Ūdensvads par pajām 0
No agrofirmas par pajām ieguvu 1,6 km ūdensvada, kas apgādā apmēram 30 ģimeņu. Gribu to pārdot pagastam, un tas arī gatavs pirkt, taču to it kā nevar likumīgi izdarīt – var tikai atdot ar nodošanas-pieņemšanas aktu. Tā atdot neesmu gatavs. Ūdensvads atrodas zem vairāku īpašnieku zemes, būvēts pirms 1993. gada. Ziedonis Veinbergs Amatas novadā
Parasti par pajām kolhoza biedri iegādājās tādu mantu, ko īpašnieks pats var reāli izmantot vai pārdot bez sarežģījumiem – piemēram, lopus, tehniku, dzīvokli, ēkas. Ūdensvadu, kas bija agrofirmas bilancē, racionālāk bija nodot pašvaldībai, nevis ļaut privatizēt. Komunikācijas parasti pieder attiecīgo pakalpojumu piegādātājiem (piemēram, “Rīgas Ūdenim”, “Rīgas Siltumam”, “Latvijas Gāzei”, “Latvenergo”), vai arī pašvaldībai.
Protams, atbilstoši Civillikumam mantas īpašnieks ar savu mantu var brīvi rīkoties – pārdot (ne tikai pašvaldībai, bet arī jebkurai citai privātpersonai), kā arī prasīt nomas maksu.
VZD Kadastru un reģistru departamenta Zemes reformas procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne paskaidroja, ka ūdensvads ir inženiertehniska būve, un tās zemesgrāmatā neieraksta.
Amatas novada domes izpilddirektors Māris Timermanis savukārt stāsta, ka deviņdesmitajos gados kolhozs “Sarkanais Komunārs” savas komunikācijas nodeva pašvaldībai, vienīgi ūdensvadu un ūdens ieguves vietu – avotu – par pajām nopirka Ziedonis Veinbergs. Tagad viņš par maksu piegāgā ūdeni privātmājām, kā arī vienai daudzdzīvokļu mājai. Viņš jau kādus divdesmit gadus grib to pārdot pašvaldībai, un prasa miljons latu. Pašvaldība konsekventi atsakās no šī pirkuma, jo uzskata to par nelietderīgu.
Konflikta gadījumā, ja ūdensvada īpašnieks atteiksies piegādāt ūdeni, pašvaldība iedzīvotājiem to varēs piegādāt pa savu ūdensvadu, kas atrodas kilometra attālumā.
