Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. augusts, 2015
Drukāt

Lai uguns un ūdens nekļūst par biedu! Par drošību pie dabas spēkiem

Foto-LETAFoto-LETA

Vasarā ir vairāk pārgalvības un mazāk modrības – dabā, piknikā, pie ūdeņiem.

Peldies droši!

Kas gan būtu vasara bez peldēm – tiklīdz silta diena, gribas drīzāk tikt ūdenī! Tomēr sākumā vajadzētu peldēties īsāku laiku, bet vēlāk, kad organisms pierod, to var darīt ilgāk. Pelde jāpārtrauc, tiklīdz parādās aukstuma sajūta.

Taču nerūdītiem cilvēkiem peldes nav ieteicamas, ja ūdens temperatūra ir zemāka par +17…+18 °C. Auksts ūdens var izraisīt šoku, kas rada muskuļu krampjus (visbiežāk kājās) un nespēju peldēt. Tas apdraud arī sirds muskuli. Ģimenes ārste Rita Dārziņa iesaka pēc sakaršanas saulē ūdenī iet lēnām – vispirms samērcēt kājas, tad norīvēt visu ķermeni. Ja tomēr radušies aukstuma krampji, pelde jāpārtrauc un savilktais muskulis vai pēda jāatslābina, uzmanīgi masējot un lēni, nesteidzoties iestiepjot.

Objektīvi jānovērtē ne tikai savs veselības stāvoklis, bet arī peldētprasme, jo nelaimes bieži notiek ūdens straumes, viļņu spēka un ūdenstilpes nelīdzenā pamata dēļ. Tas īpaši bīstami bērniem, lai gan arī pieaugušie zaudē koordināciju. Visdrošāk ir oficiālās peldvietās, kur drošību uzmana glābēji. Nezināmās peldvietās, lecot uz galvas, metot salto no laipām, cilvēki gūst galvas, mugurkaula un kakla skriemeļu smagas traumas. Tās pārdrošniekiem var radīt invaliditāti uz mūžu. Tāpat nav ieteicams peldēties naktī vai vienatnē, mēģināt pārpeldēt upi vai ezeru, kā arī alkohola reibumā un nezināmās peldvietās. Pirmās palīdzības eksperts Haralds Lučkovskis iesaka jūrā peldēt nevis prom no krasta, bet paralēli tam.

Ūdenskrātuvju tuvumā ne uz mirkli bez uzraudzības nedrīkst atstāt bērnus! Ar viņiem nelaimes visbiežāk notiek piemājas dīķos un citās ūdenstilpēs brīžos, kad pieaugušie aizņemti ar mājas un saimniecības darbiem.

Jāuzmanās no aizaugušām ūdenstilpēm, jo tur mēdz mitināties ūdensžurkas vai dzert savvaļas zvēri. Šāda vieta kļūst par leptospirozes infekcijas avotu.

Uguns sāp

Ugunskurs vai grils dūmojot atbaida odus, bet pievilina bērnus, un viņi bieži vien gūst apdegumus, iekāpjot kvēlojošās oglēs, piespiežot plaukstas pie karsta grila vai, pieaugušo nepieskatīti, ugunskurā ielej viegli uzliesmojošu šķidrumu.

Pat pieaugušajiem ugunskura aizdegšana, neprasmīgi lietojot benzīnu vai citus degmaisījumus, mēdz beigties ar nopietniem apdegumiem vai vēl traģiskākām sekām. Svarīgākais – neturēt degmaisījumu rokā, kad tiek aizdedzināta uguns, jo var rasties eksplozija un straujš uzliesmojums, radot plašus un smagus apdegumus.Ja nelaime tomēr notikusi, cietušais jānoliek zemē un liesma nekavējoties jānodzēš. Cietusī vieta vismaz 10–15 minūtes jādzesē ar vēsu, vēlams tekošu ūdeni, taču var noderēt jebkāds tīrs, vēss ūdens. Dzesējot var uzmanīgi novilkt apdegušo apģērbu, bet, ja tas pielipis vai piededzis, no ķermeņa nost neplēš. Nedrīkst pārdurt arī tulznas – ādas slānītis cietušo vietu sargā no infekcijas.

Ja apdegums ir lielāks par plaukstu vai cietusi seja, kad vienmēr apdeg arī elpceļi, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pat ja apdegums ir mazāks, ieteicams konsultēties ar mediķi. Pēc atdzesēšanas uz neliela apdeguma plānā kārtā var uzklāt dziedinošas putas vai ziedi un uzlikt pārsēju. Lai tas nepieliptu, cietušajai vietai vispirms var uzklāt speciālu tīkliņu.

Ja degmaisījums saskaras ar ādu, šī vieta nekavējoties jānoskalo ar lielu daudzumu tekoša ūdens. Degmaisījuma pudele rūpīgi jāaizver un jāuzglabā drošā un bērniem nepieejamā vietā, lai šo šķidrumu netīšām neiedzertu. Ja tas tomēr noticis, nedrīkst izraisīt vemšanu, jo degmaisījums var nonākt plaušās un tās bojāt. Cietušais nekavējoties jānogādā slimnīcā vai jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot pa tālruni 113. Iedzertā šķidruma iepakojums jāpaņem līdzi un jāuzrāda ārstam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+