Foto – Māris Reimanis

Daugavā pie Ikšķiles
 atpūsties var gan ūdens kartingā, gan vikingu laivā 0

Lai arī vēlu, bet siltā vasara beidzot ir sākusies un jāsteidz atpūsties pie ūdeņiem ne tikai peldoties, bet arī izmantojot dažādus peldlīdzekļus, piemēram, ūdens kartingu, kas ir samērā jauns transporta veids Latvijā.

Reklāma
Reklāma

Ūdens kartings


Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Pabraukāt pa Daugavu ar ūdens kartingu piedāvā ikšķilietis Māris Reimanis. Bijušais kuģa mehāniķis atsaucies labi atalgota darba piedāvājumam uz sauszemes, un nu jau sešus gadus nodarbojas ar aktīvās atpūtas organizēšanu Daugavā, kas ir viņa sirdslieta.

“Ūdens kartingi ir divvietīgas gumijas laivas ar cietu ķīļveida dibenu, aprīkotas ar 20 zirgspēku motoru. Tās vadīšana ir vienkārša, braucot starp peldošām bojām. Pagaidām šī atrakcija tiek uzņemta piesardzīgi, taču interese gadu no gada aug, īpaši ģimeņu vidū, jo tēti var izvizināt savus bērnus pasažieru krēslā. Protams, bez drošības vestēm nevienu trasē nelaižam. Mums ir divi ūdens kartingi, tādēļ varam sarīkot arī nelielas sacensības, tomēr parasti katrs izvēlas savu braukšanas ātrumu un stilu, citus neapdraudot,” stāsta Māris. Desmit minūšu brauciens ar ūdens kartingu ir viens no lētākajiem SIA “ABC PARTNERS 11” pakalpojumiem – tikai 12 eiro. Starts Peldu ielā 28 – līdzās Ikšķiles novada domei.

Uz Daugavas salām


CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl ar 15, 25 un 50 vietu plostiem iespējams doties uz Daugavas salām. Svētā Meinarda sala ir pirmā Latvijas svētvieta, kur 1184. gadā Holšteinas pilsētas Zēgebergas klostera augustīniešu ordeņa kanoniķis Meinards sāka celt baznīcu, kas līdz Rīgas dibināšanai 1201. gadā bija Livonijas bīskapa sēdeklis. Savukārt Nāves salā atrodas piemineklis latviešu strēlniekiem (aut. E. Laube), kas Pirmajā pasaules karā cīnījās ar skaitliski pārākajiem vāciešiem. 1916. gada 25. septembrī notika vācu armijas gāzu uzbrukums, kurā latvieši cieta lielus zaudējumus, tādēļ toreizējā pussala ieguva Nāves salas vārdu.

“Dodoties uz salām, jārēķinās ar vismaz divām stundām. Pēc Rīgas HES uzbūvēšanas upi nevar šķērsot, kur pagadās, jo pat plūduma vidū var būt seklumi ar zemūdens radzēm un ne viens vien te ir salauzis motorlaivu dzenskrūves, arī es. Tāpat vēja virziens ietekmē brauciena ilgumu. Man ir gadījies tik liels pretvējš, ka ar grupu gandrīz netiekam prom no Nāves salas. Laikam jau šai vietai piemīt īpaša aura. Ir dzirdēti nostāsti, ka uz salas atrodas pazemes bunkurs, kurā saglabājušies latviešu strēlnieku līķi visos formastērpos, bet nevienam nav izdevies atrast ieeju šajā bunkurā. Cilvēki, kas tur pārnakšņojuši, stāsta, ka, naktī pamodušies, sajutuši dīvainu smaku, kurai sekojuši apslāpēti gārdzieni. Kad 1924. gada 27. jūlijā Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem, šurp varēja nokļūt pa sauszemi, tagad – tikai ar laivu,” teic M. Reimanis.

Šovasar aprit 90 gadi kopš pieminekļa atklāšanas, tāpēc Daugmales pagasts, kura teritorijā atrodas Nāves sala, 27. jūlijā iecerējis vērienīgu piemiņas pasākumu, kurā NBS karavīri izspēlēs kauju starp vācu un latviešu strēlnieku vienībām. Muzicēs vīru kopa “Vilki” un dejos “Dzirnas”. Pirmā pārcelšanās uz salu no Ķīķerīša (vieta, uz kuru ved norādes zīme “Nāves sala” pie Daugmales) plkst. 10. Nākamās pārcelšanās – plkst. 13.30 un 16, kad tiks stāstīti vēstures stāsti pie septiņu nezināmo karavīru kapiem kopā ar Daugmales mazpulcēniem.

Foto – Māris Reimanis

Vikingu kuģis


Māra Reimaņa lepnums ir vikingu kuģis “Parduss”, kas būvēts pēc Norvēģijas galvaspilsētas Oslo muzejā esošā oriģināla, tikai trīsreiz mazāks – deviņus metrus garš, divarpus metrus plats ar astoņiem airētājiem un kapteini. “Vēl uz klāja varam uzņemt sešus septiņus pasažierus, bet, tā kā savas airētāju komandas mums nav, pagaidām ikviens no līdzbraucējiem var kļūt par airētāju, jo neizmantojam motoru, lai maksimāli saglabātu autentiskumu. Nākamajā sezonā gan situācija mainīsies, jo esmu pasūtījis tieši tādu pašu kuģi, ko sauks “Ikskill” (“Ikšķile”) un ko pilnībā no ozola būvē meistars Igors no Vecumniekiem, kuram šis būs jau trešais vikingu kuģis. Domāju, nolīgšu arī puišus, pastāvīgus airētājus,” sola Māris.

Visus ūdensprieku baudītājus viņš mudina pasteigties, jo no 1. augusta līdz 15. septembrim sakarā ar remontdarbiem Rīgas HES pazeminās ūdens līmeni Daugavā par pusotru metru, kas apgrūtinās piestātnes darbību un vizināšanos.