Mobilā versija
+3.2°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
29. marts, 2017
Drukāt

Turpmāku augstskolu konsoli­dāciju iesaldē

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Šajā tūkstošgadē nebijušas debates valdības sēdē: tā vakar Ministru kabinetā notikušās diskusijas par Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas (RPIVA) likvidēšanu nosauca Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Tik apjomīgas un augsta līmeņa debates gan būtu bijušas daudz vērtīgākas, ja tajās būtu runa nevis par vienas augstskolas likteni, bet gan par Latvijas augstākās izglītības sistēmā nepieciešamajām reformām.

Taču tādas saskaņā ar valdības vakar pieņemto lēmumu nav gaidāmas līdz pat 2020. gadam. Valdošā koalīcija bija gatava atbalstīt RPIVA likvidāciju vien tad, ja protokollēmumā, kas to paredz, iekļautu arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dotu solījumu, ka tā līdz 2020. gadam netiks iniciēta citu augstskolu konsolidācija.

Pārmaiņas tomēr būšot

Ko tieši tas nozīmē? IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa skaidro, ka IZM šajā laika periodā nepiedāvās īstenot nekādas stratēģiskas reformas. Taču tas nenozīmē, ka augstskolas var darīt jebko. Ieraksts protokollēmumā IZM neliedzot, piemēram, atņemt akreditāciju kādai augstskolai, ja tā pārkāpj normatīvos aktus. Viņa piebilst: IZM turklāt jāpilda Izglītības attīstības pamatnostādnes, kā arī Eiropas Savienības un Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas ieteikumi, kas paredz pārmaiņas augstskolu darbībā. Tas nozīmē, ka pārmaiņas augstskolu darbībā tomēr paredzamas. Piemēram, vajadzētu padarīt efektīvāku to pārvaldi, paaugstināt mācībspēku kvalifikāciju utt.

Pret valdības strikto lēmumu atteikties no strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā uz trijiem gadiem ir Latvijas Studentu apvienība (LSA). Tās prezidente Maira Belova teic: kaut arī LSA iebilst pret veidu, kādā tiek likvidēta RPIVA, studentu pārstāvju ieskatā pārmaiņas Latvijas augstākās izglītības ainā ir vajadzīgas. IZM būtu jāizstrādā skaidrs un secīgs reformu plāns. M. Belova cer, ka līdz 2020. gadam IZM vismaz gatavosies redzamākām reformām. “Nevar ignorēt to, ka, piemēram, studentu skaits aizvien krītas,” teic LSA prezidente. Viņa uzskata, ka IZM arī vajadzētu aktīvāk rosīties, lai tiktu galā ar problemātiskām augstskolām. Kā piemēru M. Belova min Latvijas Biznesa koledžu, kurai gan atteikta turpmāka akreditācija, taču tā lēmumu pārsūdzējusi un joprojām darbojas.

A. Kiopa atzīst: lēmums par iespējamo konsolidāciju “iesaldēšanu” līdz 2020. gadam bijis politisks. Taču tas neliedz IZM plānot reformas, kas varētu notikt jau pēc 2020. gadā. Skaidrāks IZM tālākās rīcības plāns gan varētu kļūt tikai 2019. gadā, kad IZM grasās sākt izstrādāt jaunās izglītības attīstības pamatnostādnes periodam pēc 2020. gada.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+