Mobilā versija
+3.0°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
24. septembris, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Turpināt nevar pārtraukt* (2)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

TTIP un CETA apstiprināšana rada jautājumus par lēmumu pieņemšanas procesu sakārtošanu kā svarīgu nosacījumu Eiropas Savienības turpmākajai pastāvēšanai.

Uz pēdējā laikā bieži uzdoto jautājumu, kas īsti notiek sarunās par ASV un ES brīvās tirdzniecības līgumu (TTIP), iespējams, visprecīzāk atbildējusi Luksemburgas politiķe eirodeputāte Viviana Redinga – “nekas”. Jo partneri neizrāda ne mazāko pretimnākšanu un “apgalvo, ka nevar mainīt likumus un mums, eiropiešiem, liedz pieeju viņu publiskajiem iepirkumiem sakarā ar “Buy American Act”, kas ir protekcionistisks likums”. Trūkst virzības arī citās jomās, kas neļaus panākt vienošanos līdz Baraka Obamas prezidentūras beigām, bet pēc tās paies vismaz gads, lai sarunas varētu atsākties.

Iepriekš Francijas prezidents Fransuā Olands ieteica “nelolot ilūzijas”, un par ārējo tirdzniecību atbildīgais Francijas valsts sekretārs Matiass Fekls bija vēl skarbāks – amerikāņi nepiekāpjas nekur vai atmet “tikai drupatas”, tāpēc sarunas jāpārtrauc, lai vēlāk tās veidotu “uz labiem pamatiem”. Tāpat Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels (atšķirībā no kancleres Angelas Merkeles) konstatēja dialoga strupceļu.

TTIP nav populārs arī aiz okeāna, kur to kritizējuši galvenie ASV prezidenta amata kandidāti, lai gan oficiāli Vašingtona tur durvis atvērtas. Savukārt Eiropas Komisija līdz pat šim laikam uzskata, ka tai dotais ES mandāts sarunu vešanai paliek spēkā, un gatavojas oktobrī paredzētajam piecpa­dsmitajam apspriežu raundam. Īsi sakot, komunikācijā valda juceklis. Nesen Tallinā Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji nāca klajā ar TTIP atbalstošu paziņojumu, kā arī tikās ar ES tirdzniecības komisāri Sesīliju Malmstrēmu, kura apliecināja, ka baumas par sarunu izgāšanos ir pārspīlētas…

Tikmēr sarunām par ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu jeb CETA faktiski jau ir pielikts punkts. Vai varbūt tomēr daudzpunkte. Jo pretinieku netrūkst arī tam un viņi nav rimušies. Kaut gan Brisele vienmēr uzsvērusi, ka CETA ir “progresīvākais šāds nolīgums”, kas jelkad noslēgts, un tas izskanēja arī Žana Kloda Junkera runā par stāvokli Eiropas Savienībā. Tomēr iepriekš uz vispārējās neapmierinātības viļņa Eiropas Komisijai nācās piekāpties prasībai, lai CETA tiktu ratificēts ne vien Eiropas Parlamentā, bet arī ES dalībvalstu parlamentos. Tomēr EK panāca kompromisu, kas var pārvērsties lamatās, proti, līgumam jāsāk darboties līdz ar EP un attiecīgo ministru akceptu, tātad pirms apstiprināšanas nacionālajos parlamentos. Problēma tā, ka neviens gaišreģis neuzņemsies prognozēt nākamā gada vēlēšanu rezultātus Francijā vai Nīderlandē un nav sevišķas skaidrības pat par Vāciju. Turklāt t. s. jaunās paaudzes tirdzniecības līgumu, tostarp CETA, dažu aspektu likumisko pamatotību apšauba ne vien tie, ko pieņemts dēvēt par populistiem, bet arī – īpaši Vācijā – juristu aprindas un tāpat patērētāju tiesību un vides aizstāvji, kuri uzskata, ka viņu argumenti nav pienācīgi uzklausīti. Grūti iztēloties sekas, ja vienā no minētajām vai kādā citā CETA neratificēs, kad līgums jau reāli būs ieviests biznesa attiecībās. Tas radīs jautājumus par lēmumu pieņemšanas procesu sakārtošanu kā svarīgu nosacījumu Eiropas Savienības turpmākajai pastāvēšanai.

 

* Komats liekams pēc paša izvēles

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Paldies Dievam pasaule beidzot mostas.

    Galvenais nepieļaut 3.p.k. eskalāciju citās teritorijās (šobrīd sācies Sīrijā pēc sarunu izgāšanās ASV(un to sabiedrotie, bet ne NATO(tas ir svarīgi!!!) pret Krieviju, Sīriju, Ķīnu. – jo tā pēdējā Tumsas laikmeta cerība saglabāt savu varu.

    Ja sanāks iemaniuplēt karā visu NATO, tad gan varam sākt lūgt Dievu, jo tas būs karš bez flangiem un morāles – iet lietā VISS – ķīmiskie ieroči, masu ieroči, bakteriālie ieroči, nanoieroči, skalārie ieroči, psihotronie, ātombumbas, tanki, kājnieki, ģenētiski modificētie kājnieki, roboti utt… ELLE zemes virsū.

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (163)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Augstskolu reforma

Kā intervijā LTV sacījis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, patlaban Latvijā ir ap 900 augstākās izglītības studiju programmu, taču to skaitu vajadzētu konsolidēt līdz 600. Studiju programmas likvidēšot vai apvienošot, ņemot vērā zinātniskos rādītājus, programmu kvalitāti, arī datus par studiju programmu absolventiem – kas ar šiem cilvēkiem notiek tālāk, kur viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā. Turpmākā studiju programmu konsolidācija skaršot atsevišķas valsts dibinātās koledžas, izvērtējot iespējas tās integrēt augstskolās.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+