Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. decembris, 2014
Drukāt

Tusks pārņem Eiropadomes vadību

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

New European Council President Donald Tusk of Poland delivers a speech on December 1, 2014 during a handover ceremony at EU headquarters in Brussels.

Bijušais Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kas stājies Eiropas Padomes, kur pārstāvēti 28 ES dalībvalstu vadītāji, prezidenta amatā, savā pirmajā oficiālajā paziņojumā solījis stingru vadību ārpolitikā laikā, kad ES attiecības ar Krieviju ir saspringtas sakarā ar Kremļa agresiju Ukrainā.

Uzsver ES un ASV ģeostratēģisko partnerību

57 gadus vecais poļu politiķis, kurš septiņus gadus vadīja Poliju pa ekonomiskās izaugsmes ceļu, Eiropadomes vadītāja amatā nomainījis 67 gadus veco Beļģijas ekspremjeru Hermanu van Rompeju, kura piecu gadu prezidentūra pagāja, cenšoties panākt svarīgus kompromisus eirozonas glābšanai, atzīmē aģentūra “Reuters”.

“Mums ir arī ienaidnieki, ne tikai skeptiķi. Politika ir atgriezusies Eiropā, kā arī vēsture,” teica Tusks, raksturojot politisko situāciju Eiropā amatā stāšanās brīdī. “Šādā laikā mums ir vajadzīga vadība un politiska vienotība,” uzsvēra Eiropadomes priekšsēdis. “Eiropai ir jāgādā par tās robežu drošību un jāatbalsta tās kaimiņvalstis, ar kurām mums ir kopējas vērtības,” ceremonijā Briselē viņš teica angļu valodā, ko pastiprināti apguvis pēdējos mēnešos. “Esmu nedaudz satraukts,” atzina Tusks, kas brīvi runā vāciski un pievienoja savai uzrunai arī pāris teikumu franciski, apliecinot ES trīs galveno darba valodu prasmi.

EP priekšsēdis atzīmēja, ka nākamais gads būs izšķirošs ES un ASV attiecībās, jo pasaules divi lielākie tirdzniecības partneri apspriež brīvās tirdzniecības līgumu, kam ir pretinieki abās Atlantijas pusēs. Tusks piebilda, ka apspriedis tirdzniecības līgumu un Ukrainas krīzi tālruņa sarunā ar ASV prezidentu Baraku Obamu. “Mēs vienojāmies vairot pūliņus, lai panāktu vienošanos par tirdzniecības līgumu,” teica Tusks, uzsverot abu pušu stratēģisko ģeopolitisko partnerību. Apspriežot stāvokli Ukrainā, “mēs vienojāmies, cik svarīgi, lai Krievija izvāktu spēkus no Austrumukrainas, izbeigtu ievest karaspēku un bruņojumu, dotu iespēju efektīvi kontrolēt robežu un atļautu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājiem veikt savus uzdevumus.” Tusks piebilda, ka viņa simboliskais pirmais zvans ASV prezidentam uzsver nozīmību, kādu viņš piešķir ES un ASV attiecībām.

“Īstens eiropietis ar saviem uzskatiem”

Tuskam pirmais pārbaudījums jaunajā amatā būs Eiropas Savienības 28 dalībvalstu virsotņu apspriede 18. – 19. decembrī, kuras darba kārtībā ir vienošanās panākšana par ES ieguldījumu fondu, kas tiek veidots saimnieciskās augsmes atdzīvināšanai un darba vietu vairošanai, piesaistot privāto kapitālu transporta, enerģētikas un digitālo tīklu projektos. Kā atzīmē eksperti, īpašs izaicinājums ir dalībvalstu nacionālo budžetu saskaņošana ar Eiropas Komisijas prasībām un finanšu disciplīnas ievērošana. Pašreiz ES samita darba kārtībā ir panākt dalībvalstu vadītāju atbalstu EK iesniegtajam 300 miljardu eiro ieguldījumu plānam un izstrādāt pasākumus ilgtermiņa saimnieciskajai augsmei. Taču, ja Krievija sāks jaunu uzbrukumu Ukrainas dienvidaustrumos, kā to paredz daži analītiķi, ES vadītājiem nāksies apspriest ekonomisko sankciju paplašināšanu, raksta izdevums “EUobserver”.

ES valstīm ieņemot dažādu nostāju attieksmē pret Krieviju, Tusks izteicies, ka viņš varētu papildināt van Rompeja ieturēto konsensa stilu kompromisu panākšanā, uzslavējot sava priekšgājēja “uzticamību, veselo saprātu, mērenību un pieklājību”.

No savas puses, van Rompejs pauda pārliecību, ka “Eiropas Padome ir labās rokās: Donalds Tusks ir pieredzējis un gudrs cilvēks, īstens eiropietis”. “Tusks ir Tusks. Viņš centīsies pilnveidot van Rompeja paveikto, bet viņam ir savi uzskati un viņš tos neslēps,” izteicies avots ES diplomātu aprindās.

Analītiķi uzskata, ka Tusks varētu būt izlēmīgāks ārpolitikas jomā, īpaši attieksmē pret Krieviju, nekā viņa priekšgājējs van Rompejs, kurš galvenokārt pievērsās finanšu krīzes pārvaldībai. Eiropadomes prezidenta pilnvaras ir noteiktas Lisabonas līgumā, kas paredz ES virsotņu apspriežu vadīšanu un sagatavošanu, un bloka pārstāvēšanu valsts galvas statusā sarunās ar trešajām valstīm. Par Tuska prioritātēm liecina viņa izvēle padomnieku izraudzīšanā. Viņa biroja vadītājs ir bijušais Polijas ES lietu ministrs Peters Serafins, eiroatlantiskās solidaritātes dedzīgs aizstāvis, kas uzskata, ka Lisabonas līgums dod EP priekšsēdim mandātu paust viedokli ārpolitikas jomā. Analītiķi atzīmē, ka Tuskam varētu būt sarežģīti saskaņot viedokļus ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, bijušo Itālijas ārlietu ministri Federiku Mogerīni, kura sliecas ieņemt samierinošāku nostāju pret Krieviju.

Par sava biroja vadītāja vietnieku Tusks iecēlis Luksemburgas pieredzējušo administratoru Andrē Gillisenu, kurš vairāk nekā desmit gadu rakstījis ES virsotņu apspriežu dokumentu uzmetumus, kas visbiežāk tikuši pieņemti. Arī franču ekonomista Žana Pjēra Vidāla, kas agrāk strādājis Eiropas Centrālajā bankā, iecelšana par galveno ekonomisko padomnieku varētu liecināt par Tuska nevēlēšanos pārāk šūpot laivu, raksta “EUobserver”.

Tuska galvenā padomniece ārlietās ir ASV dzimusī igauņu diplomāte Rīna Kionka, kura kopš 1993. gada strādājusi dažādos amatos Igaunijas Ārlietu ministrijā. Izglītojusies Kolumbijas universitātē ASV, Kionka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados strādājusi “Radio Brīvā Eiropa”, pieredzot komunistisko režīmu sabrukumu Austrumeiropā.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+