Mobilā versija
+19.4°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Sestdiena, 19. augusts, 2017
6. februāris, 2017
Drukāt

Tuvāko dienu arktiskās gaisa masas biedē zemniekus

Foto-LETAFoto-LETA

Dzeltējoši, vietām izsaluši un izslīkuši ziemāju sējumi ar nevienmērīgu cerojumu, kā arī – ļoti labā stāvoklī esoši ziemāji. Tāda ir kopaina, kas, apsekojot laukus visā valstī, paveras Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistiem. Viņi atzīst – izšķirošie ziemāju graudaugu spējai pārziemot būs laika apstākļi februārī un martā, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

“Tuvākajā laikā tiek solīta arktisko gaisa masu ieplūšana, kas ziemājiem varētu kaitēt, jo īpaši tajās vietās, kur vējš ir nopūtis sniegu. Tur kailsals varētu nopietni apdraudēt augu dzīvotspēju, jo daudzviet ziemāji nav paguvuši sacerot,” saka centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Lielākais klupšanas akmens topošajai ziemāju ražai visā valstī bija aizvadītā gada nelabvēlīgie laika apstākļi, kas daudzviet neļāva savlaicīgi sastrādāt zemi un iesēt ziemājus. Šī iemesla dēļ ierastajā laikā apstrādātie un apsētie ziemāju lauki ir sacerojoši un pašlaik izskatās labi. Savukārt ziemas graudaugi, kas sēti pēc 25. septembra, dažādos valsts reģionos attīstījušies nevienmērīgi, piemēram, Latgalē cerošana daudzviet nemaz nav sākusies.

LLKC Krāslavas biroja augkopības konsultants Valērijs Kairāns atzīst, ka pašlaik ir grūti novērtēt sējumu stāvokli, jo tos klāj 5–7 cm biezs sniegs. Iespējams, ka daži sējumi, kas sēti pēc 25. septembra, gājuši bojā gada sākumā, kad gaisa temperatūra nokritās līdz -29, -30 grādiem.

Noraizējušies par saviem ziemāju sējumiem ir arī Valkas un Rūjienas zemnieki, jo vietām uz
laukiem izveidojušās lielas peļķes, augsne ir sasalusi, bet sniega nav.

LLKC Valkas biroja augkopības konsultante Ilona Krūmiņa pauž, ka tur, kur bija sniegs pirms janvāra sākuma sala – Smiltenes un Valmieras  pusē, ziemāji izskatās labi. Sniega nemaz nebija Valkā un Rūjienā, un šeit ziemāji un ziemas rapsis palikuši pelēki, lai gan decembra siltumā visi lauki izskatījās zaļi, jo bija jau sācies veģetācijas process.

Tikmēr Zemgalē oktobra sākumā sētie ziemas kvieši līdz aukstumam un sniegam novembra otrā pusē bija knapi sadīguši. Pateicoties siltumam, kas atgriezās decembrī, tie tomēr paspēja normāli attīstīties.

“Vietās, kur vējš bija aizpūtis sniegu, ziemāju lapu gali varēja apsalt. Taču -22 grādu sals, kas bija vien dažas naktis, masveida bojājumus neradīja. Bauskas pusē sniega sega pašlaik ir ap 2–3 cm. Nākamā nedēļa varētu būt draudīga, ja atnāks arktiskais gaiss, kā tiek solīts. Izšķiroši varētu būt aukstuma periodi ar kailsalu. Taču – pašlaik nav pamata nedz izmisumam, nedz priekšlaicīgam optimismam,” saka Ieva Litiņa, LLKC Bauskas biroja augkopības konsultante.

LLKC augkopības speciālisti arī norāda, – atsevišķi saimnieki jau tagad sāk meklēt sēklas ziemāju pārsēšanai, jo skaidri redz, ka lauki nav pienācīgi sadīguši. Tiem, kas par lauku pārsēšanu tomēr nav spiesti domāt, LLKC speciālisti iesaka pavasarī nenokavēt savlaicīgu ziemāju papildmēslošanu, kas slikti sacerojušajiem augiem tomēr palīdzētu aktivizēties.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+