Ekonomika
Īpašums

Ūdens zudumus nedomā meklēt. Sāk cīņu pret valsts iedibināto kārtību 16


Arturs Krūskops (no kreisās) un Leonids Sihvarts norāda, ka Ministru kabineta noteikumos apstiprinātā kārtība, kā iedzīvotājiem jāmaksā par ūdeni, ir ačgārna un netaisna: “Tā ir izdevīga pašvaldības uzņēmumam “Rīgas ūdens”, bet nav izdevīga iedzīvotājiem.”
Arturs Krūskops (no kreisās) un Leonids Sihvarts norāda, ka Ministru kabineta noteikumos apstiprinātā kārtība, kā iedzīvotājiem jāmaksā par ūdeni, ir ačgārna un netaisna: “Tā ir izdevīga pašvaldības uzņēmumam “Rīgas ūdens”, bet nav izdevīga iedzīvotājiem.”
Foto – Valdis Semjonovs

Rīgā, Dzelzavas ielas 76/4, daudzstāvu nama iedzīvotāji uzsākuši cīņu pret valstī iedibināto kārtību, kas piespiež maksāt par ūdeni, kuru viņi nekad nav patērējuši un nepatērē.

Iedzīvotājiem uzspiesta netaisna kārtība

Nama iedzīvotāju izveidotās Mājas komitejas pārstāvis Arturs Krūskops pauž, ka norēķini par patērēto ūdeni turpmāk jābalsta tikai uz dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem. Viņaprāt, nama ievadā un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu vienlaicīga nolasīšana nekad nebūs iespējama. Namu apsaimniekotājiem tā paver iespējas pierakstījumiem un krāpšanai, iznākumā iedzīvotājiem tiek uzspiesta netaisna maksājumu kārtība.

Pirmkārt, šie skaitītāji nav līdzvērtīgi, atšķiras to konstrukcija, izgatavotāji, nolasīšanas precizitāte, uzstādīšanas veids. Otrkārt, “Rīgas namu pārvaldnieks” vai citi apsaimniekotāji nespēj un nekad nespēs pārbaudīt, vai kāds iedzīvotājs tīšām vai netīšām ir sniedzis kļūdainas ziņas par ūdens patēriņu savā dzīvoklī.

“Ūdens piegādātājam noteiktā laikposmā jāpārņem no dzīvokļu īpašniekiem dzīvokļos uzstādītie ūdens skaitītāji, turpmāk pašam gādājot par to pareizu un drošu darbību. Līdzīgi kā pašlaik maksājam par elektrību un dabasgāzi, arī norēķinos par ūdeni jāizmanto izlīdzinātais tarifu plāns,” piebilst Mājas komitejas pārstāvis Edvīns Majors.

Pēc viņa teiktā, kamēr ūdens uzskaitē nebūs vienotas sistēmas un ūdens piegādātāja rokās, tikmēr nekādas labākas kārtības nebūs.

“Pašlaik Ministru kabineta noteikumos apstiprinātā kārtība ir ačgārna un netaisna. Tā ir izdevīga pašvaldības uzņēmumam “Rīgas ūdens”, bet nepavisam nav izdevīga iedzīvotājiem,” turpina Dzelzavas ielas 76/4 nama iedzīvotāju pārstāvis Arturs Krūskops, “pret to vairākkārt esam iebilduši Ekonomikas ministrijā, reizē iesniedzot priekšlikumus, kā labot šo kārtību. Bet tur mūs nedzird un priekšlikumus pēc būtības nemaz neskata.”

Lūdz palīgā Ministru prezidentu

Mājas komitejas vārdā nama iedzīvotāji vairākkārt lūguši palīdzību Ministru prezidentam Mārim Kučin­skim. Kā lasāms Valsts kancelejas sūtītajā atbildē iedzīvotājiem, jau 2016. gada 13. decembrī Ministru prezidents bija uzdevis ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam novērtēt, vai ir taisnīgi, ka par nama ievadā un dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju starpību var likt apmaksāt pat vienam dzīvokļa īpašniekam.

Ka tā notiek, par to nesen rakstīju “LA”, pieminot Rīgas pašvaldības uzņēmumu “Rīgas namu pārvaldnieks”, kurš Paula Lejiņa ielas daudzstāvu nama dzīvokļa īpašniecei Leontīnei Eitviņai bija piesūtījis mēneša rēķinu par it kā patērēto ūdeni vairāk nekā 600 eiro apmērā. Viņas rēķinā bija iekļauta visu šī nama 160 dzīvokļu kopējā ūdens patēriņa starpība 388 kubikmetru apmērā. Diemžēl Rīgā šis nav vienīgais nams, kurā iedzīvotāji ik mēnesi spiesti maksāt par nepatērētu ūdeni.

Ministru prezidents tāpat bija uzdevis ministriem izdibināt, vai ir pieļaujams, ka namu apsaimniekotāji var gadiem ilgi nelikties ne zinis, kāpēc rodas šī milzīgā, kubikmetru simtos mērāmā starpība. Paula Lejiņa ielas daudzstāvu nama piemērs apliecina, ka “Rīgas namu pārvaldnieks” būtībā nedarīja neko, lai noskaidrotu ūdens patēriņa starpības cēloņus.

Valdības vadītāja rīkojumu novilcina

“No Valsts kancelejas saņemtās atbildes sapratām, ka Ministru prezidents bija uzdevis ekonomikas ministram līdz 2017. gada 15. februārim sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, uzsvaru liekot uz ūdens patēriņa starpības cēloņu novēršanu,” stāsta Arturs Krūskops. “Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) lūguma termiņu pagarināja līdz 2017. gada 25. septembrim. Otrreiz tas pagarināts līdz 2018. gada 29. maijam. Kopš 2016. gada 13. decembrī rakstītā iesnieguma jau gads apkārt, bet būtībā nekas nav mainījies. Valdības vadītāja rīkojums ir novilcināts un nav izpildīts,” viņš secina.

Nama iedzīvotāji gan atzīst, ka pēc Ministru prezidenta iejaukšanās izveidota darba grupa, kuru vada EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un kuras uzdevums, pēc amatpersonas teiktā, ir uzlabot norēķinu kārtību par ūdens apgādes pakalpojumiem.

“Ka ministrijā beidzot sarosījušies un sākuši spriest par uzlabojumiem, tas, protams, ir apsveicami,” spriež nama Mājas komitejas pārstāve Jolanta Dudare. “Taču dīvaini, ka darba grupā ir “Rīgas ūdens”, vairāku valsts pārvaldes iestāžu, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Bet nav neviena, kas pārstāvētu iedzīvotāju intereses.”

Par aplamo ūdens uzskaiti Mājas komiteja cita starpā sūdzējusies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kura pārstāvis arī ir iesaistīts EM veidotajā darba grupā. Atzīstot, ka par komunālo pakalpojumu sniegšanu pērn saņemtas 119 līdzīgas sūdzības, tostarp lielākoties par lielajiem ūdens zudumiem namos, PTAC pārstāve Sanita Gertmane gan saka, ka ūdens patēriņa aprēķināšanas politika esot Ekonomikas ministrijas ziņā. Arī Tiesībsarga biroja sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ieva Arklone atzīst, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar ūdens patēriņa uzskaiti, kas liek maksāt arī par to ūdeni, kuru viņi nepatērē. Par to liecinot Tiesībsarga birojā no iedzīvotājiem saņemto iesniegumu saturs.

Starpības problēmu esošā kārtība nenovērš

Kaut arī, 2013. gada 1. oktobrī pieņemot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, Ekonomikas ministrija mēģināja uzlabot ūdens uzskaiti, tas tomēr nenotika un pēc Tiesībsarga biroja pārstāves atzītā, ar pašlaik spēkā esošo kārtību nav iespējams atrisināt ūdens patēriņa starpības problēmu. iznākumā ilgstoši uzkrātā ūdens patēriņa starpība joprojām tiek uzkrauta iedzīvotājiem.

“Cita starpā arī tiesībsargs aicinājis Ekonomikas ministriju veikt grozījumus pieminētajos Ministru kabineta noteikumos. Bet līdz šim tas ticis noraidīts,” stāsta Ieva Arklone, “mūsu ieskatā ūdens patēriņa starpības samazināšanai visefektīvākais risinājums ir paaugstinātas precizitātes ūdens patēriņa skaitītāju ar attālināto nolasīšanu uzstādīšana dzīvokļos. Bet tas nozīmētu papildu izdevumus dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt otrs risinājums būtu mainīt ūdens uzskaites un apmaksas sistēmu pēc būtības. Bet tad nepieciešami grozījumi vairākos normatīvajos aktos, to skaitā Ūdenssaimniecības pakalpojuma likumā.”

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders apgalvo, ka valdība neesot uzdevusi izveidot šādu darba grupu, tā bijusi ministrijas iniciatīva. Savukārt Dzelzavas nama iedzīvotāji apgalvo pretējo. Par iedzīvotāju iebildumiem un priekšlikumiem ministrijā nav likušies ne zinis līdz brīdim, kamēr viņi uzrakstījuši Ministru prezidentam.

Atbildības robežu nemainīs

Uz jautājumu, ko darba grupa atklājusi un pie kādām jaunām atziņām nonākusi, amatpersona atbild, ka ūdens starpības rašanās iemesls visbiežāk esot skaitītāju rādījumu neprecizitāte un atšķirīgs skaitītāju rādījumu nodošanas laiks.

“Starpība rodas tāpēc, ka nepareizi tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa. Iedzīvotāji parasti uzskata, ka viņu dzīvokļos uzstādītie skaitītāji uzrāda patēriņu precīzi. Bet tā vienmēr nav,” saka Mārtiņš Auders. “Tāpat esam secinājuši, ka precīzāka maksājamās daļas noteikšana, uzstādot dzīvokļos attālināti nolasāmus skaitītājus, iedzīvotājiem maksātu dārgāk nekā pastāvošā norēķinu sistēma. Vienlaikus nebūtu pieļaujams, ka katrs dzīvokļa īpašnieks uzstāda skaitītājus pēc saviem ieskatiem. Tiem jābūt visam namam kopīgi iegādātiem, vienādas konstrukcijas un markas. Kādiem jābūt šiem skaitītājiem – attālināti nolasāmiem vai citiem, par to tik un tā būs jālemj dzīvokļu īpašniekiem.”

Kā paskaidro ministrijas pārstāvis, turpmāk Ministru kabineta noteikumos būs jānosaka tikai pats nepieciešamākais minimums, lai norēķini varētu notikt. Bet vai ūdens patēriņa starpību var aprēķināt vienam dzīvokļa īpašniekam, to Ministru kabineta noteikumi vairs neregulēs, par to būšot jālemj dzīvokļu īpašniekiem pašiem.

Jautāts, vai ticis spriests arī par Dzelzavas ielas nama iedzīvotāju priekšlikumu radīt vienotu ūdens uzskaites sistēmu, kas būtu viena saimnieka rokās līdz pat dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem, Mārtiņš Auders atbild, ka pakalpojumu sniegšanas robežas maiņu no nama ievada uz dzīvokli darba grupā neatbalsta neviens. Tādējādi šādi priekšlikumi vispār netikšot gatavoti un virzīti.

Uzlabojumu vietā pacels maksu

No tā var secināt, ka, pirmkārt, Ekonomikas ministrijā nemaz neplāno pievērsties milzīgajai ūdens patēriņa starpībai, kuru pēc pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem nepelnīti apmaksā namu iedzīvotāji vai kuru dažos gadījumos var pierēķināt pat vienam dzīvokļa īpašniekam. Būtībā tas, par ko visvairāk sašutuši Dzelzavas ielas un citu dzīvojamo namu iedzīvotāji un kam jau pirms diviem gadiem uzdevis pievērsties Ministru prezidents, tiks lēnām “norakts” Ekonomikas ministrijas darba grupas sanāksmēs.

Otrkārt, arī turpmāk “Rīgas ūdens” atbildība būs tikai līdz namu ievadam uzstādītajiem skaitītājiem, kuru rādījumi no dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumiem atšķirsies par kubikmetru simtiem.

Treškārt, arī turpmāk par nepatērēto ūdeni būs spiesti maksāt iedzīvotāji. “Rīgas ūdens” būtībā nav darījis un arī nedarīs neko, lai iedzīvotājiem nebūtu par to jāmaksā. Patēriņa uzskaites uzlabošanas vietā pacels maksu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) “Rīgas ūdens” iesniedzis jauno tarifu projektu, paredzot no šā gada 1. aprīļa paaugstināt maksu par ūdeni – līdz šim maksāto 63 centu vietā 86 centus par kubikmetru, neskaitot 21% pievienotās vērtības nodokli. SPRK vēl nav izlēmis, vai pacelt ūdens tarifus. Arī nespēj pateikt, kad izlems.

LA.lv