Latvijā
Izglītība

Turpmāku augstskolu konsoli­dāciju iesaldē 16


Arī vakar pie valdības ēkas notika protesta akcija pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidēšanu. Šāda veida protesti notiek regulāri, kopš gada sākuma.
Arī vakar pie valdības ēkas notika protesta akcija pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidēšanu. Šāda veida protesti notiek regulāri, kopš gada sākuma.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Šajā tūkstošgadē nebijušas debates valdības sēdē: tā vakar Ministru kabinetā notikušās diskusijas par Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas (RPIVA) likvidēšanu nosauca Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Tik apjomīgas un augsta līmeņa debates gan būtu bijušas daudz vērtīgākas, ja tajās būtu runa nevis par vienas augstskolas likteni, bet gan par Latvijas augstākās izglītības sistēmā nepieciešamajām reformām.

Taču tādas saskaņā ar valdības vakar pieņemto lēmumu nav gaidāmas līdz pat 2020. gadam. Valdošā koalīcija bija gatava atbalstīt RPIVA likvidāciju vien tad, ja protokollēmumā, kas to paredz, iekļautu arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dotu solījumu, ka tā līdz 2020. gadam netiks iniciēta citu augstskolu konsolidācija.

Pārmaiņas tomēr būšot

Ko tieši tas nozīmē? IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa skaidro, ka IZM šajā laika periodā nepiedāvās īstenot nekādas stratēģiskas reformas. Taču tas nenozīmē, ka augstskolas var darīt jebko. Ieraksts protokollēmumā IZM neliedzot, piemēram, atņemt akreditāciju kādai augstskolai, ja tā pārkāpj normatīvos aktus. Viņa piebilst: IZM turklāt jāpilda Izglītības attīstības pamatnostādnes, kā arī Eiropas Savienības un Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas ieteikumi, kas paredz pārmaiņas augstskolu darbībā. Tas nozīmē, ka pārmaiņas augstskolu darbībā tomēr paredzamas. Piemēram, vajadzētu padarīt efektīvāku to pārvaldi, paaugstināt mācībspēku kvalifikāciju utt.

Pret valdības strikto lēmumu atteikties no strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā uz trijiem gadiem ir Latvijas Studentu apvienība (LSA). Tās prezidente Maira Belova teic: kaut arī LSA iebilst pret veidu, kādā tiek likvidēta RPIVA, studentu pārstāvju ieskatā pārmaiņas Latvijas augstākās izglītības ainā ir vajadzīgas. IZM būtu jāizstrādā skaidrs un secīgs reformu plāns. M. Belova cer, ka līdz 2020. gadam IZM vismaz gatavosies redzamākām reformām. “Nevar ignorēt to, ka, piemēram, studentu skaits aizvien krītas,” teic LSA prezidente. Viņa uzskata, ka IZM arī vajadzētu aktīvāk rosīties, lai tiktu galā ar problemātiskām augstskolām. Kā piemēru M. Belova min Latvijas Biznesa koledžu, kurai gan atteikta turpmāka akreditācija, taču tā lēmumu pārsūdzējusi un joprojām darbojas.

A. Kiopa atzīst: lēmums par iespējamo konsolidāciju “iesaldēšanu” līdz 2020. gadam bijis politisks. Taču tas neliedz IZM plānot reformas, kas varētu notikt jau pēc 2020. gadā. Skaidrāks IZM tālākās rīcības plāns gan varētu kļūt tikai 2019. gadā, kad IZM grasās sākt izstrādāt jaunās izglītības attīstības pamatnostādnes periodam pēc 2020. gada.

Ministriem jautājumu nav

Tikmēr par RPIVA skaidrība bija jau vakar. Pēc dažu stundu debatēm, neraugoties uz kārtējo RPIVA studentu protesta akciju pie valdības nama, ministri pat bez balsojuma atbalstīja RPIVA likvidāciju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU). Jāpiebilst, ka debatētāji bija ne jau ministri, kuriem nebija nekādu jautājumu par RPIVA likvidāciju. Vienīgi jau pieminētais K. Gerhards prasīja, lai valdības lēmumam pievieno viņa atsevišķās domas. Viņš iebilst pret RPIVA likvidāciju galvenokārt tāpēc, ka to neatbalstīja Augstākās izglītības padome, kas atbild par augstskolu politiku.

Garās debatēs ieslīga RPIVA, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Brīvo arodbiedrību savienības un citu organizāciju pārstāvji. Pārsvarā skanēja jau dzirdēti argumenti. Ministrijai pārmeta steigu lēmumu pieņemšanā, akadēmijas likteņa neizdiskutēšanu ar sabiedrības pārstāvjiem, neskaidrus un tendenciozus aprēķinus par ietaupījumu, ko varētu dot reforma. Akadēmijas rektore Daina Voita pieļāva, ka RPIVA likvidācija varētu pat prasīt papildu tēriņus no valsts budžeta. Piemēram, IZM un valdība solījusi, ka maksas studenti LU varēs studēt par tādu pašu maksu kā RPIVA, kaut tur ir augstākas studiju maksas. D. Voita vaicāja, vai starpību segs no valsts budžeta līdzekļiem. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis neslēpa, ka tā arī varētu būt.

Jau minētajā valdības protokollēmumā ir arī citas piebildes, kuru sākotnēji tajā nebija. Pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska ierosinājuma tajā arī ierakstīts, ka IZM apliecina, ka RPIVA likvidācija ir “izdevīgākais un juridiski korektākais risinājums”. Šķiet, ka tiek darīts viss, lai atbildību par šo lēmumu uztieptu tikai IZM un valdībai par to nebūtu koleģiāli jāatbild.

Studentus uzņems rudenī

Protokollēmumā arī teikts, ka LU jānodrošina bijušo RPIVA filiāļu Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī darbība un attīstība. No RPIVA pārstāvju puses sēdē izskanēja bažas, ka vasarā filiālēs netiks uzņemti jauni studenti un tas ir solis uz filiāļu likvidāciju.

Tikmēr A. Kiopa skaidro: studenti filiālēs tiks uzņemti, taču šo uzņemšanu vairs neveiks RPIVA, bet gan LU. Tāpēc uzņemšana notiks pēc 28. septembra, kad LU būs pārņēmusi RPIVA studiju programmas. Tas attiecas ne tikai uz filiāļu studentiem, bet arī tiem studentiem, kuri sāks studēt studiju programmās, ko pārņēmusi LU un kas tiks īstenotas Rīgā. A. Kiopa uzsver: augstāku kursu studentiem rudenī studijas atsāksies ierastajā laikā.

Septembrī uzņemšanu nedrīkstēs rīkot, tāpēc ka RPIVA likvidācija saskaņā ar likuma normu par izglītības iestāžu reorganizāciju nedrīkst notikt agrāk kā sešus mēnešus pēc valdības vakar pieņemtā lēmuma. Kā zināms, IZM par RPIVA likvidāciju ierosināja lemt jau februārī, taču lēmuma pieņemšana tika vairākkārt atlikta.

Jāpiebilst, ka no akadēmijas slēgšanas pretiniekiem vakar vairākkārt izskanēja frāzes par iespējamo tiesvedību. D. Voita teica, ka pati tiesāties negrasās, bet, viņasprāt, valdības lēmumu dažādu juridisku neprecizitāšu un kolīziju dēļ gluži veiksmīgi var pārsūdzēt.

LA.lv