Turpmāk par atrašanos uz ledus būs jāmaksā 2
Pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem turpmāk būs jārēķinās ar naudas sodu, paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ceturtdien, 9.jūnijā, pieņemti trešajā galīgajā lasījumā. Administratīvā atbildība paredzēta par atrašanos uz iekšzemes publiskās ūdenstilpes vai jūras piekrastes ledus, ja pašvaldība to aizliegusu, informēja Saeimas preses dienests.
“Lai arī dažas pašvaldības jau patlaban savos saistošajos noteikumos paredzējušas iespēju sodīt cilvēkus, kuri uz ledus kāpj paaugstinātas ledus bīstamības periodā, jaunais regulējums ļaus problēmu risināt kompleksi valsts līmenī. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem, kuri riskē ar savu dzīvību. Turklāt viņu glābšanas operācijas prasa ievērojamus valsts dienestu resursus,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Par šādu pārkāpumu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro. Savukārt, ja uz ledus atrodas alkohola reibumā vai citu apreibinošu vielu ietekmē, kā sankcija paredzēts naudas sods no 15 līdz 100 eiro.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Zemes pārvaldības likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām noteikt aizliegumu cilvēkiem atrasties uz ūdenstilpju ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta viņu dzīvība un veselība.
Jaunā kārtība pašvaldībām, kuras vēlas regulēt atrašanos uz ledus, aiztaupīs nepieciešamību izdot attiecīgus saistošos noteikumus.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju uzturēšanās uz nedroša ledus ik gadu ir par iemeslu vidēji 20 cilvēku bojāejai.
Likuma grozījumi arī paredz pilnveidot administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtību apelācijas instancē. Apgabaltiesai, kurai apelācijas kārtībā pārsūdzēts rajona (pilsētas) tiesas nolēmums, paredzētas tiesības trīs tiesnešu sastāvā atteikt ierosināt tiesvedību, ja tiek konstatēts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pareizs un pamatots. Apelācijas sūdzībā papildus būs jānorāda tiesvedības ierosināšanas pamats – kādu materiālo tiesību normu pirmās instances tiesa nepareizi piemērojusi vai kādus pierādījumus tā nepareizi novērtējusi.
