Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. septembris, 2013
Drukāt

Ūdens siena sildīs namus


Piliens2

Tiklīdz vasara griežas uz rudens pusi, prāts, domājot par gaidāmo apkures sezonu un lielajiem rēķiniem, kļūst nemierīgs. Pateicoties Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pasniedzēja un pētnieka, vides inženierzinātņu doktora GATA ŽOGLAS inovatīvajam projektam, šo problēmu nākotnē varētu veiksmīgi atrisināt. 


 

Un risinājums nebūt nav sarežģīts. Zinātnieks Gatis Žogla piedāvā ēkas ārsienu visā augstumā pārklāt ar ūdens slāni. Līdzīgi, kā sasniedzot vārīšanās stadiju, ūdens turpina saglabāt simt grādu temperatūru, arī sasalstot tā temperatūra pamazām noslīd līdz nulle grādiem pēc Celsija, un, lai gan āra gaisa temperatūra turpina pazemināties, ūdens vēl ilgi saglabā nulli grādu. Tikai tad, kad ūdens pilnībā sasalis, tā temperatūra pamazām noslīd līdz mīnus vienam un zemāk grādiem. 
ZoglaGatis_LV

– Ja ēkas ārsiena pārklāta ar ūdens slāni, bet gaisa temperatūra ārā noslīdējusi līdz mīnus desmit un vairāk grādiem, kā tas nereti mēdz būt Latvijas ziemās, ūdens temperatūra sākumā būs ap plus vienu vai diviem grādiem, vēlāk noslīdēs līdz nulle grādiem. Ūdens lēnām sāks sasalt, atdodot enerģiju, kas vajadzīga, lai no šķidra agregātstāvokļa pārietu cietā. Kamēr ūdens lēnām sasalst, ēka jutīsies tā, it kā ārā būtu nevis mīnus desmit vai divdesmit, bet nulle grādi. Arī siltuma zudumi būs tādi kā pie nulle grādiem. Līdz ar to šī metode ļauj būtiski samazināt ēkas siltumenerģijas patēriņu un nodrošina to, ka ēkai pietiek ar mazākas jaudas apkures katlu, līdz ar to vajadzīgas mazākas investīcijas. Turklāt, jo bargāka ziema, jo lielāks ir siltumenerģijas ietaupījums. Aprēķini liecina, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos, pateicoties ūdens sienas metodei, vidēji varētu ietaupīt ap 20 procentiem siltumenerģijas. Ja māja ir ļoti labi nosiltināta, papildus to aprīkojot ar ūdens sienu, var pat panākt, ka siltuma patēriņš ir nulle, – uzsver Gatis Žogla.

 

 

ShemaLai uzstādītu ūdens sienu, vispirms pie ēkas ārsienām jāpiestiprina metāla vai plastmasas konteineri, piepildīti ar ūdeni. Ar ūdens sūkņa palīdzību pa caurulēm tas jānovada zemē, ezerā vai citā ūdenstilpē, kur ūdens atgūst sasalšanas procesā zaudēto enerģiju, sasilst līdz plus trim līdz pieciem grādiem un atkal pa caurulēm atgriežas konteineros pie mājas sienas. Zinātnieks stāsta, ka ūdens slānim, lai tas radītu vēlamo efektu, nav noteikti jābūt ļoti biezam. Patiesībā sistēmas efektivitāte vispār nav atkarīga no ūdens slāņa biezuma, galvenais ir nodrošināt ūdens cirkulāciju. Jo plānāks ir ūdens slānis, jo ātrāk tam jācirkulē, un otrādi – jo ūdens kārta, kas pārklāj ārsienu, ir biezāka, jo lēnāka var būt ūdens cirkulācija. Turklāt šo sistēmu var efektīvi izmantot ne tikai ziemā, bet arī vasarā ēkas dzesēšanai, stāsta Gatis Žogla.

Šā gada sākumā – februārī – viņš kopā ar kolēģiem veica pirmo eksperimentu, lai noskaidrotu, vai ūdens sienas sistēma darbojas tā, kā paredzēts rūpīgi veiktajos teorētiskajos aprēķinos. Rezultāti bija iepriecinoši. Patlaban projekta autors meklē finansējumu pilotprojekta veikšanai, lai varētu pārliecināties, vai ūdens siena sevi pilnībā attaisno, tā teikt, reālajā dzīvē – uzstādīta uz nama. Top arī patents, kas jau iesniegts Latvijas patentu valdē.

– Ņemot vērā to, ka ūdens resursi Latvijā ir pietiekami lieli, paredzu, ka nākotnē, pateicoties šai metodei, varētu būtiski uzlabot namu energoefektivitāti, – secina Gatis Žogla.

 

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+