Turpinās līdzsvarotu izaugsmi 0
Saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Līvānu novada saraksta līderi, novada domes priekšsēdētāju ANDRI VAIVODU pirms pašvaldību vēlēšanām
Andris Vaivods pirmo reizi par Līvānu novada domes priekšsēdētāju ievēlēts 2002. gada 6. septembrī, kad par deputātu jau bija nostrādājis vairākus sasaukumus. Lielā pašvaldību darba pieredze, novada patriotisms (dzimis Rožupē), apņēmīgi padarītais un iecerētais ļauj atkal kandidēt uz mēra amata krēslu – nu jau uz nākamo termiņu.
– Atceros, kad jūs pirmo reizi kļuvāt par novada mēru, Līvāniem izšķirīgas bija vairākas lietas – būt vai nebūt Līvānu slimnīcai, ko darīt ar avārijas stāvoklī esošo bibliotēku, kā atrisināt sasāpējušo problēmu ar sporta zāles būvniecību.
– Toreiz situācija bija patiešām smaga. Es sapratu, ka nedrīkstu solīt to, par ko neesmu drošs, tāpēc deputātiem atgādināju barikāžu notikumus Rīgā un to, ka tieši pēc tautas bezbailīgās pretī stāvēšanas, kurā lauku ļaudis organizēju kā Tautas frontes Rožupes nodaļas vadītājs, es piekritu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tagad, redzot lielisko bibliotēkas ēku, kas ir mūsu gaismas pils, un sporta zāli, kur aug meistarība, zinot, ka, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, izremontētas slimnīcas nodaļas un ambulatorais bloks, izveidota ilgstošās sociālās rehabilitācijas nodaļa, darbojas aprūpes nodaļa, zinot, ka slimnīcā ir darba vietas 70 cilvēku personālam, ikvienam novada cilvēkam ir patiess prieks, ka nesenās pagātnes drūmā bezcerība ir godam pārvarēta. Pēdējais jaunums – slimnīcai tikko iegādāts jauns ultrasonogrāfijas aparāts, kas ļaus izmeklēt pacientus Eiropas līmenī.
– Atmiņā arī, kā jūs, kad reizē bijāt gan Līvānu, gan Preiļu rajona galva, nebaidījāties izsludināt ārkārtas situāciju sakarā ar Preiļu dzeltenā nelaimi un vērsties pret prokuratūras un policijas neizdarībām. Vai joprojām esat cīnītājs, rutīna nedraud?
– Tas bija traks laiks. Pēc nelegālās dziras lietošanas saslima 96 cilvēki. Visvairāk cietušos ar helikopteru veda uz Rīgu, kur lielākas medicīnas iespējas, bet prokuratūra paziņoja, ka nav iemesla ierosināt kriminālprocesu. Lai pieliktu punktu lielajai nejēdzībai, ka Preiļos tā sauktajās “točkās” brīvi var iegādāties krutku, es nopirku vienu pudeli un publiski to demonstrēju kā lietisku pierādījumu, uzsverot, ka nelegālā tirdzniecība notiek policijas degungalā. Kas par brēku sacēlās! Nonāca tiktāl, ka mani tās pudeles dēļ tiesāja par nelegālas dziras iegādāšanos. Un Rožupes pagastā aiz atriebības kāds man nodedzināja šķūni ar diviem traktoriem. Bet tas mani neiebiedēja. Beidzot valsts bija spiesta mainīt attieksmi un likumdošanu, lai sekmīgāk varētu cīnīties pret nelegālā alkohola sērgu. Mēs varam tikai minēt, cik cilvēku būtu saslimuši vēl, ja šī “dzeltenā sērga” nebūtu apturēta. Bet ne jau tikai toreiz vajadzēja uzdrīkstēšanos. Stingra nostāja par izvirzīto mērķu sasniegšanu ikdienā – tas ir pat grūtāk, jo prasa enerģiju ilglaicīgi. Tā strādājot, vienkārši nemaz nav iespējams ieslīgt pašapmierinātībā un rutīnā.
Ar gandarījumu varu atcerēties arī paveikto, savulaik vadot Latgales plānošanas reģionu. Arī šobrīd tas veiksmīgi turpina darboties, aizstāvot Latgales intereses.
– Līvānu novads, ko izveidoja 1999. gadā, ir otrais Latvijā tūliņ aiz Kandavas novada. Ar ko vēlāk paplašinātais novads var lepoties šobrīd?
– Sākumā mazais novads darbojās formāli, trīs pašvaldības – Līvānu pilsētas un divu pagastu, Rožupes un Turku – gan apvienojās, bet grāmatvedības un budžeti bija atsevišķi. Tagadējais novads, kurā ir vēl trīs pagasti – Jersikas, Rudzātu un Sutru –, ir vienīgais Latvijā, kurā tā saukto apvienošanās naudu izmantoja nevis kādai konkrētai ēkai vai konkrētam ceļam, bet gan tehnisko projektu sagatavošanai, kas ļāva piedalīties Eiropas projektos un izmantot to piedāvātās iespējas. Mēs šīs iespējas izmantojām. Tagad ar gandarījumu varu sacīt, ka Līvānu novads Latgales un pat visas Latvijas mērogā sasniedzis vairākus ļoti labus rezultātus. Piemēram, Eiropas fondu līdzekļu piesaistē Latgalē mums priekšā tikai divas lielākās pilsētas – Daugavpils un Rēzekne. Pēc īstenoto projektu skaita esam trešie ar 29 projektiem, bet piesaistītās naudas ziņā mūs tikai nedaudz apsteidz Krāslava, Daugavpils un Rēzekne. Tās ir sakārtotas ielas un pagalmi, siltinātas skolas un bērnudārzi – reāls labums cilvēkiem. Latvijā ir ļoti maz tādu pilsētu, kur četros gados rekon-struēti un labiekārtoti gandrīz visi daudzdzīvokļu māju pagalmi. Bet mēs salīdzinoši mazajos Līvānos to esam spējuši.
Apkures tarifs mūsu pilsētā ir viens no zemākajiem Latvijā – 37,90 lati par megavatstundu. Nedaudz mazāks tarifs ir tikai piecās pilsētās. Maksa par apkuri nav paaugstināta vairākus gadus. Tas tāpēc, ka izmantojam vietējo kurināmo – šķeldu, gāzi – tikai daļēji. Ar veloceliņu garumu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Līvāni ir pirmajā vietā Latgales pilsētu vidū. Un visas Latvijas mērogā arī ļoti labā vietā. Veloceliņš uzbūvēts no degvielas uzpildes stacijas “Latvijas nafta” cauri visai garajai pilsētai līdz Jaunsilavām. Veloceliņa izbūve paredzēta arī citās vietās.
Un vēl viens sasniegums, par ko ir gandarījums gan vietējai varai, gan iedzīvotājiem – Līvānu novada pašvaldības administratīvās izmaksas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir vienas no zemākajām valstī.
– Latvijas Televīzijas iedzīvotāju aptaujā “Cik laba ir tava pašvaldība?” par Līvānu novadu atbildes iesūtījuši 26 cilvēki, no kuriem tikai divi darbu vērtējuši negatīvi. Bet ko uzsvēruši tie 24, kuru vērtējums ir pozitīvs?
– Zīmīgi, ka uz jautājumu “Pastāsti, kas ir vislabākais tavā pašvaldībā pēdējo četru gadu laikā?” daudzi uzsver tieši vides labiekārtošanu. Lūk, dažas atbildes: “Līvānu infrastruktūras sakārtošana”, “Siltinātas izglītības iestādes. Apgūts daudz Eiropas naudas. Jauna bibliotēka”, “Ļoti aktīvi notiek daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošana, mazo ielu sakārtošana, ūdensvada un kanalizācijas izbūve mazajās ielās pie privātmājām, bērnu atpūtas vietu izveidošana. Braucot cauri manai pilsētai, par tās attīstību var priecāties katrs”, “Atbalsts novada pagastiem: skolu ēku siltināšana, ceļu remonts, asfaltēšana līdz Turku pagasta centram. Pagastu centru labiekārtošana”. Iedzīvotāji priecājas arī par jaunām būvēm – sporta zāli, stadionu, manēžu vieglatlētiem, par studentu atbalstīšanu ar stipendijām, kvalitatīviem kultūras pasākumiem, atbalstu jauniem projektiem un idejām, rūpniecības zonas sakārtošanu un autobusu satiksmes atjaunošanu uz to, Līvānu stikla muzeja saglabāšanu un par citām lietām, kas uzlabo pilsētā dzīves kvalitāti un priecē arī daudzos viesus un caurbraucējus.
– Cik tad sen, kad Līvānos nebija valsts pārvaldes iestāžu. Vai izdevies stāvokli mainīt?
– Iedzīvotājiem ir svarīgi, lai lietas varētu kārtot un pakalpojumus saņemt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tagad pilsētā strādā Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes filiāle, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas centrs.
– Lūdzu, nosauciet kaut dažus darbus, kas četros gados paveikti katrā no pieciem novada pagastiem!
– Labprāt. Turku pagastā bija paredzēts uzsākt Saieta nama būvniecību. Tagad šajā ēkā darbojas arī bibliotēka, notiek dievkalpojumi. Rožupes pagastā rekonstrukcija veikta divās ielās – Dārzu un Skolas, kapitāli izremontēta un siltināta skola, uzbūvēts alternatīvās aprūpes centrs “Rožlejas” visa novada vecajiem ļaudīm. Sutru pagastā pie pamatskolas izveidota pirmsskolas grupiņa, asfaltēti pievadceļi pagastam un daudzstāvu mājām. Rudzātu pagastā izveidota kultūras darbinieka, kora vadītāja, koncertmeistara štata vieta, vidusskolā izbūvēta Saieta nama zāle, modernizēts dabaszinātņu kabinets. Jersikas pagastā kopā ar uzņēmējiem ierīkots apgaismojums rūpniecības zonā un līdz tai pagarināts pilsētas autobusa maršruts, rekonstruēti daudzi ceļu posmi, noasfaltēta Upenieku ciemata centra iela un ierīkots apgaismojums, siltināta Jersikas pamatskola.
– Vai jūs iedzīvotājiem pasakāt arī, ko no solītā nav izdevies paveikt?
– Jā, nebaidāmies to darīt. Reizē paskaidrojam, kāpēc. Vai arī pasakām, ka atrasta iespēja izdarīt ko citu. Piemēram, Rož-upes pagastā bija paredzēts uzsākt pamatskolas sporta zāles un ēdnīcas celtniecību, bet sakarā ar to, ka bērnu skaits samazinās, pieņēmām citu lēmumu, kas ir ekonomiski pamatots, proti – skolu kapitāli izremontēt un siltināt. To arī izdarījām.
– Jūs politikā esat divdesmit gadus. Pirms iepriekšējām vēlēšanām solītais gandrīz viss paveikts. Kāds ir jūsu tālākais mērķis?
– Līvānu novads kā sakārtotākais novads Latgalē. Apzinos, ka tas ir ļoti augsts mērķis, bet kas tas par karavīru, kurš nesapņo kļūt par ģenerāli? Mums visiem kopā izdevies Līvānos izveidot stipru pašvaldības komandu, kurā ir izglītoti un patriotiski cilvēki, kas no sirds strādā novada izaugsmei. Lai arī esam iemācījušies strādāt profesionālā līmenī, pašvaldībā cenšamies katru jomu atkal un atkal vērtēt un uzlabot. Vairāk par visu cenšamies izvairīties no tā, lai mūsu novadā nebūtu tā, kā dažbrīd valstī, – kad solījumiem neseko darbi. Vai tas izdevies? Viena no labākajām atbildēm ir pieaugošais pašvaldības budžets. Galvenais ir pārdomāti un tālredzīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem. Sadarbība ar uzņēmējiem ir produktīva, vienmēr uzturam konstruktīvu dialogu, darbojas uzņēmēju padome. Ar Ekonomikas ministriju sāktas pārrunas par industriālās zonas attīstīšanu, kas dotu jaunu spēku uzņēmējdarbības attīstībai. Par to, ka mūsu uzņēmējdarbības atbalsta politika ir pareiza, liecina tas, ka esam panākuši investoru lielāku interesi par mums. Varam būt gandarīti, ka šajā ziņā esam iekļuvuši sarakstā “TOP 20 pilsētas Latvijā”, kur ieņemam godpilno 15. vietu tūliņ aiz Cēsīm un Valmieras, kuras, kā zināms, ir stiprāko Vidzemes pilsētu augšgalā.
– Kādā noskaņojumā sagaidāt pašvaldību vēlēšanas – vai gaisotne ir normāla, uz labiem darbiem rosinoša?
– Ko par normālu uzskatām – ir pilsētas un novadi, kur plēšas, kašķējas, ķengājas. Es esmu gandarīts, ka Līvānu novadā netērējam laiku ķīviņiem. Mēs saprotam, ka vara nav pašmērķis, ka tā uzliek lielu atbildību. Vara ir nevis vēlētāju iedota dāvana, bet gan darba – darba iedzīvotāju labā! – atļauja.
– Līvāni pēc trim gadiem svinēs pilsētas 90. gadadienu. Ar kādām domām ejat pretī lielajai jubilejai?
– Galvenais, lai šo jubileju varētu sagaidīt ar labi padarītu darbu sajūtu. Pēdējos desmit gadus mūsu izaugsme ir balstīta tieši uz Eiropas fondu apguvi. Taču daudz iespēju vēl priekšā. Panākumi būs atkarīgi no tā, cik gatavi būsim apgūt jaunā perioda Eiropas Savienības līdzekļus. ZZS priekšvēlēšanu programmā esam pateikuši, ka mūsu darbs ir vērsts uz Līvānu novada līdzsvarotu izaugsmi. Uzlabojumi paredzēti visās dzīves sfērās kā pilsētā, tā laukos. Piemēram, Līvānos paredzēts uzbūvēt autoostu un lietderīga brīvā laika pavadīšanas centru jauniešiem. Tuvākajā laikā vēl plānojam 20 ielu asfaltēšanu. Laukos turpināsim ceļu un ielu sakārtošanu, saglabāsim izglītības iestādes. Ieviešot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides jauniem uzņēmumiem un nodrošinot telpas biznesa inkubatorā, veicināsim jaunu uzņēmumu rašanos. Dzīves vidi esam puslīdz sakārtojuši – pagalmi, ielas, kultūras, sporta, izglītības iestādes. Tagad mūsu prioritāte būs industriālās zonas sakārtošana, lai motivētu te jaunu uzņēmumu rašanos, kas dotu darbu iedzīvotājiem. Tas būtu pamats cerībām, ka cilvēki nebrauks prom, ka aizbraukušie atgriezīsies, ka visi dzīvos un strādās Līvānos. Mēs gaidām atgriežamies ģimenes, jaunus, gudrus cilvēkus. Es zinu, ka daudzi ilgojas atgriezties mājās, un es ceru, ka tas notiks. Vismaz es to ļoti vēlētos. Tikai tad varēsim teikt – jā, esam paveikuši maksimālo.
– Ko novēlēsiet Līvānu novada iedzīvotājiem?
– Pašas cilvēcīgākās lietas – labu veselību pašiem, bērniem un vecākiem. Izturību ikdienas darbā. Labestību, kuras bieži pietrūkst. Sajūtu, ka esat vajadzīgi, tas dod piepildījumu ikviena cilvēka dzīvē!
VIEDOKLIS 11. Saeimas deputāts Jānis Klaužs, ievēlēts no ZZS saraksta (līvānietis piektajā paaudzē, savā laikā bijis Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietnieks): “Līvānu novada domes mēra amata kandidātu Andri Vaivodu vispirms raksturo profesionalitāte un komandas darbs. Bija laiks, kad Līvānos nevarēja uzsākt apkuri, centrālā iela grima tumsā, bezspēcību radīja 36 procentu lielais bezdarbs, īsi sakot, kad pilsēta bija bedrē. Mēs toreiz nepasūtījām Laimes lāci, bet atrotījām piedurknes un ar savu darbu sekmīgi pierādījām, ka spējam tikt laukā no bedres un iet attīstības ceļu. Manuprāt, Andris Vaivods šobrīd ir visprofesionālākais Latgales pašvaldības vadītājs, Līvānu veiksmes stāsts. Par to liecina ne vien pēdējo gadu sasniegumi, bet arī ieceres un nākotnes redzējums, kas ir garantija, ka novads turpinās attīstīties, turklāt līdzsvaroti.” |
Publikāciju apmaksā PO “Zaļo un zemnieku savienība”
