Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. maijs, 2015
Drukāt

Latvijas hokeja izlase piedzīvo sāpīgu zaudējumu pret Vāciju (2)

Pasaules čempionāta spēle hokejā starp Latvijas un Vācijas izlasēm ''O2'' arēnā Prāgā

Foto - LETA

Latvijas hokeja izlase, turpinot cīņu par iekļūšanu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, piektdien A apakšgrupas piektajā mačā ar 1:2 (1:0, 0:0, 0:2) dramatiskā cīņā piekāpās Vācijas valstsvienībai.

Pēc šī zaudējuma Latvijas izredzes iekļūt ceturtdaļfinālā ir stipri teorētiskas.

Latvijas komandā vienīgos vārtus guva Lauris Dārziņš. Vācijas izlases labā tikmēr vārtus iemeta Mihaels Volfs un Matīass Plahts.

Latvijas valstsvienības rindās par labāko tika nosaukts Kaspars Daugaviņš.

Latvijas valstsvienība cīņu iesāka veiksmīgi, jau pirmajās minūtēs dodoties apdraudēt pretinieku vārtus, taču līdz reālām vārtu gūšanas iespējām gan netiekot. Jau ceturtajā minūtē Latvija tika pie iespējas spēlēt vairākumā, taču šajā pasaules čempionātā sekmīgi mazākumā spēlējošā Vācija neļāva lāgā sāncenšiem pat nostāties zonā. Pēc vairākuma nerealizēšanas Latvija turpināja uzbrukt, izdarot vairākus metienus pa Vācijas valstsvienības vārtiem, bet pēc tam sekmīgs uzbrukums izdevās jau pretiniekiem, taču pieredzējušo vārtsargu Edgaru Masaļski pārspēt neizdevās Nikolasam Krāmeram.

Pirmās trešdaļas vidū Latvija tika pie vēl vienas izdevības spēlēt vairākumā, jo noteikumi tika pārkāpti pret Kasparu Saulieti. Viena hokejista pārsvaru Latvijas spēlētāji arī izmantoja, jo pēc teicamas Kaspara Daugaviņa piespēles vārtus no šaura leņķa guva Dārziņš.

Zīmīgi, ka Vācijai šajā pasaules čempionātā šie bija pirmie zaudētie vārti mazākumā. Pēc vārtu zaudējuma vācieši nedaudz aktivizējās, taču pirmās perioda beigās uz vārtiem traucās Daugaviņš, bet pret viņu tika pārkāpti noteikumi. Lai gan latvietis pieprasīja soda metienu, Vācijai tika piešķirtas divas soda minūtes, bet Latvija vairākumu neizmantoja.

Jau pašā otrās trešdaļas sākumā Miķelis Rēdlihs guva vārtus, taču tiesneši pamatoti nolēma tos neieskaitīt, jo tobrīd pretinieku vārtsargam Denisam Endrasam traucēja Miks Indrašis. Pēcāk Vācijas valstsvienībai izdevās aktivizēties, cīņai starp abām komandām izlīdzinoties, tomēr Latvijas valstsvienība aizsargājās veiksmīgi, turklāt nepārspēts vārtos bija Masaļskis. Otrais periods gan nebija ar notikumiem tik bagāts, bet tā viducī Latvija vēlreiz varēja spēlēt vairākumā, taču tas izmantots netika, lai gan Daugaviņa metiens atsitās pret vārtu stabu.

Otrās trešdaļas izskaņā Vācija nopelnīja vēl vienu mazākumu, bet Latvija to nerealizēja, vāciešiem dažreiz veiksmīgi pielietojot ciešu presingu. Pēdējās perioda minūtēs neliels pārsvars piederēja Vācijas valstsvienībai, taču šis mača nogrieznis noslēdzās bez gūtiem vārtiem.

Noslēdzošās trešdaļas sākumā lieliska iespēja gūt vārtus bija Krišjānim Rēdliham, bet viņa metiens no distances atsitās pret vārtu stabu. Neilgu brīdi vēlāk 5+20 minūšu sodu, kas nozīmēja noraidījumu līdz spēles beigām, nopelnīja viens no Latvijas valstsvienības līderiem Jānis Sprukts, kurš veica pretiniekam sitienu pa celi. Vairākumā Vācijai piederēja nospiedošs pārsvars, taču vienā no epizodēm pretinieki tomēr panāca izlīdzinājumu – pirmo metienu Masaļskis veiksmīgi atvairīja, taču pirmais pie atlēkušās ripas bija Volfs. Mazākuma turpinājumā vācieši turpināja aktīvi uzbrukt, taču teicami darbojās gan Latvijas aizsardzība, gan Masaļskis.

Pēc lielā mazākuma izturēšanas Latvijai bija vēlreiz jāspēlē četru hokejistu sastāvā, jo tika nopelnītas divas soda minūtes par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Vācija arī šī vairākuma laikā turpināja kontrolēt notikumu attīstību laukumā, vairākkārt radot spiedienu uz Latvijas valstsvienības vārtiem, taču vārtus gūt viņiem neizdevās. Pēc mazākuma izturēšanas Latvija kļuva
aktīvāka un sāka vairāk kontrolēt ripu, bet vienā no epizodēm bīstamu pretuzbrukumu pēc Daugaviņa kļūdas veica Tobiass Rīderts, tomēr Masaļski pārspēt viņam neizdevās.

Tuvojoties pamatlaika izskaņai, spriedze starp abu izlašu spēlētājiem pieauga arvien vairāk, bet aptuveni divas minūtes līdz beigām Vācija devās pretuzbrukumā, metienu uz vārtiem izdarot Plahtam. Mačs pēc viņa metiena turpinājās, jo šķita, ka tā atsitās pret vārtu pārliktni un bija atpakaļ laukumā, bet pēc videoatkārtojuma noskatīšanās bija redzams, ka galvenais spēles rīks tomēr atsitienā pret vārtu līniju šķērsoja vārtu līniju, kas Vācijai ļāva izvirzīties vadībā ar 2:1.

Pēc vārtu zaudējuma Latvija metās atspēlēties, nomainot Masaļski pret sesto laukuma spēlētāju, taču, par spīti milzīgajam spiedienam, vārtus gūt neizdevās.

Kā zināms, šī gada pasaules čempionāta pirmajā spēlē Latvija ar 1:6 piekāpās olimpiskajai čempionei Kanādai, bet pēc tam ar 2:4 atzina mājinieces Čehijas pārākumu. Savukārt pasaules čempionāta trešajā spēlē Latvija pirmdien ar 1:8 kapitulēja Zviedrijas priekšā. Tomēr pēc divām dienām Latvijas valstsvienība izcīnīja pirmo uzvaru čempionātā, kad papildlaikā ar 2:1 pārspēja Šveici.

Tikmēr Vācijas hokejisti čempionātu iesāka ar uzvaru 2:1 pār Franciju, bet nākamajā dienā piedzīvoja sagrāvi ar 0:10 pret Kanādu. Otrdien vācieši ar 0:1 piekāpās Šveicei, bet ceturtdien ar 3:4 atzina Zviedrijas izlases pārākumu. Cīņā ar Zviedriju rupju spēka paņēmienu pret pretinieku komandas spēlētāju pielietoja Vācijas izlases aizsargs Stefans Dašners, kuram diskvalifikācijas dēļ šis mačs bija jāizlaiž.

A apakšgrupas kopvērtējumā līdere ar četrās spēlēs maksimāli iekrātajiem 12 punktiem ir Kanāda, bet no tās par punktu atpaliek Zviedrija, kas gan aizvadījusi piecus mačus. Tikmēr desmit punkti tagad ir Čehijas rēķinā, bet par diviem mazāk – Šveices. Savukārt ar trim punktiem Vācija un Francija atrodas piektajā un sestajā pozīcijā, kamēr Austrija un Latvija iekrājušas pa diviem punktiem.

Pēc spēles ar Vāciju, nākamo spēli Latvijas izlase aizvadīs jau sestdien, kad spēkosies ar Austriju, bet otrdien, pēc divu dienu pauzes, stāsies pretī Francijas valstsvienībai.

Pasaules čempionātā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs no 1. līdz 12.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju. Viņu vietā nākamajā gadā nāks Kazahstāna un Ungārija, kas augstākajā divīzijā atgriezīsies pēc septiņu gadu pārtraukuma.

Gatavojoties pasaules čempionātam, Latvijas izlase Eiropas Hokeja izaicinājuma (EHC) pārbaudes spēļu turnīru noslēdza 11.vietā 12 komandu konkurencē.

Astoņās EHC spēlēs Latvijas valstsvienība izcīnīja trīs uzvaras un piecas reizes cieta zaudējumu, bet Vācija ar trim panākumiem pamatlaikā ieņēma septīto pozīciju.

Vācija elites divīzijā atgriezās 2007.gadā. Kopš tā brīža Latvija ar Vācijas hokejistiem tikusies četras reizes.

Pēdējo reizi abas komandas iepriekš bija tikušās pagājušā gada pasaules čempionātā, kad Latvijas izlase piedzīvoja zaudējumu ar 2:3. Pērn uzvaru vāciešiem ar realizētu soda metienu četras ar pusi minūtes pirms cīņas beigām atnesa Tomass Openheimers, kurš ir komandas pieteikumā arī šī gada pasaules čempionātam.

Arī 2013.gada pasaules čempionātā apakšgrupas mačā vācieši bija labāki, uzvarot Latvijas izlasi ar 2:0. Togad Vācija čempionāta kopvērtējumā palika devītajā vietā, kamēr Latvija ierindojās 11.pozīcijā. Latvija pēdējo uzvaru pasaules čempionātos pret Vāciju izcīnīja 2012.gadā, kad triumfēja ar 3:2. Taču vēl vienu zaudējumu pret Vāciju latvieši piedzīvoja 2008.gadā, kad piekāpās ar 3:5.

Vācieši 2009.gada pasaules čempionātā ierindojās priekšpēdējā vietā – 15.pozīcijā, taču elites divīziju nepameta, jo bija nākamā gada turnīra mājiniece. Augstākais panākums vāciešiem pēc atgriešanās elites divīzijā bija tieši 2010.gadā, kad hokejisti savās mājās izcīnīja ceturto vietu.

Šobrīd izskanējusi informācija, ka Vācijas valstsvienībā valda nesaskaņas, turklāt komandā pat esot noticis dumpis. Tāpat runas liecina, ka komandu patiesībā vada līdzšinējā galvenā trenera Peta Kortinas palīgi Džefs Vords un Džefs Tomlinsons.

Latvijas izlase pasaules čempionātā spēlē Prāgā, kur tiks aizvadītas arī izšķirošās cīņas, bet otra apakšgrupa spēkosies Ostravā.

Pasaules čempionāts pēc 11 gadu pārtraukuma atgriezies Čehijā. 2004.gadā turnīrā, kas arī norisinājās Prāgā un Ostravā, triumfēja Kanādas hokejisti, kuri finālmačā ar 5:3 pārspēja zviedrus.

Latvijas valstsvienība spēcīgāko izlašu sabiedrībā startē jau 19.gadu pēc kārtas.

Kā zināms, jau pēc šī gada pasaules čempionāta kļūs zināmas astoņas komandas, kas kvalificēsies Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Tā kā Latvija pašlaik pasaules rangā ieņem devīto vietu, lai izvairītos no olimpiskās atlases, nepieciešams meistarsacīkstēs būt četras vietas augstāk par Slovākiju vai piecas vietas virs Šveices.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) rangā pašlaik pirmās astoņas vietas ieņem Zviedrija, Somija, Krievija, Kanāda, ASV, Čehija, Šveice un Slovākija, bet Latvija atrodas devītajā pozīcijā. Savukārt uzreiz aiz Latvijas seko Norvēģija, Baltkrievija un Francija.

Šajā čempionātā tiesā 16 galvenie tiesneši un 16 līnijtiesneši. Visvairāk soģi ir no Zviedrijas un Čehijas – pa pieciem no katras valsts. Uz pasaules čempionātu devies arī igauņu līnijtiesnesis Antons Semjonovs.

Starp tiesnešiem iekļauts arī bēdīgi slavenais čehu arbitrs Vladimirs Šindlers, kurš Latvijas hokejistiem labā atmiņā palicis no 2005.gada pasaules čempionāta, kad Latvijas valstsvienība ar rezultātu 1:3 zaudēja ASV izlasei. Toreiz Šindlers spēles laikā neieskaitīja divus Latvijas izlases gūtos vārtus, lai gan ripa pusotras minūtes laikā divas reizes acīmredzami šķērsoja vārtu līniju.

Šobrīd izlases rīcībā ir 26 spēlētāji, turklāt vienība joprojām saglabā cerības arī uz Ziemeļamerikā esošo vārtsargu Kristeru Gudļevski, kuram noslēgusies sezona Amerikas Hokeja līgā (AHL). Tikmēr kļuvis skaidrs, ka komandai nepievienosies NHL komandas Vankūveras “Canucks” uzbrucējs Ronalds Ķēniņš, kurš iedzīvojies ceļgala savainojumā.

Pasaules čempionātā debiju šogad piedzīvo aizsargs Maksims Širokovs, uzbrucēji Rodrigo Ābols, Gunārs Skvorcovs, Lauris Bajaruns, kā arī vārtsargs Jānis Kalniņš.

Šis Aleksandram Beļavskim ir pirmais pasaules čempionāts pie Latvijas valstsvienības stūres kā galvenajam trenerim. Sākotnēji Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans pavēstīja, ka speciālists izlases treneris pēc Teda Nolana tiks meklēts Eiropā, kā arī, “domājot par nākotni”, treneru kolektīvā varētu tikt piesaistīts Beļavskis, bet vēlāk jau viņš kļuva par galveno treneri, kā vēl vienam pretendentam publiski parādoties vien Latvijā labi zināmajam slovākam Jūliusam Šupleram.

Beļavskis Latvijas izlases rindās spēlēja sešos pasaules čempionātos, kopumā valstsvienībā aizvadot 104 spēles, kurās guva 47 vārtus un veica 48 rezultatīvas piespēles. Zīmīgi, ka trenera statusā viņam pirmais nopietnais darbs bija tieši Latvijas izlasē, kad speciālists 2004.gada pasaules čempionātā bija zviedra Kurta Linstrēma palīgs, turklāt toreiz meistarsacīkstes Latvijas izlase aizvadīja tieši Prāgā un “O2” arēnā, kur sacentīsies arī šogad.

Kā zināms, Latvijas izlase netiek uzlūkota kā favorīte arī šajā čempionātā – bukmeikeru kantoris “viensviens.lv” prognozē, ka Latvija apakšgrupā uzvarēs “vienā vai divos” mačos, paliekot sestajā vai septītajā vietā, bet par turnīra galveno favorīti tiek nosaukta Krievija, kurai lielākā konkurente būs Kanāda. Arī “Optibet” un “Olybet” bukmeikeri par galvenajiem pasaules čempionāta favorītiem uzskata Krieviju un Kanādu, bet Latvijas izlasei turnīra noslēgumā dod desmito vietu.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase iekļuva 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā, bet pēdējos četros čempionātos labākais sasniegums ir desmitā vieta, kas iegūta 2012.gadā, bet pērn valstsvienība turnīru otro gadu pēc kārtas noslēdza 11.pozīcijā.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš – PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 43 reizes – 27 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk – Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tika tikai septiņas valstis – Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija, taču tad šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā. Arī pērn par pasaules čempioni tika kronēta Krievija, kas finālā apspēlēja Somijas izlasi. Savukārt bronzas godalgas izcīnīja zviedri.

Latvijas izlases sastāvs mačam pret Vāciju:
vārtsargi – Ervīns Muštukovs (Olborgas “Pirates”, Dānija), Edgars Masaļskis (“Ambri-Piotta”, Šveice);
aizsargi – Kristaps Sotnieks, Oskars Cibuļskis, Krišjānis Rēdlihs, Aleksandrs Jerofejevs (visi – Rīgas “Dinamo”), Māris Jass (Znojmo “Orli”, Čehija), Maksims Širokovs (Martiņī “Red Ice”, Šveice), Guntis Galviņš (Bolcāno “Foxes”, Itālija);
uzbrucēji – Rodrigo Ābols (“Rīga”), Andris Džeriņš, Mārtiņš Cipulis, Roberts Bukarts, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Kaspars Saulietis, Gunārs Skvorcovs, Miks Indrašis (visi – Rīgas “Dinamo”), Lauris Bajaruns (Hersholmas “Rungsted”, Dānija), Jānis Sprukts (“Fribourg-Gotteron”, Šveice), Armands Bērziņš (Bruniko “Val Pusteria”, Itālija), Kaspars Daugaviņš (Maskavas “Dinamo”, Krievija).
Vācijas hokeja izlases sastāvs dalībai pasaules čempionātā:
vārtsargi -Denijs aus den Birkens (Ķelnes “Haie”, Vācija), Deniss Endrass (Manheimas “Adler”, Vācija), Timo Pīlmeiers (“ERC Ingolstadt”, Vācija);
aizsargi – Džastins Krīgers (“Bern”, Šveice), Benedikts Kols (“ERC Ingolstadt”, Vācija), Morics Millers (Ķelnes “Haie”, Vācija), Bjorns Krups (Volfsburgas “Grizzly Adams”, Vācija), Stefans Dašners (“Dusseldorfer EG”, Vācija), Patriks Kophens (“ERC Ingolstadt”, Vācija), Nikolajs Gocs (Manheimas “Adler”, Vācija), Jenss Baksmans (Berlīnes “Eisbaren”, Vācija);
uzbrucēji – Tobiass Rīderts (Arizonas “Coyotes”, NHL), Mihaels Volfs, Janiks Seidenbergs (abi – Minhenes “Red Bull”, Vācija), Markuss Kinks, Kaijs Hospelts, Matīass Plahta, Kristofs Ūlmans (visi – Minhenes “Adler”, Vācija), Tomass Openheimers, Nikolass Krāmers (abi – Hamburgas “Freezers”, Vācija), Patriks Reimers, Daniels Pjeta (Krēfeldes “Pinguine”, Vācija), Patriks Hāgers (“Ingolstadt”, Vācija)

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. tagad vajadzētu prasties, braukt mājās un pamācīties spēlēt hokeju

  2. paldies ka nelaujat apskatit mums kuri dzivo arvalstis jus skopie sudi

Draugiem Facebook Twitter Google+