Mobilā versija
+5.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
5. novembris, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Turpinājums sekos… (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss

“Mēs redzam, ka sabiedrībā ir dažādi jautājumi saistībā ar lidostu, dzelzceļu. Ne tikai saistībā ar konkrēto korupcijas gadījumu, bet arī par satiksmes nozari, sistēmu kopumā. (..) Tā ir ministra atbildība šo lauku redzēt un būt tam kapteinim, kas to vada,” ar šādiem vārdiem 14. septembrī intervijā ziņu aģentūrai LETA “Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa veltīja kritiku savam partijas biedram Anrijam Matīsam. Tiešus pārmetumus no viņas toreiz saņēma vēl tikai tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs no Nacionālās apvienības, taču tas iederējās “Vienotības” pēdējā laikā piekoptajā nacionāļu “slānīšanas” politikā. Bet Matīss… Acīmredzot teiktais bija jāuztver kā mājiens ar mietu, kuram gan tobrīd reti kurš pievērsa uzmanību.

Vakar valdības vadītāja Laimdota Straujuma pieprasīja satiksmes ministra demisiju, un šobrīd tiek minēts, vai tas bijis spontāns solis pēc trauksmainās vēlā vakara valdības sēdes, kurā tika apstiprināts šaubīgs atbalsts “Air Baltic” investoram (kas būtiski – Matīsa iepriekš kritizētajam!), vai arī ilgāk briedis lēmums, kas saistīts ar plašāku ietekmes sfēru pārdali. Protams, satiksmes ministra publiskie izteikumi, ka valdība izvēlējusies “labāko no sliktākajiem” un atklāta konfliktēšana ap daļai “Vienotības” politiķu pietuvināto finanšu konsultāciju uzņēmumu “Prudentia” par labu Straujumas valdības tēlam nenāk. Īpaši, ja to papildina pašas premjeres minstināšanās, skaidrojot lemto. Taču to varētu mēģināt risināt partijas iekšienē. Kā jau ierasts Latvijas politikā – “mums viss kārtībā, tikai tā komunikācija klibo”. Taču pašreizējie notikumi rāda, ka runa nav vairs tikai par tēlu, bet par ko nopietnāku. Varbūt vēl vienu frontes līniju “Vienotības” iekšienē, kurai pat nav sakara ar iepriekš daudz aprunāto “konservatīvā” un “liberālā” spārna kašķi, bet jau par taustāmākām interesēm. Grūti pat atminēties, ka kāds premjers Latvijā būtu šādā veidā nostājies tieši pret savas, nevis citas partijas ministru, lai gan Straujumas vietā ir bijuši skarbāki kungi.

Politiskās situācijas saasināšanās atgriež dienaskārtībā jautājumu par valdības (un valdošās koalīcijas?) maiņu. Budžeta apspriešanas laikā tas, protams, būtu diezgan smagi, taču pēc tam… Šajā ziņā interesanti paskatīties, piemēram, uz opozīcijā esošās Reģionu apvienības (LRA) kustībām, kas kā nedaudz bojāts barometrs mēģina uzķert politiskā spiediena svārstības. Frakcija pirms dažiem mēnešiem rosināja Saeimai izteikt neuzticību satiksmes ministram Matīsam, par ieganstu izmantojot “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa aizturēšanu, un šobrīd priecājas, ka premjere nedaudz novēloti “aicinājumam” esot atsaukusies. Taču LRA jau skandina, ka jāatkāpjas visai valdībai. Un nekur jau nav pazudis šīs pašas frakcijas ierosinājums no amata atcelt Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA). Šādā vai citā izpildījumā, bet turpinājums sekos.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Matīsu ietekmīgi cilvēki brīdiājuši par Prudentija atstādināšanu matīsu var atstādināt.. Rezultāts redzams. Saite- Saross, Citadele – Prudentija, Straujuma- Vienotība- Dombrovska un Zatlera , katram 2 reizes privāta viesošanās pie Sarosa…….

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+