Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. septembris, 2013
Drukāt

Tuvojas Borisa Pasternaka „Doktors Živago” pirmizrāde

foto - publicitātesfoto - publicitātes

22. septembrī Valmieras drāmas teātrī notiks pirmizrāde izcilā krievu rakstnieka Borisa Pasternaka romāna „Doktors Živago” skatuves versijai Indras Rogas režijā.

Ar Nobela prēmiju apbalvotais romāns vēsta par Krievijas un pasaules likteņiem no 20. gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules karam. Tā centrā ir ārsts un dzejnieks Jurijs Živago, kura tēls iemieso inteliģences spēku un arī vājumu. Indra Roga ir ne vien uzveduma režisore, bet arī romāna skatuves varianta autore un Živago dzejas atdzejotāja. Kopā ar viņu strādā scenogrāfs Mārtiņš Vilkāris, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, horeogrāfe Inga Raudinga, izrādē skan Artura Maskata mūzika un Bulata Okudžavas dziesmas.
„Borisa Pasternaka „Doktors Živago” ir romāns, kuru lasot, šķiet, ka tu kļūsti labāks cilvēks,” saka Indra Roga. „Piedāvāju Valmieras teātrim šo materiālu, jo te ir ansamblis, kas ir atvērts un gatavs jebkuram priekšlikumam, kas ļauj režisoram meklēt un maldīties, neprasa no viņa gatavu rezultātu, bet gatavs mērķim tuvoties kopējā darbā.” Romāns ir sarežģīts un daudzslāņains, tā darbība aptver vairākas dzimtas, notiek gandrīz vai visā milzīgās valsts teritorijā, galveno varoņu dzīve ir savijusies ar revolūciju un karu notikumiem, nozīmīgs ir eksistenciālo un reliģsko meklējumu slānis. Jurijs Živago, ko izrādē atveidos jaunais aktieris Kaspars Zāle, ir saistīts gan ar sievu Toņu (Ieva Puķe), gan Laru (Elīna Vāne). Savukārt Laras dzīvi ir ietekmējuši trīs vīrieši – advokāts Komarovskis (Agris Māsēns), jaunības draugs un pēc tam vīrs Pāvels Antipovs, kas vēlāk kļūst par sarkano komisāru Streļņikovu (Imants Strads), un kara hospitālī sastaptais doktors Živago. Ikviens no šiem cilvēkiem tiek ierauts vēstures virpulī un ik uz soļa spiests izdarīt izvēli.
„Romāns ir par radošu personību – cilvēks ir radīts pēc Dieva vaiga un līdzības, tātad arī viņš ir radītājs. Kamēr tu radi, tu dzīvo, tāpēc Živago ir ne vien ārsts, bet arī dzejnieks. Taču pats Živago nemitīgi izslīd no pabeigtas domas rāmjiem, tāpēc ka dzīve nav statiska. Gan Živago, gan Pasternaku visvairāk interesē trīs dienas, kas paiet starp Kristus miršanu un augšāmcelšanos – pārejas laiks,” stāsta I. Roga. „Tie ir jautājumi, kā pārdzīvot pilnīgu tukšumu, kādas sāpes un darbu prasa augšamcelšanās. Un cilvēks savas dzīves laikā garīgi atdzimst neskaitāmas reizes. Taču tikpat labi romānu var uztvert kā vēstījumu par mīlestības daudzstūriem: vīrieti starp divām sievietēm vai sievieti starp trim vīriešiem. Ikviens cilvēks saistīts ar visiem citiem – katrs lēmums, ko pieņem viens, rada pārmaiņas kāda cita dzīvē.” Ja ir uztaustīts šis tīkls, kļūst saprotami romāna notikumi un varoņu saistība”, pārliecināta režisore.
Uzveduma skaņu partitūru veidojis Kristaps Rasims, gaismu mākslinieks ir Igors Kapustins. Pārējās lomās aktieri: Aigars Apinis, Māris Bezmers, Dace Eversa, Mārtiņš Liepa, Mārtiņš Meiers, Kārlis Neimanis, Inese Ramute, Krišjānis Salmiņš, Laura Siliņa.
Borisa Pasternaka (1890-1960) daiļrade vienmēr ir atspoguļojusi Krievijas dzīvi, bet gandrīz nekad nav bijusi varai tīkama. No 1945. līdz 1955. gadam Pasternaks raksta savu galveno darbu romānu „Doktors Živago”. Kad Krievijā to atsakās publicēt, Pasternaks nodod manuskriptu itāļu grāmatizdevējam Feltrinelli, drīz vien romāns iznāk arī Lielbritānijā. 1958. gadā tam piešķir Nobela prēmiju. Sākas rakstnieka vajāšana, viņu izslēdz no PSRS Rakstnieku Savienības. Saasinās veselības problēmas, un 1960. gadā rakstnieks mirst. „Doktors Živago” pirmpublicējumu dzimtenē sagaida tikai perestroikas laikā – 1989. gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+