Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
4. jūlijs, 2012
Drukāt

Ūdensžurku medības

udenu_strupaste2

“Man ir dārzs, kuram gar vienu pusi ir grāvis. Visu vasaru tajā turas ūdens un dzīvo ūdensžurkas, kas apgrauž puķēm un kokiem saknes. Droši vien saviesušās arī tāpēc, ka kaimiņiene ierīkoja miskasti, kur met arī visādas ēdiena atliekas. Vai ir kāda iespēja tikt galā ar šiem grauzējiem? Veikalā “Depo” un dārzkopības veikalos nav nekā piemērota.” 
R. Kalniņa Rīgā

 

– Noteicošais šajā gadījumā ir ūdenskrātuves tuvums. Ūdeņu strupastes, ko tautā sauc par ūdensžurkām, mīl apmesties mitrās vietās – lēni tekošu upju, grāvju un dīķu krastos. Tur tās vairojas, – stāsta zoologs Jānis Ozoliņš.

Divas trīs reizes gadā ūdensžurkai dzimst pa 5 – 7 mazuļiem. Pirmā jauno grauzēju paaudze nāk pasaulē aprīlī. Vasaras otrajā pusē peļveidīgie grauzēji pārvietojas uz sakņaugu, kartupeļu un augļu dārziem, komposta kaudzēm, graudaugu tīrumiem, kur savāc barības rezerves ziemai. Dārzos ūdensžurkas pārvietojas pa kurmju raktajām alām. Mēdz apmesties arī diezgan tālu no ūdens – kūtīs, pagrabos, siltumnīcās.

Tie ir tipiski augēdāji – barojas ar augu saknēm, bumbuļiem un mizu, sevišķi bojā sīpolpuķes, daudzgadīgos dārzeņus, bet iecienītākā barība ir sulīgie burkāni. Savā alu sistēmā ūdeņu strupastes var uzkrāt pat vairākus kilogramus ēdamā. Atšķirībā no mājas žurkām, pārtikas atkritumi tās pārāk neinteresē, tomēr labprāt panašķosies ar izmestām kartupeļu mizām, bojātiem dārzeņiem, maizes garozām.

 

Dārzā ūdensžurka ir viena no postošākajām radībām, no kā īpaši grūti atbrīvoties. Grauzējus var apkarot, regulāri dziļi uzrokot augsni, tā izjaucot alas, un laikus novācot dārzeņus.

 

Cits labs risinājums – izolēt teritoriju, ierokot zemē pusmetra dziļumā smalku, izturīgu sietu (tādu var iegādāties būvmateriālu veikalos). Virs zemes tas var būt tikai metra augstumā, jo ūdensžurkas pārvietojas zem zemes un virs tās, bet pāri nožogojumam nekāpelē. Mazam dārziņam šādu sietu un var ie­rakt visapkārt pa perimetru, bet tā teritorijā esošo grauzēju izķeršanai noderēs medīgs kaķis vai suns, kam ūdensžurka šķiet visai interesants medījums.

Var izmantot arī ķīmiskos līdzekļus: vaska blokus vai pastveida indi, ko sasmalcina un sajauc ar kādu grauzējiem pievilcīgu pārtikas produktu. Ūdensžurkas to noēdīs kopā ar indi. Ēsmu liek tieši alās, kas parasti ierīkotas grāvja sausajā daļā.

Deratizācijas uzņēmuma “Dezima” valdes priekšsēdētāja Inta Miteniece ūdensžurku apkarošanai iesaka rodenticīdu Brodifacoum 0,005 % Fresh Bait, kas tirdzniecībā (piemēram, veterinārajās aptiekās) ir salīdzinoši nesen. Šī ēsma gatavota uz parafīna bāzes, tātad ir ūdensizturīga. Vienā alā liek apmēram 15 paciņas indes, lai grauzējiem pēc ēsmas apēšanas pamatīgi slāptu. Šāda dubultdeva tām neļaus atdzerties, taču, ja vajag vēl, var papildināt ar 5 – 7 paciņām. Ūdensžurkas iet bojā apmēram pēc piecām dienām, ja tām gaidāms metiens, tad pēc deviņām dienām. 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+