Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. septembris, 2014
Drukāt

Ubagovas zelts – sapropelis – ceļos pie arābiem (2)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

“Šī bija diezgan riskanta ideja, taču gribējās izmēģināt kaut ko atšķirīgu no tranzīta vai tradicionālo izejvielu – kokmateriāla vai kūdras – eksporta,” par savu lēcienu sapropeļa biznesā pirms sešiem gadiem saka Ilgonis Upītis.

Transporta jomā veiksmīgo uzņēmēju uzrunājuši divi inženieri Andrejs Maklakovs un Vladimirs Dementjevs un piedāvājuši jaunu ieguves tehnoloģiju, kad sapropelis no ezera dzīlēm tiek izpumpēts tieši uz ražotni. Laiks sakritis ar Eiropas Savienības (ES) solīto atbalstu inovatīvām idejām. Ilgonis papētījis sapropeļa ieguves iespējas Latvijā un nodibinājis uzņēmumu “Latpower”.

Ekonomiskā krīze, kas tobrīd plosījusies ar pilnu jaudu, cerīgos plānus krietni sašķobīja. Bankas visas kā viena atteikušas aizdevumu jaunajam projektam, bet cerētais ES līdzfinansējums iekārtu iegādei izrādījies krietni liesāks. Uzņēmējs ieguldījis privātos līdzekļus vairāk nekā divu miljonu latu apjomā un kopā ar nelielo “Latpower” komandu 2012. gada nogalē Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Ubagovas ezera grieza lenti jaunās sapropeļa ieguves un pārstrādes rūpnīcas atklāšanā. Pēc divu gadu sīksta darba nupat būs noslēgts pirmais sapropeļa mēslojuma piegādes līgums ar Jordāniju. Par Ubagovas “zeltu” interesi izrādot arī Sauda Arābija un Omāna.

– Kāpēc Ubagovas sapropelim izvēlējāties tik tālas zemes?

– Produkts sevi vislabāk var parādīt nabadzīgās un arī piesārņotās augsnēs, tāpēc metāmies uz arābu pasauli. Daudziem šķiet, ka viņi pirks visu, kas ir labs produkts, taču arī arābi skaita naudu. Sapropeļa mēslojums ir ļoti vērtīgs un ekoloģiski tīrs, taču salīdzinājumā ar ķīmisko mēslojumu dārgāks. Nav viegli pārliecināt cilvēkus, ka ieguvums būs veselīgs un ekoloģiski tīrs pārtikas produkts. Turklāt jāņem vērā viņu tradīcijas, mentalitāte un jāsaprot, ja arābs saka jā, tad labākajā gadījumā tas nozīmē – varbūt.

– Kas palīdzēja pārliecināt jordāņus?

– Lai iekļūtu arābu valstu tirgū, nepieciešami šo valstu institūtu, pētnieku autoritatīvi slēdzieni, par produktu jāpārliecinās arī pašiem zemniekiem. Saņēmām ļoti lielu atbalstu no Jordānijas institūtiem, kas veica dažādus pētījumus mūsu sapropeļa mēslojuma izmantojumam. Paši šajā jomā esam vēl pionieri, taču nepietiek tikai saražot mēslojumu vai bagātinātāju, jādod arī recepte, kur un kādās proporcijās, cik bieži tas jālieto. Tas nozīmē, ka produkts jāpārbauda dabā, kas paņem daudzas sezonas un pat gadus, ko mēs nebijām ņēmuši vērā. Mūsu darbs tikai tagad lēnām sāk dot augļus, lai gan iesākumā domājām, ka visu var panākt gada laikā – pilnīga utopija! Ieeja katras valsts tirgū var ilgt pat vairākus gadus.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Malači. Lai veicas!!!

  2. Mums Latgolā zelta daudz,jāmāk tik rakt.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (12)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+