Publicitātes foto

Uģis Rotbergs: Likumdošanā jānosaka nederīgo medikamentu iznīcināšanas mehānisms 0

Uģis Rotbergs, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Nesen mani uzaicināja komentēt televīzijā kādas aptieku ķēdes akciju par iespēju nodot nederīgus medikamentus, lai tos būtu iespējams efektīvi iznīcināt un tie nenonāktu dabā. Gatavojoties intervijai, sāku pētīt likumdošanu un secināju, ka Latvijā nav noteikts, kas ir atbildīgais par šo atkritumu savākšanu un iznīcināšanu. Vēl vairāk – medikamenti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kopš 2011.gada Latvijā vairs netiek klasificēti kā bīstamie atkritumi. Taču liela daļa medikamentu nonāk vidē – vienalga, vai tos izvadam caur mūsu organismiem, vai nederīgos izmetam sadzīves atkritumos.

Šai problēmai steidzami ir nepieciešams valstisks risinājums un nederīgo medikamentu aprite ir jāsakārto, jo gandrīz jebkurš medicīniskais preparāts ir ārkārtīgi koncentrētu un bioloģiski aktīvu vielu sakopojums. Neviens ārsts apkārtējai videi šīs zāles nav izrakstījis. Lielākā daļa šo medikamentu labi šķīst ūdenī. Kaut arī tie kopā ar sadzīves atkritumiem nonāk izgāztuvēs, tie vidē pārvietojas. Lai arī šobrīd niecīgās koncentrācijās, medikamenti tiek konstatēti daudzās ūdenskrātuvēs visā pasaulē. Ūdens attīrīšanas iekārtas nav konstruētas, lai speciāli attīrītu ūdeni no šīm vielām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daļa šo vielu ir sintezētas tā, ka tās grūti noārdās. Tas nozīmē, ka neizlietotos medikamentus jāiznīcina profesionāli, piemēram, tos noārdot augstās temperatūrās. Vienkārši medikamentus izmetot, tie viegli ceļo pa barības ķēdēm un var uzkrāties organismos, kas atrodas šo ķēžu virsotnē. Īpaši ietekmēta tiek akvafauna. Šobrīd zinātne jau zivīs konstatējusi vidē neplānoti nonākušo hormonu preparātu ietekmē vīrišķo indivīdu feminizāciju un otrādi, – sievisķo indivīdu maskulinizāciju. Tomēr zinātnei šobrīd nav skaidrs, kā daudzo medikamentu mazās koncentrācijas vidē savstarpēji reaģēs un galu galā ietekmēs paša cilvēka veselību.

Līdz ar izmaiņām likumdošanā arī medikamentu aprakstā iekļautā frāze – nederīgos medikamentus jānodod farmaceitam – faktiski nedarbojas, jo aptiekām nav pienākuma tos pieņemt. Kā skaidro farmaceiti, šī frāze aprakstos ir palikusi, jo tulkojumiem valsts valodā jāatbilst ražotāja tekstam un to nav iespējams mainīt. Tāpēc man šķiet simpātiska A Aptieku akcija “Vislatvijas zāļu skapīšu tīrīšana”, jo šādi uzņēmums aicina rast risinājumu uzreiz divām problēmām – viena ir iedzīvotāju drošība, samazinot nevajadzīgu medikamentu pieejamību un nejaušu izmantošanu, otra – profesionāla medikamentu iznīcināšana, lai tie nenonāktu apkārtējā vidē.