Mobilā versija
+6.1°C
Kazimirs, Izidors
Piektdiena, 24. marts, 2017
30. maijs, 2015
Drukāt

Turpmāk divas trešdaļas Dzintaru koncertzāles koncertu rīkos paši

Foto: LETAFoto: LETA

Dzintaru koncertzāle.

Turpmāk divas trešdaļas no Dzintaru koncertzālē notiekošajiem koncertiem rīkos paši koncertzāles darbinieki, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja koncertzāles direktors Guntars Ķirsis, piebilstot, ka šim mērķim Jūrmalas dome piešķīrusi apmēram 600 000 eiro lielu dotāciju.

Pēc Ķirša domām, pārmaiņas ne tikai Jūrmalā, bet arī visā Latvijā būs būtiskas. Dzintaru koncertzāle ilgus gadus bija lietojama tikai vasarā. Taču turpmāk Dzintaru koncertzāles Mazā zāle ar 500 vietām būs lietojama visu gadu. Tajā notiks kamermūzikas koncerti, multimediālas izrādes, balets, teātris, džezs, arī uzvedumi bērniem. Dzintaru koncertzālē, var teikt, tiks iedvesta jauna dzīvība un elpa, sacīja Ķirsis.

“Man ir savs redzējums par Dzintaru koncertzāles nākotni, un esmu priecīgs, ka man ir dota iespēja to realizēt. Es ļoti labi atceros, kā, būdams Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēknis, braucu uz Dzintariem klausīties simfoniskās mūzikas koncertus. Es varbūt precīzi neatceros interpretācijas smalkumus, bet ļoti labi atceros savas tā brīža sajūtas Dzintaru koncertzālē,” intervijā aģentūrai LETA sacīja Ķirsis.

Pēc viņa teiktā, Dzintaru koncertzāle savulaik tika veidota kā simfoniskās mūzikas koncertzāle, bet patlaban tajā ir liels daudzums izklaides mūzikas. “Ir jāsabalansē dažādu mūzikas žanru īpatsvars, un Mazā zāle, kas ir piemērota akadēmiskajai mūzikai, to palīdzēs izdarīt,” cer Ķirsis.

Salīdzinot pērnā un šā gada Dzintaru koncertzāles Lielās zāles repertuāru, esot redzams, ka tas vairs nebūs orientēts tikai uz kādas noteiktas klausītāju daļas gaumi. “Mēs neatsakāmies no izklaidējoša repertuāra, ko iecienījusi diezgan liela daļa Jūrmalas atpūtnieku un pilsētas iedzīvotāju. Tomēr mūsu uzdevums ir veidot sabalansētu repertuāru un piesaistīt Dzintaru koncertzālei arī akadēmiskās mūzikas cienītājus, kas tur pēdējos gados nav bijuši sevišķi bieži viesi,” uzsvēra Ķirsis.

Pievienot komentāru

Pazūdot "Daugavas vizbulim" un "skalbēm", valoda noplicināsArtura Stalaža veidotajā datubāzē apkopoti 77 tūkstoši organismu un augu slimību nosaukumu ierakstu no 6089 informācijas avotiem
Draugiem Facebook Twitter Google+