Foto – AFP/LETA

Turpmāk katru mēnesi Latvijā – ap 30 bēgļu 4

Latvija aprīlī plāno uzņemt 20 bēgļus un vēl 30 – maijā. Par to vakar Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē deputātus informēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, gan atzīstot, ka process iekavējies. Viņa informēja deputātus, ka Latvijas dienestiem esot izveidojusies laba sadarbība ar Grieķijas un Itālijas varas iestādēm, tomēr, visticamāk, būs jāuzņem bēgļi arī no Turcijas, kā to paredz nesenā Eiropas Savienības vienošanās. Tādēļ tagad lielākais izaicinājums esot izveidot labu sadarbību ar Turcijas iestādēm. I. Pētersone-Godmane norādīja – runa neesot par simtiem, bet gan par vidēji 30 cilvēkiem mēnesī, kas tikšot pārvietoti uz Latviju. Nākamajā bēgļu grupā, kuru iecerēts uzņemt Latvijā, esot lielākoties ģimenes ar bērniem.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Komisijas sēde vakar tika sasaukta, lai izvērtētu, kā bēgļu uzņemšanas process Latvijā gājis līdz šim. Pašlaik Latvijā ieradušies seši cilvēki – divas ģimenes no Sīrijas un Eritrejas. “Adaptācijas procesu vērtēju kā ļoti labu – atlasē viņi uzdeva jautājumus par Latviju, varēja just, ka viņiem ir motivācija šeit palikt. Viņu attieksme nav mainījusies. Viņi arī mācās latviešu valodu un dara to ar interesi un motivāciju,” stāstīja I. Pētersone-Godmane. Tomēr pašlaik bēgļu integrācijā pieklibojot sociālo darbinieku un mentoru darbs, jo neviens mentors, pēc IeM valsts sekretāres vārdiem, neesot iepriekš strādājis ar patvēruma meklētājiem. Tikmēr Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna uzsvēra, ka esot liela interese no cilvēkiem, kas vēlas kļūt par mentoriem. Viņa arī informēja, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā notiekot darbs ar vienu no patvēruma meklētājiem, kurš ieguvis alternatīvo statusu. Viņš mācoties par metinātāju, un viņam esot arī paredzēta prakse pie darba devēja. Viņa piebilda, ka Latvijā esot pašvaldības, kurās būtu iespējams bēgļus nodrošināt gan ar darbu, gan ar dzīvesvietu.

Pretstatā I. Pētersones-Godmanes optimismam par bēgļu integrāciju skeptiskāks bija Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) ģenerālsekretārs Uldis Līkops. Ar LSK valsts noslēgusi līgumu par mentoru pakalpojumiem – viņi palīdzēs bēgļiem ar praktiskiem jautājumiem pēc patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” atstāšanas. Pašlaik LSK apzinot situāciju un tiekoties ar atbildīgajām institūcijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ir skaidrs, ka pēc mēneša šie cilvēki nebūs integrēti vietējā dzīvē – viņiem nebūs darba, dzīvesvietas un latviešu valodas zināšanu,” sacīja U. Līkops, kurš norādīja, ka ir jāsaprot, ko cilvēkiem var piedāvāt un kādas ir viņu prasības. “Pastāv iespēja, ka lielākā daļa gribēs dzīvot Rīgā, tajā pašā laikā reģionos gan darbu, gan dzīvokli var piedāvāt ātrāk un lētāk. Jāvērtē, kādi ir instrumenti, lai pierunātu tur pārcelties. Ar varu gan nevedīsim,” sacīja U. Līkops. Viņš noraidīja sabiedrībā izskanējušās bažas, ka bēgļi uz Latviju varētu atvest infekcijas slimības. LSK ģenerālsekretāra ieskatā Latvija slimību un klimata ziņā bēgļiem ir bīstamāka nekā viņi Latvijai.

Paredzēts, ka no jūlija patvēruma meklētāji, kuri uzturas Muceniekos, kamēr notiek lemšana par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, saņemtu trīs eiro dienā. Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atgādināja, ka patvēruma meklētāji esot dažādi – esot tādi, kuriem ir jaunākie viedtālruņi un labas drēbes, un arī tādi, kuri ir ļoti nabadzīgi. Uz šo argumentu I. Pētersone- Godmane atbildēja, ka nevarot patvēruma meklētājus vērtēt atšķirīgi: “Tad sanāk situācija, ka, piemēram, 20 no viņiem, kad tiek izdalīts ēdiens, var ēst, bet pārējiem – ēdiens liegts.”

Noslēdzot sēdi, komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (NA) uzsvēra, ka jādara viss, lai patvēruma meklētāji Latvijā nekļūtu par destruktīvu masu. “Lielākā problēma ir tā, ka nav pieejami mentori, bet otra – Latvijā nav vienotas vadības attiecībā uz patvēruma meklētājiem,” secināja 
I. Latkovskis.