Birokrātijas mašīna turpinās ražot dārgu pārskatu un ziņojumu kalnus 5
Sabiedrības informēšana ir viens no svarīgākajiem valsts pārvaldes pienākumiem, taču šobrīd dažādu pārskatu, atskaišu un ziņojumu gatavošana ir sasniegusi tādus apmērus, ka sabiedrība un citas valsts iestādes tiek ieraktas dubultojošas vai bezjēdzīgas informācijas jūrā, kurā grūti orientēties. Turklāt šo dokumentu sagatavošana valsts budžetam prasa lielu naudu. Tomēr valdība vismaz tuvākajā laikā neko reālu negrasās darīt administratīvo procedūru vienkāršošanai.
Pienākums sniegt informāciju citai iestādei vai Ministru kabinetam kļuvis par darba rutīnu, turklāt nepārdomāta informācijas sniegšana citām valsts pārvaldes iestādēm patērē resursus, ko iestāde varētu novirzīt pamatfunkciju veikšanai – politikas plānošanai un īstenošanai, kā arī iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, secināts Valsts kancelejas (VK) sagatavotā informatīvā ziņojumā.
Valsts iestādes pastāvīgi sniedz dažādu veidu informāciju, piemēram, atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem, pārskatus par padarīto darbu, informāciju par statistikas datiem. Informācijas saņēmēju loks ir plašs un ietver sevī ne tikai privātpersonas vai uzņēmumus, bet arī apmainīšanos ar informāciju ar citām valsts iestādēm.
VK atzīst, ka tai nemaz nav aprēķinu, cik lielus tēriņus kopumā valsts budžetam rada prasība sniegt informāciju citām valsts ie-stādēm. Taču runa ir par miljoniem, turklāt šī summa pieaug – Valsts kanceleja savā ziņojumā minējusi, ka administratīvās izmaksas 2015. gadā palielinājušās par 3 245 677 eiro, bet 2016. gadā – par 8 337 711 eiro.
Pagājušā gada nogalē VK veica centrālo valsts pārvaldes iestāžu aptauju par regulāri sniedzamo informāciju valsts pārvaldē. Analīzes rezultātā konstatēts, ka visvairāk iestāžu sniedz pārskatus saistībā ar finansēm un valsts budžetu, personālvadības datiem, kā arī atbildot uz statistiskās informācijas pieprasījumiem un sniedzot informāciju par personālvadības datiem. Šīs jomas (statistika, budžets un personāls) nereti pārklājas, tāpēc arī iestāžu atbildēs viens tiesību akts vai pārskats tika uzskaitīts vairākās sadaļās. Tāpat tiek piedāvāts samazināt regulāri sniedzamo informatīvo ziņojumu pārskatu (pašlaik valsts iestādēm regulāri jāsniedz 62 informatīvie ziņojumi, no kuriem vismaz septiņi atzīti par nelietderīgiem).
Kopumā aptaujas rezultātā saņemti 123 priekšlikumi dažādiem uzlabojumiem, kas ļautu mazināt administratīvās izmaksas valsts pārvaldē un efektīvāk izmantot valsts pārvaldes cilvēkresursus.
Piemēram, Labklājības ministrijas gatavoto pārskatu “Par bērnu stāvokli Latvijā” turpmāk varētu gatavot reizi divos gados, nevis katru gadu, bet informāciju par atklātajiem konkursiem un vakancēm iestādes varētu nesniegt Nodarbinātības valsts aģentūrai, jo tā jau tiek publicēta “Latvijas Vēstnesī” (no kurienes NVA to varētu paņemt).
Ministru kabinets gan šonedēļ tā arī nepieņēma lēmumu virzīt tālāk kādu no priekšlikumiem administratīvā sloga samazināšanai. Tā vietā VK sadarbībā ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju uzdots atkārtoti izvērtēt iestāžu darbības pārskatu sniegšanas sistēmu, iekļaujot tajā jautājumus par finansēm un valsts budžetu, statistiku un personālvadību, un līdz 2020. gada 1. jūlijam iesniegt valdībā priekšlikumus administratīvo procedūru vienkāršošanai un pārskatu sniegšanas biežuma samazināšanai.
