Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. septembris, 2013
Drukāt

TV3: Auditoru ziņojums apgāž ministres apgalvojumu par LNO slikto pārvaldību

Foto-LETAFoto-LETA

Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (VL-TB/LNNK) neesot taisnība, sakot, ka Latvijas Nacionālā opera (LNO) ir slikti pārvaldīta. Tā, atsaucoties uz Kultūras ministrijas pasūtītā, auditorfirmas “Ernst&Young” veiktā funkciju audita rezultātiem, 8.septembrī ziņoja “TV3” raidījums “Nekā personīga”.

Kā norāda raidījums, apgalvojums, ka LNO ir slikti pārvaldīta, ir viens no galvenajiem Jaunzemes-Grendes pārmetumiem līdzšinējam operas vadītājam Andrejam Žagaram. Viņam tiekot pārmesta finanšu ekstravagance un rīkošanās ar valsts kapitālsabiedrību kā savu uzņēmumu.

“Nekā personīga” rīcībā nonākuši “Ernst&Young” veiktā funkciju audita rezultāti par pēdējiem pieciem gadiem, ko ministrija noslepenojusi. Audita rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar 15 ārvalstu operteātriem, piemēram, Vīnes, Diseldorfas, arī Viļņas un Tallinas, LNO valsts dotācija ir vidēji par 8% mazāka.

Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka klibo LNO mārketings vai opera vāji strādātu ar auditoriju, jo biļešu ieņēmumu ziņā pārējie analizētie opernami atpaliek, un veiksmīgāki par LNO bijuši tikai Barselonas un Parīzes operteātri.

Auditori analizējuši arī konkrētu operas izrāžu rentabilitāti. Jaunzemes-Grendes pieņēmumu, ka Žagara paša režisētās izrādes iestudētas vienīgi mantkārīgos nolūkos, auditoru izpētītais apgāž – starp Žagara režisētajām izrādēm ir gan “Karmena” un “Traviata”, kas nesušas vislielākos ieņēmumus, gan arī tādas kā “Verters” un “Pīķa dāma”, kas nesušas zaudējumus.

Auditori no biznesa viedokļa arī attaisno Žagara centienus izrādīt vismaz sešus jauniestudējumus gadā. Taču, lai arī valsts dotācija ir atgriezusies turpat trekno gadu līmenī un ir 5-6 miljoni, auditori uzskata, ka ir jāatliek atpakaļ krīzes gados samazinātā atlīdzība štata darbiniekiem vidēji par 14%.

“Ernst&Young” izpētītais rāda, ka pieaudzis arī ziedotāju atbalsts operai. Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi vien solistu apmācībai LNO akadēmijai šogad piešķīra vairāk nekā 100 000 latu. Viņi nezina, vai turpmāk operai sniegs finansiālu atbalstu, jo sadarbībai liela nozīme esot tieši Žagaram.

“Es nevaru pateikt, kurš viņu varētu aizvietot. Tik enerģisku, radošu, idejām pārpilnu cilvēku. Viņš ir tik dinamisks, jauns un skaists – īsta operas vizītkarte. Un viņš to ir panācis šajos 18 gados. Vai jūs zināt kaut ko par Igaunijas, Lietuvas, Polijas opernamiem? Neko. Bet mūsu operu, pasaulē varbūt būtu pārāk skaļi teikts, bet Eiropā noteikti zina un tas ir liels viņa nopelns,” sacīja Teterevs.

“Negribam pateikt, ka no šodienas maks būs ciet, tomēr ir no svara, kas vadīs tik lielu organismu, kāda ir mūsu opera,” uzsvera Tetereva.

Kā LETA jau ziņoja, Jaunzeme-Grende, pretēji konkursa komisijas rekomendācijai, atteicās iekļaut valdes sastāvā līdzšinējo operas direktoru Žagaru.

Kultūras ministrija 30.augustā paziņoja, ka LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos un komponists Maskats ir izraudzīts par LNO valdes vadītāju, kā arī LNO valdē darbosies līdzšinējā vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova. Savukārt līdzšinējam LNO vadītājam Žagaram vieta valdē nav atradusies, bet piedāvāts padomnieka amats, no kura viņš atteicies.

Maskats atteicās vadīt LNO valdi, ja tajā nebūs Žagara. Patlaban Kultūras ministrija meklē labāko risinājumu LNO valdes izveidošanai. Tiek vērtēta iespēja izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu vai vakantajam valdes locekļa amatam izvirzīt kādu no konkursa dalībniekiem, kurš arī saņēmis augstu novērtējumu mākslinieciskās vadības jomā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+