Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. jūnijs, 2015
Drukāt

Tuvojas Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls

Foto: LETAFoto: LETA

Trešais Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls 24. jūlijā sāksies ar ieskaņas koncertu Rundāles pilī, kur senās mūzikas grupa “Seconda Pratica” rādīs teatrālu muzikālu uzvedumu ar dejām, aģentūrai BNS pavēstīja Rīgas Senās Mūzikas centra pārstāve Laura Iesava.

Viņa uzsvēra, ka tas ir vienīgais senās mūzikas festivāls Latvijā, kurā visi koncerti tiek atskaņoti ar vēsturisko instrumentu kopijām. Festivāla mērķis ir piedāvāt Latvijas klausītājiem daudzveidīgu senās mūzikas programmu ar labākajiem vietējo un ārzemju senās mūzikas izpildītāju koncertiem.

Ieskaņas koncertā 24. jūlijā piedalīsies jauna senās mūzikas grupa “Seconda Pratica” vienpadsmit cilvēku sastāvā, kura izturējusi atlasi “Ambronay” festivāla vadītajā “Emerging European Ensembles” projektā, kura partneris ir Rīgas Senās Mūzikas centrs. Grupā darbojas dažādu tautību pārstāvji, kuri Māra Kupča vadībā veidos teatrālu muzikālu uzvedumu ar dejām, dzīvojot autentiskos apstākļos Bauskas pilī. Pēc tam programma tiks atskaņota arī citviet Eiropā.

Mākslas muzejā “Rīgas birža” 25. jūlijā uzstāsies baroka kora “Collegium Choro Musici Riga” un baroka orķestra “Collegium Musicum Riga” solisti diriģenta un festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Kupča vadībā. Koncerta uzmanības centrā būs Rīgas 17.-18. gadsimta mūzika.

Mazajā ģildē 11. augustā muzicēs vēsturisko klarnešu trio “TutzFrequenz” no Vācijas kopā ar baroka orķestri “Collegium Musicum Riga”.Koncertā tiks atskaņota mūzika, kur uzmanības centrā būs klarnete.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 12.augustā koncertēs vēsturisko pūšaminstrumentu ansamblis “Stadt-Hautboisten Riga”. Programmā skanēs gan franču, gan itāļu, gan arī vācu baroka komponistu mūziku, kas rakstīta tieši šādam sastāvam.

Festivāla programmā iekļautas arī divu franču komponistu operas ar krāšņiem Rundāles pils tērpiem, kuras tiks atskaņotas Mazajā ģildē 16.augustā – Ž. B. Lulli “Versaļas grota” un A. Kamprā baletsvīta no operas “Galantā Eiropa”. Uzvedumā piedalīsies baroka koris “Collegium Choro Musicum Riga”, baroka orķestris “Collegium Musicum Riga”, kā arī baroka deju ansamblis “La Maison Noble” diriģenta Māra Kupča vadībā.

Savukārt 22.augustā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā programmā ‘Ēnu teātris” ar klavesīnu piedalīsies jaunie mākslinieki – klavesīnists Ernests Neimanis (Austrija/Latvija), mecosoprāns Helēna Sorokina (Austrija/Latvija), baroka vijolniece Laura Šarova un baroka fagotiste Elīna Vidriķe. Programmā iekļauta itāļu 17.gadsimta kamermūzika. Neimanis pašlaik Vīnē apgūst vēsturisko taustiņinstrumentu spēli, savukārt Sorokina Grācā studē operdziedāšanu. Šarova un Vidriķe ir baroka orķestra “Collegium Musicum Riga” mākslinieces.

Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā 23.augustā baroka kora mūzikas cienītājiem tiks atskaņots Heinriha Šica Heinrich “Schütz Musikalische Exequien”. Koncerts būs baroka kora “Collegium Choro Musici Riga” piecu gadu jubilejas koncerts.

Savukārt “Rīga biržā” 29. augustā ar koncertu uzstāsies otrs “Emerging European Ensembles izvirzītais” jaunais senās mūzikas ansamblis “Duo Repicco” ar jaunu un īpašu programmas pirmatskaņojumu tieši Latvijas klausītājiem.

Festivāla noslēguma koncerts notiks 20. septembrī “Rīgas biržā”, kur uzstāsies klavesīnists Dāvids Šēmers, atskaņojot Johana Sebastiana Baha “Goldberga” variācijas. Šēmers ir viens no vadošajiem senās mūzikas speciālistiem Izraēlā – klavesīnists, diriģents un pedagogs. Viņš dzimis Rīgā, absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, bet 20 gadu vecumā pārcēlies uz Izraēlu. Viņš izveidojis Jeruzalemes baroka orķestri un ir tā mākslinieciskais vadītājs. Kopš 1982.gada Šēmers pasniedz klavesīna spēli, senās mūzikas interpretāciju un teoriju Jeruzalemes Mūzikas un dejas akadēmijā.

Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivālu atbalsta Rīgas dome,Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas Senās mūzikas centrs, “Creative Europe”, “eeemerging”, Kultūras ministrija, “Radio Boom fm” un Rīgas Latviešu biedrība. Ieeja visos koncertos būs bez maksas.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+