Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. oktobris, 2014
Drukāt

Tuvojas gripas laiks – kā var palīdzēt vakcīna? Kādas ir gripas pazīmes? (2)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Konsultē klīnikas Premium Medical virsārste un ģimenes ārste Aija Šnikvalde

Pēc straujajām temperatūras un laikapstākļu maiņām varam manīt, ka tuvojas ne tikai gada drēgnākais periods, bet arī gripas laiks. Daudziem no mums vasarā ir izveidota spēcīga imunitāte, taču ir arī tādi, kas zina – slimoju katru rudeni. Viens no iedarbīgākajiem veidiem kā pasargāt sevi no gripas vīrusa ir gripas vakcīna. Protams, sabiedrībā pastāv daudz un dažādi viedokļi – par un pret, tādēļ lēmums – vakcinēties vai nē būtu jāizsver katram pašam. Tomēr, lai to palīdzētu izdarīt, klīnikas Premium Medical virsārste un ģimenes ārste Aija Šnikvalde paskaidros paša gripas vīrusa un vakcīnas funkciju kā tādu.

Bubulis gripa – kāpēc ar to saslimstam?
Gripas vīruss pieder pie ortomiksovīrusu dzimtas un tam iespējami trīs veidi – A,B un C. Šogad saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām gripas vakcīna satur sekojošus gripas vīrusa celmus – A/(H1N1), A/(H3N2) un B.
Inficēšanās ar gripas vīrusu notiek gaisa piliena ceļā, nokļūstot tiešā kontaktā ar inficētu personu vai ieelpojot inficētu gaisu, kā arī kontaktējoties ar inficētiem priekšmetiem – rotaļlietām, durvju rokturiem, sabiedriskā transporta rokturi u.c.). Gripas inkubācijas periods vidēji ir 24-78 stundas, bet cilvēks vīrusu sāk izdalīt 24 stundas pirms simptomu attīstības un turpina vidēji 5 dienas.
Gripas vīrusu var diagnosticēt tikai slimnīcā, veicot analīzes. Pārējie gripas simptomi ir diezgan līdzīgi parastam vīrusam, bet galvenās atšķirības ir:

  • akūts sākums – drudzis, temperatūra > 38*C;
  • galvassāpes;
  • nespēks, ēstgribas trūkums;
  • sāpes muskuļos un lauzoša sajūta ķermenī;
  • nelielas intensitātes sāpes kaklā;
  • neproduktīvs, kairinošs klepus;
  • klepojot, sāpīgums aiz krūšu kaula.

Tomēr tas, kas atšķir gripu no parasta saaukstēšanās vīrusa, ir iespējamās komplikācijas. Tādēļ katrā saslimšanas gadījumā būtu individuāli jāizvērtē, vai nepieciešams doties uz slimnīcu. Pazīmes, kas norāda, ka labāk būtu lemt par labu slimnīcai, ir smagi norisoša pneimonija, grūtniecība, pacienti, vecāki par 65 gadiem, pacienti ar nopietnām hroniskām slimībām, vientuļi pacienti, kas paši nespēj sevi apkopt.

Kā izvairīties no gripas un kā darbojas vakcīna?
Drošs veids, kā izvairīties no jebkura vīrusa, vai vismaz pārslimot to vieglākā formā, protams, ir imunitātes stiprināšana un profilaktiskās procedūras un terapijas. Tomēr, tā kā pie mūsdienu straujā dzīvesveida pasliktinās arī imunitāte, pārbaudītākais veids kā izvairīties no gripas ir pretgripas vakcīna.
Pretgripas imunitātei nepieciešama tikai viena vakcīna. Kad tā ir ievadīta organismā, mūsu imūnsistēma izveido savu aizsardzību jeb antivielas pret gripu. Pilnīga imunitāte izstrādājas ~ 14 dienu laikā. Maldīgs ir uzskats, ka no vakcīnas var saslimt – neviena no vakcīnas sastāvdaļām nevar izraisīt gripu. Imunitātes periods ir viens gads, tādēļ jāvakcinējas būtu katru gadu.
Gripas inkubācijas periods ir īsāks nekā imunitātes izstrādāšanās laiks, tādēļ, ja esat inficējušies ar gripu tieši pirms vai tūlīt pēc vakcinēšanas, Jūs tomēr varat saslimt.
Ir veikti dažādi pētījumi par vakcīnas lietošanas drošumu grūtniecības laikā, kuru dati neliecina, ka vakcīna varētu kaitīgi ietekmēt grūtniecību vai bērnu. Otrajā un trešajā trimestrī to var darīt droši, tomēr sievietēm, kurām gripas epidēmijas laikā varētu būt grūtniecības 2.-3. trimestris, pirmajā grūtniecības trimestrī vakcinācija nav ieteicama.
Tāpat arī personām ar smagām alerģijām pret olām vai olas saturošiem produktiem nevajadzētu vakcinēties pret gripu.

Galvenās riska grupas, kurām būtu ieteicams vakcinēties pret gripu:

  • bērni vecāki par 2 gadiem, kuriem ir hroniskas blakusslimības,
  • pieaugušie un bērni ar hroniskām sirds un asinsvadu slimībām un hroniskām plaušu slimībām (ieskaitot astmu),
  • grūtnieces,
  • neatkarīgi no vecuma, pansionātu un citu slēgtu veselības aprūpes iestāžu iemītnieki, īpaši, ja viņiem ir hroniskas slimības,
  • personas vecākas par 65 gadiem,
  • personas, kuras ikdienā bieži nonāk saskarē ar daudziem citiem cilvēkiem.

Optimālais vakcinācijas laiks ir oktobris un novembris, jo tādējādi spēcīgākā pretgripas imunitāte tiek sasniegta, sākoties gripas epidēmiskajam pacēlumam. Vakcināciju riska grupām drīkst veikt arī tad, kad gripas sezona jau ir sākusies. Tikai jāievēro, ka lai izveidotos imunitāte ir nepieciešamas divas nedēļas. Personām, kas ieplānojušas doties uz ārzemēm, būtu ieteicams vakcinēties ātrāk, jo citās Eiropas valstīs gripa “ierodas” vispirms.

Lai precīzāk un pamatotāk pieņemtu lēmumu par vai pret vakcinēšanos, vislabāk būtu vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš pārzina jūsu slimību vēsturi. Tad, konsultējoties ar savu ārstu, izsverot visus par un pret, kā arī izvērtējot savu veselības un imunitātes stāvokli, katrs individuāli var pieņemt lēmumu – vakcinēties vai nē. Tomēr jāatceras, ka laicīgi veikti profilaktiskie sagatavošanās pasākumi, ļaus daudz vieglāk pārlaist Latvijas drēgno vīrusu sezonu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. gripas vakcina ir inde imunitātei,kas netic lai vakcinējas -kopš nevakcinejos mazāk slimoju….

  2. Un kas man tagad jādara, apmaksātā dakteriene? Skriet ar galvu sienā un histēriski kliegt, ka tuvojas gripa, lai jūsu kantoris nopelnītu?

Draugiem Facebook Twitter Google+