Mobilā versija
Brīdinājums +11.0°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
13. augusts, 2017
Drukāt

Aglona kā skatuve politiķiem (38)

Foto: no Valsts prezidenta kancelejas krājumaFoto: no Valsts prezidenta kancelejas krājuma

Augusta vidū tūkstošiem svētceļnieku no dažādām Latvijas malām ierodas Aglonā, lai svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kam katoļu baznīcas kalendārā ir īpaša loma. Aglonas svētkus ar savu klātbūtni vienmēr pagodina arī politiķi un valsts augstākās amatpersonas, lai gan nebūt ne visi no viņiem ir ticīgi katoļi. Ticības apliecinājums, garīgs piepildījums vai cinisks aprēķins vēlētāju pievilināšanai: kas ir politiķu ikgadējais brauciens uz Aglonu?

Tikpat neiztrūkstoša kā arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča un citu Latvijas katoļu baznīcas augstāko garīdznieku klātbūtne Aglonā ir arī mūsu valsts augstāko amatpersonu līdzdalība šajās svinībās, jo viesu vidū gandrīz vienmēr ir gan Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja, gan premjers un dažādi ministri, arī zemāka ranga politiķi. Protams, ticības brīvība attiecas arī uz politiķiem un neviens nevar ierobežot viņu tiesības piedalīties sev tīkamos reliģiskos rituālos, tomēr tik regulāra un masveidīga politisko līderu līdzdalība Aglonas svētkos rada iespaidu, ka tas viņiem drīzāk kļuvis par pienākumu, nevis reliģiskās pārliecības rosinātu izvēli. It sevišķi tāpēc, ka liela daļa no šiem politiķiem nemaz nav katoļi vai pat nav īpaši ticīgi.

“Neviens mani nespieda braukt uz Aglonu, bet es uzskatīju, ka ir vērts doties uz šiem svētkiem. Aglona ir vieta, kur satiekas dažādu ticību cilvēki,” stāsta bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš no vecāku puses esot luterānis. Arī tagadējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Aglonas svētki ir visas latviešu tautas svētki. “Aglonā ierodas dažādu konfesiju ticīgie, kas apmeklē šo svētvietu, lai stiprinātu savu garu. Mēs dodamies uz Aglonu, lai atjaunotu ticību sev un garīgām vērtībām.”

Mūrniece stāsta, ka Aglonas svētku apmeklēšana viņai kļuvusi par tradīciju, līdzīgi kā latviešu karavīru piemiņas vietas apmeklēšana Lestenē. “Katrā latvietī ir vismaz lāsīte latgalieša asiņu, tādēļ ik reizi, kad dodamies uz Latgali, mēs nonākam pie savām saknēm,” secina Mūrniece. “Arī manas dzimtas saknes ir Latgalē, no kurienes cēlusies mana vecmamma. Viņa bija katoliete, kurai ticība Dievam palīdzēja pārciest izsūtījumu uz Sibīriju ar trim maziem bērniem. Vēlāk, kad runājām par ticības lietām, vecmamma teica: “Nav tik svarīgi, kur tu lūdz Dievu un kādā baznīcā ej; galvenais, lai tavas lūgšanas būtu patiesas.””

 

Izrāda cieņu baznīcai

Latvijas katoļu baznīcas vadītājs arhibīskaps Stankevičs uzsver, ka baznīcai nav iebildumu, ja uz Aglonas svētkiem brauc arī cilvēki, kas nav pārliecināti katoļi. “Baznīca neatraida nevienu, kas vēlas piedalīties svētku dievkalpojumos, atstājot jautājumu par viņu motivāciju pašu dalībnieku ziņā. Tas ir viņu sirdsapziņas jautājums.”

Aglonas svētku pasākumos pēdējos gados neiztrūkstoša bijusi arī Valsts prezidenta klātbūtne. Raimonds Vējonis pagājušogad izmantoja iespēju savā uzrunā pateikties par atbalstu, labām domām un lūgšanām, kas viņam tika veltītas slimošanas laikā. Savulaik uz Aglonu devās arī Vējoņa priekštecis Andris Bērziņš, kurš gan atturējās no publisku runu teikšanas. “Esmu pārliecināts, ka dievkalpojums ir sakrāls process, kurā laicīgajai varai nav jāiejaucas,” atzina Bērziņš. Pēc viņa domām, Aglonas svētki ir laba iespēja satikt dažādu ticību cilvēkus. “Aglonas pusē man ir daudz draugu, un vasarā, dodoties izbraucienos, es tur bieži piestāju, jo šajā vietā tiešām ir kas īpašs,” spriež Bērziņš. Viņam ir labas atmiņas arī par līdzdalību Aglonas svētku pasākumos. “Pēc oficiālās daļas parasti bija laba iespēja pāris stundu aprunāties ar katoļu baznīcas garīdzniekiem. Tā bija ļoti laba saruna – par dzīvi un vispārcilvēcīgiem jautājumiem. Manuprāt, tas bija ļoti vērtīgi.”

Arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā ievēroja Aglonas svētku apmeklēšanas tradīciju, lai gan pats nav katolis. “Manuprāt, ir pareizi, ka valsts augstākās amatpersonas apmeklē Aglonas svētkus. Tā ir iespēja izrādīt cieņu baznīcai kā institūcijai, kas ieņem noteiktu vietu sabiedrībā,” uzskata Zatlers. Vaicāts par politiķu savtīgiem motīviem, cenšoties izpelnīties katoļticīgo vēlētāju atzinību, Zatlers nosaka: “No grēka neviens nav pasargāts! Mēs nevaram zināt cilvēku patieso motivāciju; tā ir katram sava.”

Pievienot komentāru

Komentāri (38)

  1. ..ko tur A.Elksniņš darīja? katoļticībai pievērsās SC ?

  2. Politiķiem patīk zīmēties starp plebeju masām.

  3. Man ir prieks ka Valsts prezidents un saeimas priekšsēdētāja ir kopā ar mani šais svētkos.
    Lai viņiem Dieva palīgs un veselība.

  4. Muļķīgi komentāri, domāsim katrs par sevi un meklēsim ceļu pie DIEVA pats, BEIGSIM VIENREIZ APRIET CITUS!

  5. Parādībai divas puses. Īsteni ticīgajiem tie ir svētki dvēselei, ja cilvēks dziļi ticīgs. Līdzīgi ir ar roka cienītājiem viņu festivālos ar elku uzstāšanos. Vadoņiem tā ir sevis demonstrācija, zīmēšanās tāpat kā Vaikules večerinkā vai Galantes koncertā, kaut gan daudzi diez vai ko no tās mūzikas sajēdz. Īstais ieraušanas laiks ir katoļu baznīcai – ziedojumi, suvenīri utt. Priesteri var šo to izkaulēt no vadoņiem. Bet kāds tam visam sakars ar patiesu ticību?

  6. Piekrītu Mūrniecei, ka konfesionālā piederība nav noteicošais. Kāpēc gan luterāņi nevarētu piedalīties katoļu reliģiskā pasākumā? Bet varas vīru un sievu piedalīšanās pirmajās rindās patiešām ir apkaunojoša izrādīšanās. Ja prezidents un ministru prezidents ar savām sievām ir tik ieinteresēti Aglonas pasākumos, tad viņiem būtu jāatrodas gājiena vidū, kopā ar tautu. Ja drošības apsvērumu dēļ to nevar darīt, tad viņiem būtu jāaturas no piedalīšanās šajā pasākumā. Galu galā – ir simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā, kuri 15. augustā neapmeklē šo svētvietu.

  7. Ja Airītēs būtu tas pats pulciņš, kas Aglonā !
    Bet kas to dos.
    Tanī datumā ir svarīgākas vietas – Indija, Austrālija, …

  8. Glumi smīni,skarbie apsargi….PRETĪGI!

  9. Viss pareizākais norādījums…UZ SKATUVES! Maz man ticības tur visādām debesīs braukšanām,bet pareizi vārdi gan no viņu tā teikt vadoņa puses…..Latviju apņem…mantkārība,slavas kāre un tt.VIEN VAJADZĒJA…. tad nu raugaties uz šiem skatuvē kāpušajiem!

  10. miljonu zagļi zīmējās ! laikam grib dabūt DIEVA atļauju zagt tālāk !

  11. Saeimas priekšsēdētāja sāk kļūt par jaunas teorijas par latviešu izcelsmi izstrādātāju,kas var novest pie Latvujas apsmiešanu plašākā mērogā.Vispirms bēdīgi slavenais Latgales kongress,kurš savulaik notika ar lozungu Brīvu Latviju brīvā Krievijā tika pasludināts par mūsu brīvības sākumu,vienlaicīgi tŗējot pamatīgu naudu sevus reklamēšanai nospļaujoties uz vēsturisko patiesību.Tagad vēlviens brīnums par to latgaļa asins lāsi katrā latvietī-ja man šīs asins lāses nav tad es neesmu latviete.Vai tāda ir Mūrnieces loģika?

  12. Par kristiešu augstākajām vērtībām lai spriež viņi paši,bet,ja dižamatpersonas iejaucas katoļu baznīcas svētku scenārijā(liturģijā),tas jau ir divdomīgi un izraisa neizpratni.

  13. tā paiet pasaules godība Atbildēt

    Interesanti, vai Vējonis, Mūrniece, Kučinskis tad, kad vairs nebūs savos amatos, arī dosies uz Aglonu?
    Tad vairs nebūs ne tādas pieņemšanas, ne pirmās rindas, ne zīmēšanās…

  14. Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Aglonas svētki ir visas latviešu tautas svētki. “Aglonā ierodas dažādu konfesiju ticīgie, kas apmeklē šo svētvietu, lai stiprinātu savu garu. Mēs dodamies uz Aglonu, lai atjaunotu ticību sev un garīgām vērtībām.”
    —————————-
    Jā, Ināriņ, ja tu vēl attīrītu savu partiju no visādiem ”maksātnespējas administratoriem” un bijušajiem čekas ziņotājiem (G.B.), tad Jūs būtu zelta vērtē!!!

  15. Jēzus "ielu stūri" Atbildēt

    bezgaumīgs šovs, tusiņš un izrādīšanās, kam nav nekāda sakara ne ar ticību, kur nu vēl ar Dievu!

  16. atkal visa parazitu varza kopa vel tik nav ielidusi ratu rumba un zirga dirsa

  17. Smieklīga tā ‘vadoņu’ vazāšanās pieun ap cilvēkiem, kurus paši ir pazemojuši, apzaguši…..

  18. un prezidents ceļu uz Aglonu mērojis kājām, un ejot nožēlojis visus grēkus

  19. man tas sāk atgādināt poilitbiroja saietus! Tikai tad dievināja Volodju, tagad Jēzu! Kāda atšķirība, viena vienīga idioloģija….

  20. Ome! Izteicu vienīgi savas atziņas! Es NEKUR NEMAISOS! NEVAJAG LIETOT VISAPTVEROŠUS JĒDZIENUS KOMENTĀROS UN DOMĀT, KA NEVIENS NEREAĢĒS! PAR VISIEM NEKAD NEVAJAG RUNĀT! ES NEESMU VISI! JŪS LIETOJIET VĀRDUS, KO ESMU TEIKUSI, NEVIS RUNĀJIET NO SAVA VIEDOKĻA .KATRAM VĀRDAM IR SAVA NOZĪME. TIEŠĀM, PAR AGLONAS SVĒTKIEM LAI SPRIEŽ TIE ”AKTUĀLIE”! MAN NAV AKTUĀLI, JO ESMU LUTERTICĪGA. NU GAN TEIKŠU -JĀ, ESMU KURZEMNIECE ! UN KAS JUMS NO TĀ????????

  21. Daži priecājas par establišmenta uzspēlēto „garīgumu”. Citi skumst par politiķu divkosību un/vai vājajām zināšanām pamatskolā mācītajās dabas zinībās.

  22. Manī nu gan nav ne piliena latgaļu asiņu. Vienīgi Vidzemes vectēvam bija brūte latgaliete. Taču ts nerada radniecību. Tai Mūrniecei nevajadzētu tunāt par visiem.

    • Dažu vidzemnieku stulbums ir bezgalīgs /Juris Einšteins/ Atbildēt

      12.gs. lielākā daļa Vidzemes iedzīvotāju bija latgaļi no latgaļu cilts. Taču cilts – vidzemji – gan nebija. Bet kaunīgie vidzemnieki reti kad atzīs, ka cēlušies no latgaļiem un, ka vidzemniekos rit latgaļu asinis.

  23. aizbrauc patuseet vienkarsi un viss:)))))))

  24. tā sieva ir baigs gadījums…………….

  25. Skaidrai-Nu tad dzīvojiet savā lepnajā Kurzemē,uz jums Aglonas svētki neattiecas,nemaisieties tur,kur jums nav jāmaisās ,lai par to spriež tie,kuriem tas ir aktuāli,lepnā KURZEMNIECE!

    • Randy, BR-Deutschland & Latvija, €U. Atbildēt

      Omiit, Jums pilniigi taisniiba! Lai gan pats naaku no Vidzemes, manupraat Latgale ir Latvijas skaistaakaa dalja, ar visaam tas tradiicijaam, ieskaitot katolicismu, nu bet ja kaadam nepatiik…. var tachu patureet muti un citas kjermenja atveres ciet. Bet es – lai gan esmu luteraanis – riit pamaashu ar rocinju daudzajiem katolju gaajieniem pa Bavaarijas lauku celjiem.

  26. Piekrītu luterānes vārdiem. Esmu KURZEMNIECE un manas saknes ir KURZEMĒ. Nekāda sakara ar Latgali. Tēva dzimta VIENĪGI kurzemnieki. Māte nāk no Sarkaņu dzimtas Gulbenes pusē. Neesmu ne no mammas, ne no tantēm dzirdējusi par viņu dzimtas sakariem ar Latgali. Tā kā nepiekrītu Saeimas priekšsēdētājas vārdiem!

  27. NEVARU piekrist cien. Saeimas priekšsēdētājas vārdiem, ka “katrā latvietī ir vismaz lāsīte latgaliešu asiņu un tad, kad dodamies uz Latgali, mēs nonākam pie savām saknēm”!? MANAS SAKNES IR VIENĪGI KURZEMĒ un esmu KURZEMNIECE no matu galiņiem līdz papēžiem! Mana vīra dzimtas saknes ir LĪBIEŠOS Mazirbes pusē. NEKĀDA SAKARA AR LATGALI! Kurzemnieki ir arī mūsu bērni. Vedekla un znoti arī kurzemnieki.
    Skaisti būt Aglonā un visu cieņu šiem svētkiem , kad tur pulcējas katoļticīgie no visas pasaules. Esmu luterāne. Ticu Dievam. Gaišus šos svētkus visiem Aglonā.

  28. mūsu politiķi un valdības vīri svētceļojumu uz Aglonu veic ar auto miesassargu pavadībā un pēc tam Aglonā izrādās pirmajās rindās, bet dzīvē ir tā, KAS AUGSTU KĀP, TAS ZEMU UN SMAGI KRĪT

  29. Tie,kas tur priekšā pozē, varēja iet kājām, tad būtu patiesi

  30. Beidzot vismaz var ieraudzīt prezidentu. Citās valstīs tauta katru dienu dzird un redz prezidentu.

  31. Sabojāja šie pašsludinātie dievi visu pasākumu Aglonā.

    • ko nu satraucaties... Atbildēt

      vēl jau svētki nemaz nav sākušies.Kas tur piedalās,kas klāt un kas nav klāt,redzēsit pēc pāris dienām.

  32. liekulības gadatirgus Atbildēt

    Ka tik tie jaunticīgo bari cienīgtēvus nenobradā …

  33. ak dievs, klāt gan.Būtu nu balstījušies uz gudrajiem…….sports, ezotērika un reliģijas

Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju iežogot piesārņoto Saltavotu (6)Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju sadarboties ar Saltavota īpašnieku un iežogot avotu.
Draugiem Facebook Twitter Google+