ….un sodien ta ir tikai garanteta Krievijas militaras pensionaru gvardei … tie kuri palikusi lojali saimniekam/iem …

    … Sim ‘augsta ranga’ specialistam butu jaspecializejas sava specialitate … ne jalien geopolitiskas debate no sava ‘visiem sen jau zinama’ personiga viedokla …

  4. Šis biedrs vienmēr ir peldējis pa virsu, sadabojies ar tiem, ar kuriem izdevīgāk. Tagad sadarbojas ar misteru 20% un urlakoviem. Gods apzagt Rīgu?
    90.gadu sākumā izkārtoja sev dzīvokli vienā no vislabākajām mājām Rīgā.

  5. Neesat “pelnījis” atbildi, tomēr kaut ko pateikšu. Tiešām esmu pad. produkts – no manis neatkarīgu apstākļu dēļ, piedzimu 1944.gada beigās, kad Latviju krievi jau bija “atbrīvojuši.” Tu laikam esi īstens parazīts, t.i. labi iekārtojies budžeta iestādē. Es personīgi materiāli dzīvoju labāk, nekā jebkad dzīvē. Taču tracina bezjēdzības un netaisnība valstī. Un par to esi atbildīgs tu, tikai tu un tev līdzīgie. Tas ir satracinājis tautu. Tāpēc simti tūkstošu aizvainoto un trūkumcietēju jau ir pametuši valsti un liet asinis par savu bijušo Dzimeni neatgriezīsies. Pat medicīnā milzīgas summas tiek izniekotas. Aiziej uz sl-cu “Biķernieki” vai diagnostikas centru Sadovnikova ielā un vienkārši pastaigā pa gaiteņiem. Tur nav pacientu, bet silts, gaišs, kabinetos sēž darbinieki un, domāju, saņem algas no valsts budžeta. Kardioloģijas centrā (nejaukt, ne kardioķirurģijas centrā, kuru vada prof. R.Lācis) ārsti saņem fantastiskas algas no budžeta, bet strādā pēc “trafaretes”. Pie tādām algām ārstam domāt nevajag, šķietami paradoksāli, bet pat nevar lietu ietekmēt ar aploksni. Tur daži desmiti latu nav nauda. Kopsavilkums: Ja vajadzēs par Dzimteni liet asinis, es gan to izdarīšu, kā jau vairākkārt biju gatavs izdarīt un personīgi es esmu diezgan daudz izdarījis valsts neatkarības nostiprināšanai (to D.Turlajs zina) , bet tu, valsts izsaimniekotāj, aiziesi pagrīdē un gļēvi klusēsi. Tu baidies pat uzrakstīt savu pseidonīmu. Gļēvulis!

  6. Ar ko Turlais Rīgas domē sadarbojas? Ak, ar Ušakovu? Viss skaidrs!

  7. Ko tu te čīksti un vaidi! Pēc tavas vaimanāšanas stila vien var saprast, kurā pusē tu esi un kādā stabulē pūt. Valstij smagos brīžos jau netrūkst ne nodevēju, ne krūmos bēdzēju, bet ne jau viņi izšķir valsts likteni. Cilvēks jau aizstāv savu zemi ne jau tāpēc, ka viņam liela pensija vai kāds ir bagātāks vai nabagāks, godīgāks vai negodīgāks. Padomju sistēma ir garīgi un galīgi sagrozījusi tavu prātu.

  8. pulkvedis gan aizmirsa piebilst, ka jau turpat 20 gadus viņam vairs nav darīšanas ar militārām lietām. Tātad, mazliet par daudz attālinājies no šodienas realitātes. Secinājums: šādus atv.pulkveža spriedelējumus nav vērts ņemt vērā.

  9. Politpesimists (papildinājums) Atbildēt

    Vai aizstāvēt veselības aizsardzības sistēmu, ja sāp, bet mēnešiem jāgaida rinda pie specialista vai maksā no savas 270 EUR pensijas. Pie tam 270 EUR?mēn vēl nav tā pati mazākā. Vai aizsargāt tiesu sistēmu? Kad atbildētājs ar tiesneša (nezinu, vai korumpēta) palīdzību prasības pieteikumam tik ilgi “piekasās”, ka prasītājs nogurst un atsauc prasību. Vai tāpēc, ka Latvijā var nepildīt tiesas spriedumu. Nezinu kāpēc, taču “piepalīdz” tiesu izpildītāji, bet TM valsts sekretāra vietniece iesaka atkal iet uz tiesu…. Secinājums: Lai bagātie aizstāv valsti, viņiem ir ko zaudēt.

  10. Pat ja mēs aizsardzībai piešķirtu VISU Latvijas gada budžetu, tas nenozīmē neko. Mēs būtu tieši tik pat apdraudēti, kā šodien. Pulk. Turlajs visu pateica pareizi, tikai piemirsa galveno – vai tauta grib un ir gatava nomirt kaujas laukā aizstāvot neatkarīgo valsti? Un noklusēja kadru problēmu. Ko un kā intereses aizstāvēt un nomirt? Oligarhus? Augstprātīgo, ne vienmēr gudro un negodīgo (Zaķi, Kamparu, Pīku, Repši, Slakteri, Godmani utt., utt. ) varu un viņu īpašumus? Bēdīgā pieredze rāda, ka AM un NBS vadība jākontrolē – pārāk daudz negudru vai absurdu naudas nelietderīgas izšķērdēšanas gadījumu. Un ko var gribēt, ja NBS komandieris aizvakar TV teica: “Spārnotie ieroči…” Tā nav pārteikšanās. Tā ir būtība! Diemžēl.

  11. Es gan neesmu nedz tik liels kara specs, nedz Gods Kalpot Rīgai biedrs, bet man tomēr absolūti skaidrs, ka uz mūsu bruņotiem spēkiem jāraugās kā uz NATO bruņoto spēku sastāvdaļu. No tā seko ka tiem jābūt tādā pašā līmeni apbruņotiem, apmācītiem un organizētiem. No tā redzes loka arī jāsāk visādus spriedulējumus. Ja NATO valstīs armijas budžets ir 2% tad uz to arī jāiet. Bet mēs čakarējam sabiedrotos un faktiski vel divas reizes: pirmkart neizdalot vajadzīgo summu un otrkārt to pašu izdalīto izlietojot citām vajadzībām. Latvieši nekad nav bijuši blēžī un nesēdēja krūmos kāmēr citi to vietā kāvušies. Par to mūsu sabiedrotiem arī jābūt drošiem. Ja tajā pusē stāv helikopteri tad mūsu pusē jāstāv stingeriem, kas tos novālēs 10 minūšu laikā. Tad es droši varētu pateiktu – Neuzbruks! Ja kādam ir fontomas sāpes pec visa padomiskā un krieviskā, tad no tā jācenšās tikt vaļā. Padomija aizgāja no Afganistana nejau tāpēc ka ekonomika nepavilka bet tāpēc ka ASV apbruņojuši talībus ar Stingerem (ap 900 gab) un savu vārdu paveica tā sauktā krava200. To transportēšanu pats savām acīm novēroju.

  12. Yes! ‘””””Nemam bises un ejam naqcion’alos parti’z’a’nos, bet vi’niem atkal b”us “”istreb’i’ke’li”‘.Viss b’utu “”varb’ut””labi,tikai naf vairs idejas,par ko “”galvu uz e’zi’nas”” nolikT.Sorry!

  13. Kārtējais spriedelētājs, ko dos 2% no IKP? NATO katru dienu Latvijai atgādina, ka 2% ir minimālais
    apjoms, ko valsts nodrošina, lai varētu sevi patstāvīgi aizsargāt. Bet Turlaju interesē nevis valsts aizsardzība, bet politiska pļāpāšana un Afganistānā arī šis “augsta ranga militārists” neko būtisku nepaveica, vienīgi PSRS armija ar kaunu dabūja izvākties. Tā ka pulkveža uzpleči vēl nenozīmē lielu gudrību.

  14. Atraduši ko intervēt, šitais “melnais pulkvedis” kara gadījumā, ātri vien pārsviedīsies pretinieku pusē.

  15. Domāju, ka pārāk skeptisks vērtējums par NATO. Vismaz šodien , kad NATO spēki patrulē mūsu valstīs, krievi nenāks Latvijā. Jā, un mums Saeimā un valdībā ir gudri, pieredzējuši, domāt spējīgi cilvēki, kas izdara pareizus secinājumus un pieņem pareizus lēmumus.

  16. bet kāda gan var būt valsts bruņoto spēku pretestība,bruņotas agresijas gadījumā,bez atbilstošiem ierociem??

  17. Nu vismaz viens normāls cilvēks Latvijā !!!!!!!!!!!!

  18. Pareizi teikts,ka nav cilvēku kas spētu celt ieročus ,jo simti tūkstoši emigrējuši,bet palikušie nodzērušies,apātiski ,vienaldzīgi ,morāli pagrimuši,slimi ,neizglītoti ļautiņi.

    • Un Tu būtu kurš lūdzu: nodzēries, apātisks ,vienaldzīgs ,morāli pagrimis,slims , vai neizglītots? No komentāriem, man brīžiem paliek iespaids, ka visi seši vienlaikus!

Draugiem Facebook Twitter Google+