Latvijā
Sabiedrība

Aglona kā skatuve politiķiem 38

Foto: no Valsts prezidenta kancelejas krājuma

Augusta vidū tūkstošiem svētceļnieku no dažādām Latvijas malām ierodas Aglonā, lai svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kam katoļu baznīcas kalendārā ir īpaša loma. Aglonas svētkus ar savu klātbūtni vienmēr pagodina arī politiķi un valsts augstākās amatpersonas, lai gan nebūt ne visi no viņiem ir ticīgi katoļi. Ticības apliecinājums, garīgs piepildījums vai cinisks aprēķins vēlētāju pievilināšanai: kas ir politiķu ikgadējais brauciens uz Aglonu?

Tikpat neiztrūkstoša kā arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča un citu Latvijas katoļu baznīcas augstāko garīdznieku klātbūtne Aglonā ir arī mūsu valsts augstāko amatpersonu līdzdalība šajās svinībās, jo viesu vidū gandrīz vienmēr ir gan Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja, gan premjers un dažādi ministri, arī zemāka ranga politiķi. Protams, ticības brīvība attiecas arī uz politiķiem un neviens nevar ierobežot viņu tiesības piedalīties sev tīkamos reliģiskos rituālos, tomēr tik regulāra un masveidīga politisko līderu līdzdalība Aglonas svētkos rada iespaidu, ka tas viņiem drīzāk kļuvis par pienākumu, nevis reliģiskās pārliecības rosinātu izvēli. It sevišķi tāpēc, ka liela daļa no šiem politiķiem nemaz nav katoļi vai pat nav īpaši ticīgi.

“Neviens mani nespieda braukt uz Aglonu, bet es uzskatīju, ka ir vērts doties uz šiem svētkiem. Aglona ir vieta, kur satiekas dažādu ticību cilvēki,” stāsta bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš no vecāku puses esot luterānis. Arī tagadējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Aglonas svētki ir visas latviešu tautas svētki. “Aglonā ierodas dažādu konfesiju ticīgie, kas apmeklē šo svētvietu, lai stiprinātu savu garu. Mēs dodamies uz Aglonu, lai atjaunotu ticību sev un garīgām vērtībām.”

Mūrniece stāsta, ka Aglonas svētku apmeklēšana viņai kļuvusi par tradīciju, līdzīgi kā latviešu karavīru piemiņas vietas apmeklēšana Lestenē. “Katrā latvietī ir vismaz lāsīte latgalieša asiņu, tādēļ ik reizi, kad dodamies uz Latgali, mēs nonākam pie savām saknēm,” secina Mūrniece. “Arī manas dzimtas saknes ir Latgalē, no kurienes cēlusies mana vecmamma. Viņa bija katoliete, kurai ticība Dievam palīdzēja pārciest izsūtījumu uz Sibīriju ar trim maziem bērniem. Vēlāk, kad runājām par ticības lietām, vecmamma teica: “Nav tik svarīgi, kur tu lūdz Dievu un kādā baznīcā ej; galvenais, lai tavas lūgšanas būtu patiesas.””

 

Izrāda cieņu baznīcai

Latvijas katoļu baznīcas vadītājs arhibīskaps Stankevičs uzsver, ka baznīcai nav iebildumu, ja uz Aglonas svētkiem brauc arī cilvēki, kas nav pārliecināti katoļi. “Baznīca neatraida nevienu, kas vēlas piedalīties svētku dievkalpojumos, atstājot jautājumu par viņu motivāciju pašu dalībnieku ziņā. Tas ir viņu sirdsapziņas jautājums.”

Aglonas svētku pasākumos pēdējos gados neiztrūkstoša bijusi arī Valsts prezidenta klātbūtne. Raimonds Vējonis pagājušogad izmantoja iespēju savā uzrunā pateikties par atbalstu, labām domām un lūgšanām, kas viņam tika veltītas slimošanas laikā. Savulaik uz Aglonu devās arī Vējoņa priekštecis Andris Bērziņš, kurš gan atturējās no publisku runu teikšanas. “Esmu pārliecināts, ka dievkalpojums ir sakrāls process, kurā laicīgajai varai nav jāiejaucas,” atzina Bērziņš. Pēc viņa domām, Aglonas svētki ir laba iespēja satikt dažādu ticību cilvēkus. “Aglonas pusē man ir daudz draugu, un vasarā, dodoties izbraucienos, es tur bieži piestāju, jo šajā vietā tiešām ir kas īpašs,” spriež Bērziņš. Viņam ir labas atmiņas arī par līdzdalību Aglonas svētku pasākumos. “Pēc oficiālās daļas parasti bija laba iespēja pāris stundu aprunāties ar katoļu baznīcas garīdzniekiem. Tā bija ļoti laba saruna – par dzīvi un vispārcilvēcīgiem jautājumiem. Manuprāt, tas bija ļoti vērtīgi.”

Arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā ievēroja Aglonas svētku apmeklēšanas tradīciju, lai gan pats nav katolis. “Manuprāt, ir pareizi, ka valsts augstākās amatpersonas apmeklē Aglonas svētkus. Tā ir iespēja izrādīt cieņu baznīcai kā institūcijai, kas ieņem noteiktu vietu sabiedrībā,” uzskata Zatlers. Vaicāts par politiķu savtīgiem motīviem, cenšoties izpelnīties katoļticīgo vēlētāju atzinību, Zatlers nosaka: “No grēka neviens nav pasargāts! Mēs nevaram zināt cilvēku patieso motivāciju; tā ir katram sava.”

 

Svētais ūdens

Zīmīgi, ka politiķi vairāk sarosās vēlēšanu gadā, kad līdzdalība Aglonas svētkos nozīmē arī iespēju atrādīties lielam skaitam potenciālo vēlētāju. Svētku pasākumi risinās pašā priekšvēlēšanu kampaņas karstumā, pusotru mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām, kas tiek rīkotas oktobra sākumā.

Sevišķi spilgts “balsu zvejošanas” piemērs bija vērojams 2010. gadā, kad pirms Saeimas vēlēšanām no “mācītāju partijas” aprindām nākušais Ainārs Šlesers ar domubiedriem centās popularizēt savu toreizējo politisko spēku “Par labu Latviju” (PLL). Aglonā svētceļniekus sagaidīja PLL uzstādītās teltis, kur šīs organizācijas aktīvisti dalīja bezmaksas ūdens pudeles ar partijas logo. Latvijas katoļu baznīcas vadītājs arhibīskaps Stankevičs, kurš tieši ap to laiku nomainīja amatā savu priekšteci kardinālu Jāni Pujatu, kritizēja Aglonā pieļauto politisko aģitāciju un salīdzināja ar Zīgerista banānu dalīšanas akciju.

“Ja kāds brauc uz Aglonu tikai tāpēc, lai piesaistītu vēlētāju balsis, tā, protams, ir liekulība un liecina par šāda cilvēka morālo degradāciju,” secina Stankevičs. “Tomēr, kā rāda pieredze, dzīvē parasti ir savijušās dažādas motivācijas – egoistiskās ar cēlajām. Svētvieta jau pēc definīcijas ir vieta, kur attīrīties un šķīstīt dvēseli, tātad – arī motivāciju. Tāpēc man ir cerība, ka arī tie, kas nav atbraukuši ar pilnīgi tīru motivāciju, var kaut ko pasmelties un pēc tam savā turpmākajā politiķa, uzņēmēja vai žurnālista darbībā izturēties ar lielāku respektu pret kristīgām vērtībām un tās iemiesot dzīvē.”

Arī šogad uz Aglonas svētkiem dosies Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), tādējādi izrādot cieņu Latvijas kristiešiem. Lai gan premjers un viņa dzīvesbiedre Laine ir piederīgi luterāņu draudzei, pēc viņa domām, tas nav šķērslis līdzdalībai Aglonas svētkos, jo Latvijā dažādām kristīgām konfesijām ir draudzīga attieksme citai pret citu. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) stāsta, ka pēc ticības ir katolis un Aglonas svētku apmeklēšana viņam ir dzimtas tradīcija. “Vienmēr esmu braucis uz Aglonu, neatkarīgi no tā, vai togad ir gaidāmas vēlēšanas,” uzsver Šadurskis, lai gan viņš pieļauj, ka dažam labam politiķim šo svētku apmeklēšana ir iespēja eksponēties vēlētāju priekšā.

 

Abpusēji izdevīgi

Mūsu valsts Satversmē ir ierakstīts, ka baznīca ir atdalīta no valsts, tomēr politologs Ivars Ījabs norāda: tas nenozīmē, ka politiķi un valsts amatpersonas nevar piedalīties reliģiskos svētkos. “Politiķi cenšas vairot savu popularitāti, apmeklējot arī citus masu pasākumus, piemēram, Dziesmu svētkus vai 18. novembra svinības. Viņiem nevar to pārmest, jo tāds ir politiķa darbs. Var jau viņus lamāt par populistiem, bet parādiet man politiķi, kurš negrib būt populārs! Ja viņš to negrib, tad viņš nav politiķis,” secina Ījabs. Pēc viņa domām, augstāko valsts amatpersonu līdzdalība Aglonas svētkos ir abpusēji izdevīgs process.

Aglonas bazilika un svētvieta gadu gaitā ir saņēmušas ievērojamu atbalstu no valsts. Infrastruktūras uzlabošanas darbi tika veikti jau pirms pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes 1993. gadā, bet 1995. gadā Saeima pieņēma īpašu likumu, kas Aglonu atzina par starptautiskas nozīmes svētvietu. Valsts piedalās arī Aglonas svētku finansēšanā, piemēram, šogad no valsts budžeta piešķirti 134 000 eiro, ko pasākuma laikā izmantos mediķu, policistu darba finansēšanai un citām vajadzībām.

Papildus tam politiķi parasti izmanto iespēju valsts budžeta pieņemšanas laikā piešķirt papildu līdzekļus Aglonai, piemēram, šā gada budžetā Aglonas svētvietai piešķīra 500 000 eiro, bet pagājušogad bazilikas restaurācijas darbiem atvēlēja 215 000 eiro. Ivars Ījabs spriež, ka šāds atbalsts reliģiskai svētvietai nav pretrunā Satversmei. “Baznīcas nav tikai reliģiskas celtnes; tās ir arī daļa no mūsu kultūras mantojuma, par kura saglabāšanu valsts cenšas rūpēties.”

 

Ko svin Aglonā?

15. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, vieni no galvenajiem katoļu baznīcas svētkiem, kas tiek svinēti par godu Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus mātei. Lai gan Bībelē tas nav aprakstīts, tiek pieņemts, ka 15. augusts bija diena, kad Jaunava Marija tika uzņemta debesīs. “Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi,” vēsta katoliskās baznīcas katehisms. Romas pāvests Pijs XII šo svētku svinēšanu iekļāva baznīcas doktrīnā tikai 1950. gadā, lai gan svētki tiek svinēti daudz senāk. Citas konfesijas, piemēram, luterāņi, pārsvarā neatzīst šo tradīciju.

=
 

 

Valsts finansējums Aglonas svētku nodrošināšanai 

55 500 eiro: atkritumu savākšanai, dzeramā ūdens nodrošināšanai

38 800 eiro: neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai

33 300 eiro: policijas darbam, apsardzei, satiksmes organizēšanai

14 100 eiro: apskaņošanas pakalpojumu nodrošināšanai

6000 eiro: videotranslācijas nodrošināšanai

5300 eiro: finansējums zemessargiem, kas iesaistīti kārtības nodrošināšanā

2900 eiro: notekūdeņu un kanalizācijai sistēmas darbībai

2000 eiro: par elektrības ģeneratoriem

 

Avots: Ministru kabinets

LA.lv