Mobilā versija
+4.0°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
10. augusts, 2017
Drukāt

Ūdenī līdz ausīm. SUP airētājs Arvis Iļjins

Foto - Anna Paula KuzņecovaFoto - Anna Paula Kuzņecova

Mangaļsalā trenējoties, Arvis izmanto viļņus, kas rodas, garām braucot kuģiem.

Latvijā sekmīgākais SUP airētājs Arvis Iļjins uz ūdens ir jau vairāk nekā 15 gadu. Vasarīgā sporta veida pārstāvis, spītējot laika apstākļiem, trenējas arī ziemā, pat mīnus 20 grādos. Tikko kā uzvarējis Latvijā, šobrīd aktīvi gatavojas pasaules čempionātam SUP, kas septembrī pirmo reizi notiks Eiropā.

Jo lielāki viļņi, jo labāk

Konsultējoties Latviešu valodas aģentūrā par terminu Stand Up Paddle (SUP), man skaidro, ka latviskais sporta veida nosaukums varētu būt stāvairēšana. Tomēr pašam Arvim tas ne visai iet pie sirds: “Pasaulē SUP ir iemantojis lielu popularitāti tieši kā sporta veids. Savukārt Latvijā to vairāk uztver kā brīvā laika izklaidi. Manuprāt, vārds “stāvairēšana” vairāk atgādina amatiera līmeni, tādēļ man tīk šādi – “Stand Up airēšana”.” Kurzemnieks norāda, ka nav viennozīmīga skaidrojuma, kā šis sporta veids ir radies. “Viena no leģendām vēsta, ka SUP airēšanas dzimtene ir Havaju salas. Kādā dienā, kad okeānā nav bijuši viļņi, sērfotāji paņēmuši dēļus un airus, lai tos meklēt dotos dziļāk ūdenī. Savukārt citi uzskata, ka tas ir eiropeisks sērfošanas veids, jo pie mums viļņi ir krietni mazāki. Kurš no stāstiem atbilst patiesībai? To nezina neviens,” izskaidro sportists. Kanoe airēšanā lielo viļņu dēļ sacensības visbiežāk tiek atceltas, bet SUP – jo lielāki viļņi, jo labāk. Arvis uzskata, ka Latvijas sportistiem pie tā vēl ir jāpierod, jo šajā sporta veidā bailēm nav vietas.

Ar ūdens sportu Arvis jau no agras bērnības ir uz “tu”. Septiņos gados debitēja smaiļošanā. Vēlāk pārkvalificējās uz kanoe, ar to aktīvi nodarbojās desmit gadus un vēl joprojām reizēm iesēstas laivā. Kanoe airēšanā ir vairāki Iļjini, arī Arvja jaunākais brālis Dāvis un viens no vecākajiem Dagnis, kurš pērn Rio olimpiskajās spēlēs izcīnīja 13. vietu 1000 m distancē. Amizanta izrādījusies Arvja pirmā saskare ar SUP, viņš atminas: “Kanoe airēšana bija nedaudz apnikusi, tādēļ izlēmu mazliet iepauzēt, bet ar domu, ka atgriezīšos. Ar draugiem aizbraucām uz Itāliju, pavadījām nakti pludmalē, kur gulējām uz akmeņiem. Pamodos un ieraudzīju SUP dēli. Pamēģināju, un man labi sanāca, noderēja kanoe airēšanas ilgo gadu pieredze. Atgriezos Latvijā un jau pēc nedēļas startēju savās pirmajās sacensībās.”

Airē arī ziemā

To, ka brāļi Iļjini ilgus gadus nodarbojušies ar kanoe airēšanu, pamanīja un atzinīgi novērtēja arī ārvalstu SUP meistari. “Pērn kopā ar Dagni startējām kādā no Eirotūres posmiem Somijā. Nostājāmies krastā un vērojām lielos viļņus. Cilvēki visapkārt nemierīgi knosījās, tādēļ abi nodomājām: simt punktu, ka sacensības tiks pārceltas uz nākamo dienu. Tomēr mūsu priekšstats bija maldīgs, jo lielo viļņu dēļ distance tika pagarināta no desmit līdz 24 kilometriem. Milzīgo viļņu dēļ sāku uztraukties, ka nemaz netikšu krastā. Pirmos kilometrus nobraucu tīri labi, kopā ar itāliešiem bezvējā pat izrāvos priekšgalā. Tad ūdens kļuva nemierīgs, pakritu un pret dēli pārsitu lūpu. Katastrofāli! Nākamajā dienā bija sprinta distance, kurā jau spēju pierādīt sevi. Iekļuvu finālā un izcīnīju sesto vietu. Pēc tam apkārtējie ieinteresēti jautāja par mani un saprata, ka esmu nodarbojies ar kanoe airēšanu,” Arvis atceroties stāsta. Laba pieredze gūta arī Sēnas maratonā Parīzē. Šīs esot vienas no lielākajām SUP airēšanas sacensībām. Pērn cauri visai Parīzei devās 600 airētāji. Arvis domāja, ka šī būs gludūdens tipa distance. Bet, ja vairāki simti cilvēku nostājas uz starta līnijas, no gludūdens vairs ne miņas.

Bija skaidrs – jāsāk strādāt nopietnāk ar sevi. “No Talsiem pārcēlos trenēties uz Mangaļsalu – šī ir viena no labākajām SUP treniņu vietām Latvijā. Uz dēļa kāpju arī ziemā, aukstums un mīnusi netraucē. Ja vēlos startēt pasaules līmenī, ar treniņiem tikai vasarā nepietiek. Trenējos pa divām reizēm dienā trīs reizes nedēļā, pēc tam dienu atpūšos. Man ir nevis nedēļas, bet gan četru dienu cikls. Dienā noairēju aptuveni 30 līdz 40 kilometrus. Tas ir ne tikai sports, tā ir visa mana dzīve. Airēju jebkādos apstākļos. Ceļos ar domu par SUP, liekos gulēt ar domu par to.”

Latvijas čempions

Eiropā SUP sacensībās ir divi lieli bloki. Pirmā – pasaules tūre sešos posmos. Otrā – Eiropas 12 posmu tūre. Šogad Arvis piedalījās divos no tiem – Somijā un Beļģijā. “Treniņi ziemā atmaksājās, jo šogad jau jutos daudz pārliecinātāks par sevi. Eiropas tūrē startē airētāji no visas pasaules, sacensību nosaukums radies tikai norises vietas dēļ. Protams, vēl ir tālu līdz havajiešu un jaunzēlandiešu līmenim, kuri to vien dara kā dzīvo pa okeānu. Tomēr gludūdenī es varēju konkurēt arī ar viņiem,” lepns ir Arvis. Eiropā SUP airēšanā spēcīgākie ir itālieši, franči un spāņi – pateicoties siltajam klimatam, dienvidu valstīs šis sporta veids ir ļoti populārs.

Arī mūsu valstī jūtams SUP popularitātes uzplaukums. Šogad Latvijas čempionāts Ventspilī tika rīkots atbilstoši pasaules standartiem – tāds pats formāts, tādas pašas disciplīnas. Arvis bija labākais, tādējādi ieguva ceļazīmi uz pasaules SUP čempionātu septembrī Dānijā. “Pēdējo gadu laikā šis sporta veids ieguvis plašāku rezonansi, Latvijas čempionātā startēju jau trešo gadu. Kādreiz šīs sacensības bija vairāk tā for fun (prieka pēc), bet tagad kļūst arvien nopietnākas. Ieguvu pirmo vietu visās trīs distancēs. Pirmajā dienā bija 200 m sprints līdzīgi kā kanoe un smaiļošanā. Otrā bija tehniskā distance, kura tiek veikta jūrā vai okeānā, lielākos viļņos. Un trešā – maratons. Šobrīd aktīvi gatavojos pasaules čempionātam, kas pirmo reizi notiks Eiropā. Tajā braukšu 200 m sprintu un 18 km maratonu. Iespējams startēt arī okeānā, bet uzskatu, ka neesmu tam pietiekami gatavs,” savus plānus klāsta Arvis.

Dārgs prieks

Dēļi jāpielāgo laika ap­stākļiem. Vajadzīgi ir arī airi, speciālie tērpi, drošības saites un citas sportistam nepieciešamās lietas. Norādot uz blakus stāvošo dēli, Arvis spriež: “Ikvienam braucējam vajadzētu būt pat līdz pieciem dažādiem dēļiem. Piemēram, šis gludūdenim paredzētais ir taisnāks, šaurāks un ar smailāku purnu. Tas nav piemērots vētrai un lieliem viļņiem. Tie, kas paredzēti jūrai, ir nedaudz platāki, ar paceltu purnu, banāna formā.”

Pasaules līmeņa firmās viens SUP dēlis maksā ap 5000 eiro. Arvis priecājas par veiksmīgo sadarbību ar laivu un SUP dēļu ražotni “Prestol Boats”, jo Latvijā ražotās preces ir ļoti kvalitatīvas, bet nedaudz lētākas. Šobrīd Mangaļsalā tiek gatavots 12,6 pēdu (apmēram četrI metrI) garais dēlis, ar kuru Arvis startēs pasaules čempionātā. Uzņēmuma dibinātājs Oto Dzenis, rādot dēļa sagatavi, skaidro, ka tā izmērs un platums tiek gatavots atbilstoši SUP pasaules čempionāta standartiem. Pašlaik tas vēl ir sagataves stadijā, bet jāpasteidzas, jo līdz sacensībām atlicis pavisam nedaudz. Pasaules čempionāts ir vienīgās sacensības, kurās tiek izmantoti tieši šāda garuma dēļi, visās citās sacensībās airētāji kāpj uz 14 pēdu garajiem supiem, jo tie ir izteikti ātrāki.

Arvja lielais mērķis ir Latvijas pārstāvēšana olimpiskajās spēlēs. “Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums un SUP airēšana drīz vien tiks iekļauta olimpisko spēļu programmā.”

 

Vizītkarte. Arvis Iļjins

* Dzimis: 1994. gada 21. decembrī Valdemārpilī.

* Augums un svars: 172 cm, 75 kg.

* Izglītība: Valdemārpils vidusskola, Murjāņu sporta ģimnāzija, mācās treneru kursos.

* Sporta veidi: kanoe airēšana un stand up airēšana (SUP).

* Labākie sasniegumi kanoe: 2012. gada Eiropas junioru čempionātā 5. v. 200 m; 2011. gada pasaules junioru čempionāta 8. v. 500 m un 9. v. 200 m. 2014. gada un 2015. gada Latvijas čempions; SUP: 2016. gada Eiropas tūres posmā 6. v. Sprintā; 2017. gada Eiropas tūres posmā 11. v. maratonā, 5. v. 12 km downwind sacensībās; prestižākajās Eiropas sacensībās “Lost miles” 6. v. maratonā, 4. v. sprintā; 2015. gada, 2016. gada, 2017. gada Latvijas čempions.

* Ģimene: neprecējies.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+