Latvijā
Kriminālziņas

Ugunīgais brauciens Kandavā. Aizdomās par zādzību sarīko linča tiesu38


Vieta Kandavā, kur tika aizdedzināts auto.
Vieta Kandavā, kur tika aizdedzināts auto.
Foto – Artis Drēziņš

“No stāvvietas biju pabraucis kādus 50 metrus, kad pēkšņi salonu piepildīja liesmas. Uzsitu ar kāju pa bremzēm un izlēcu no mašīnas. Tā kā tai bija automātiskā ātrumkārba, mašīna vēl dažus desmitus metrus ripoja uz priekšu. Skrēju klāt un rāvu vaļā durvis. Mēģināju atrast pogu, lai no drošības jostas atbrīvotu priekšējā sēdeklī sēdošo Jolantu R., bet viņai pirmajai izdevās trāpīt pogai un viņa izlēca. Tad Agrim Švalbem izrāvu no klēpja degošo motorzāģi un palīdzēju tikt ārā pa aizmugures durvīm, novilkt degošo jaku. Viņam blakus sēdošie Kristaps Sīpols un Andris B. izlēca pa otru pusi. Ārā bija arī Artis Ernestsons, kas bija sēdējis bagāžniekā. Aizsitu ciet visas durvis un ar jaku vēl aizbāzu nedaudz atvērto logu. Zināju, ka bez skābekļa uguns noslāps. Tā arī notika. Kad piesteidzās palīgi un atbrauca ugunsdzēsēji, nebija jau vairs ko dzēst,” man stāsta Edgars Paldiņš, kurš automašīnai “Audi A6 Avant” sēdēja pie stūres. Šādi notikumi risinājās 2016. gada 21. decembrī īsi pirms pieciem vakarā Kandavā, Abavas ielā, kad uz ceļa iepretim lielveikalam “Maxima” dega automobilis.

No uguns izglābās, bet sveikā cauri netika Švalbe, Sīpols un Paldiņš – pret viņiem tika ierosināts kriminālprocess par personas sagrābšanu, lietojot vardarbību, un nolaupīšanu, pret Švalbi vēl atsevišķi – arī par draudiem izdarīt smagus miesas bojājumus. Pagājušajā piektdienā Tukuma rajona tiesa 27 gadus vecajam Sīpolam piesprieda sešu mēnešu cietumsodu nosacīti, Paldiņam (24) – astoņu mēnešu cietumsodu nosacīti, savukārt Švalbem (30) – divu gadu un vienu mēnesi reālu cietumsodu. Švalbe uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies. Viņu sprieduma pasludināšanas dienā vēlāk aizturēja uz autoceļa, un viņš nogādāts cietumā.

Savukārt Ernestsons, kas bija izraisījis degšanu, jau sākotnēji tika atzīts par cietušo un viņam par labu tika pielemtas dažādas kompensācijas. No valsts – 925 eiro, no Švalbes – 1000 eiro morālā kompensācija un 265 eiro par sabojātām drēbēm un mantām. Ugunsgrēkā Ernestsons bija guvis vidēji smagus miesas bojājumus: sejas, kakla, roku un augšējo elpceļu apdegumus. Rokas un seju bija apdedzinājis arī Švalbe. Pārējie tika cauri gandrīz tikai ar izbīli.

Kādi notikumi bija risinājušies iepriekš, kas noveda pie šādām sekām? Mēģināšu rekonstruēt notikumus, balstoties uz pirmstiesas liecībām, dzirdēto tiesā un tās aizkulisēs. Cietušais Ernestsons gan atteicās ar mani runāt.

Galerijas nosaukums

Viss sākās ar 115 eiro pazušanu

Kandavas stacija ir neliels ciematiņš astoņus kilometrus no Kandavas, kas izveidojies ap dzelzceļa staciju. Tur ļaudis viens otru pazīst, bieži kopā ved arī viņu dzīves un darba ceļi.

Viss esot sācies ar to, ka 20. decembrī daudzdzīvokļu mājas “Dzelzceļnieki” pagalmā no Paldiņa automašīnas salona pazuduši 115 eiro. Paldiņš, Švalbe un Sīpols nākamajā dienā uzzinājuši, ka kāda sieviete pa istabas logu redzējusi, ka pa automašīnas salonu ložņājis Ernestsons. Puiši, kas kopā strādājuši vienā zāģeru brigādē meža darbos, nolēma aizbraukt pie Ernestsona (kurš arī brigādē bijis pie žagaru vilkšanas) uz mājām noskaidrot patiesību. Tā kā zinājuši, ka Ernestsonam patīk iedzert, uzaicinājuši pie sevis uz “Dzelzceļniekiem” kopā lietot alkoholu. Tur Ernestsonam pastāstījuši par sievietes sacīto, bet viņš zādzību noliedzis.

Tālākais jau liecību detaļās atšķiras. Sīpols un Paldiņš tiesā izvēlējas neliecināt, bet pirmstiesas izmeklēšanas laikā vaļsirdīgi izstāstīja, ka iniciatīvu uzņēmies Švalbe, kurš dzīvoklī sitis pa seju Ernestsonam un spēris ar kāju pa ķermeni, pieprasot atzīšanos. Pie kakla pielikts arī nazis. Tā kā tas nedevis rezultātu, Švalbe izgrūdis Ernestsonu no dzīvokļa pie automašīnas. Sīpols un Paldiņš pieturējuši Ernestsonu, kamēr Švalbe izņēmis no automašīnas motorzāģi, iedarbinājis un ar to draudējis, tuvinājis to Arta ķermenim. Kad arī tas nedevis rezultātus, Švalbe iespēris Ernestsonam un licis tam kāpt bagāžniekā, sakot, ka vedīšot uz mežu. Pie stūres sēdēja Paldiņš, kurš vienīgais tajā dienā nebija dzēris alu. Sīpols un Paldiņš mežā mēģinājuši Švalbi mierināt, bet viņa sieva Jolanta tikmēr sēdējusi automašīnā.

Mežā biedēja ar motorzāģi

“Artis arī mežā neatzinās, tāpēc Agris viņu nogāza zemē, biedēja ar zāģi, trāpīja ar to viņam pa galvu, no kuras sāka tecēt asinis, sita Artim ar zaru,” liecina Sīpols.

“Nauda patiešām pazuda. Gribēju saprast, kur tā palikusi, bet nedomāju, ka viss tik nepatīkami izvērtīsies. Braucām jau pie Ernestsona skatīties, vai viņam nav parādījusies lieka nauda, prasījām, par kādu naudu viņš pircis alu un cigaretes, tāpat veikalā taujājām, vai viņš nav iepircies. Neplānoju Arti fiziski iespaidot vai spīdzināt. Sākumā jau Agris teica, ka vedīsim Arti uz policiju Kandavā, bet tad viņš pēkšņi izlēma doties uz mežu. Sapratu, ka būs traki. Mēs mežā visi bijām nobijušies, izņemot Agri, kuram rokās bija zāģis un acīs agresija. Redzēju, ka Agris ar zāģi iet virsū Artim, trāpa pa džemperi. Nespēju to skatīties un gāju malā uzpīpēt, tomēr neizturēju un gāju klāt Agrim, teikdams, lai viņš izbeidz. Viņš arī izbeidza. Artis teica, lai ņem visu viņa sapelnīto naudu un liek viņu mierā,” liecina Paldiņš.

“Agris teica, ka tomēr piespiedīs Arti atzīties par zādzību, tāpēc viņš jāvedot pie Andra B., kas nodarbojas ar karatē. Savu vainu notikušajā atzīstu daļēji, jo nebiju tiesu darbu darītājs. Bija bail no Agra, jo dzērumā viņš ir agresīvs un bīstams. Man bail no tā, ko viņš var nodarīt man un maniem bērniem, redzot, ko viņš nodarījis Ernestsonam,” liecībās piebilst Sīpols.

Gan Sīpols, gan Paldiņš noliedz, ka tieši viņi būtu iegrūduši Ernestsonu bagāžniekā, kā to apsūdzībā norāda prokurore.

Braukuši pēc eglītes…

Prokurore Santa Janševska man teic, ka neviens no notikumos iesaistītajiem nav paraugpuika: Švalbe un Paldiņš izcietuši sodu par zādzībām, Sīpols Beļģijā sēdējis cietumā saistībā ar narkotikām. “Iespējams, arī Ernestsons nav nekāds paraugpuika. Un, ja arī viņš būtu nozadzis naudu, tomēr nevienam tas nedod tiesības viņu vardarbīgi sagrābt un nolaupīt, draudēt izdarīt smagus miesas bojājumus. Varbūt kādam par to nāk smiekli, bet panti par to ir smagi, tā ir nolaupīšana, turklāt vēl izmantojot motorzāģi un automašīnas bagāžnieku,” teic prokurore, piebilstot, ka Sīpols un Paldiņš vismaz savu vainu atzīst daļēji, bet Švalbe neatzīst nemaz.

Visi trīs tiesā atteicās no pēdējā vārda, liecināja tikai Švalbe, stāstot sava stāsta versiju, kas atšķiras no Sīpola un Paldiņa teiktā. Atšķirīgās versijas gan neliedza visiem trijiem tiesā ierasties un doties no tās projām kopā.

Agris, kuram pieder neliels mežizstrādes uzņēmums (pēc būtības – zāģeru brigāde), man saka, ka netur ļaunu prātu uz saviem nu jau bijušajiem darbiniekiem, kurus policija, pēc Švalbes domām, sabaidījusi un likusi tik bargi liecināt pret viņu. Toties Švalbem ir dusmas uz prokuratūru, kas izbeigusi kriminālprocesu pret Ernestsonu par “Audi” aizdedzināšanu. Automašīna pieder Agra audžutēvam un bijusi vairāk nekā 3000 eiro vērta. Agris saņēmis atbildi, ka Artis dedzinot glābis savu dzīvību, līdz ar to pret viņu atbildību nevarot vērst. Savukārt par iespējamo naudas zādzību no automobiļa salona kriminālprocess gan ir ierosināts, taču vainīgā persona nav noskaidrota.

Švalbe tiesā liecināja, ka par naudas zādzību aizdomas uz Ernestsonu bijušas uzreiz un visiem, jo viņš ciematā ar dažādām sīkām zādzībām esot pazīstams. Tāpēc arī notikusi skaidrošanās. Dzīvoklī tas noticis skaļi, Artim iesitis tikai pļauku, neko vairāk. Teicis, ka vedīšot viņu uz policiju. Licis sēdēt bagāžniekā, kas neesot nekas neparasts, jo arī pats tur esot sēdējis, kad salonā nav vietas. Tā kā tuvojušies Ziemassvētki, nolēmis pirms tam pa ceļam iebraukt mežā nozāģēt eglīti. Sagribējies arī nokārtoties. Motorzāģi sētā iedarbinājis, lai saprastu, vai tajā ir degviela – Artim ar zāģi neesot draudējis. Mežā gan vēl paprasījis Artim par zagšanu, padraudējis ar koku, bet nesitis, nu varbūt vienreiz pa kāju trāpījis… Tad iedarbinājis zāģi, lai zāģētu eglīti, bet Ernestsons nokritis, kliedzis, lai viņu nezāģējot, un atzinies zādzībā. Švalbe tajā brīdī esot padomājis, ka Artis ir galīgi pārdzēries, jo viņam neesot bijis nodomā zāģēt cilvēku, teicis, lai sēžas atpakaļ bagāžniekā, lai brauktu uz policiju. Pa ceļam benzīna uzpildes stacijā satikušies un mašīnā paņēmuši Andri B., ar kuru bija plānots runāt par zāģeru brigādes veidošanu.


“Vai tu saproti mani cilvēciski?”

“Tad piestājām pie “Maxima”, kur Jolanta nopirka šampanieti un divus Tērvetes alus – vienu es paņēmu, otru iedevu Artim. Tikko kā bijām sākuši braukt, uz kakla sajutu slapjumu. Kad pagriezos, redzēju Arta rokās šķiltavas un uguni, kas man nāk virsū. Sapratu, ka viņš bija iztaš­ķījis un aizdedzinājis degvielu,” atceras Švalbe, kurš uzskata, ka neesot darījis neko sliktu, vienīgi laupījis Ernestsonam brīvību, lai aizvestu uz policiju.

“Eh, mana kļūda bija, ka nenosēdināju Arti sev blakus un uzreiz nebraucām uz policiju. Tagad ir nepatikšanas. Nezinu, ja mani iesēdinās cietumā, kas būs ar uzņēmumu, ar ģimeni – man taču ir trīs mazi bērni apgādībā! Tikko džipu par 13 000 eiro firmai nopirku, labi strādājām un pelnījām. Vai tu saproti mani cilvēciski?” ceturtdien pēc tiesas sēdes man jautāja Švalbe. “Es viņam, Ernestsonam, dzērājam un sīkam zaglim, dodu darbu, viņš man mežā žagarus velk, bet viņš savējos apzog?! Dzēra arī daudz.”

Švalbe ir diezgan skarbs vīrs. Pusgadu nosēdējis cietumā par zagšanu, kaut gan uzskata, ka bijis nevainīgs, apcietinājumā trīs mēnešus pavadījis arī izmeklēšanas laikā par nodarījumu pret Ernestsonu.

Policijas izmeklētāja S. Poļakova tiesā liecināja, ka pratināšanas laikā Švalbe viņai netieši draudējis, kas gan kriminālprocesā neesot pārvērties. Švalbe ironiski teicis: “Tu jau saproti, ka mūža ieslodzījumu jau nevienam nedod…” “Kā man to saprast?” jautājusi inspektore. “Saproti, kā gribi…” atbildējis Švalbe. Toties S. Poļakova tiesai norādīja, ka policijas lietvedībā ir kriminālprocess par Švalbes izteiktiem draudiem Kandavas ciematiņa iedzīvotājam Zigmāram L., kurš aizstāvējis Ernestsonu un pierunājis viņu uzturēt pret Švalbi prasību, jo sākumā Artis baidījies. Novembrī nodega Zigmāra L. saimniecības ēka, par ko arī uzsākts kriminālprocess. Tiesā tika nolasītas viņa (atrodas ārzemēs) liecības, kurās viņš Švalbi raksturo kā draudīgu, atriebīgu, kurš cilvēkus fiziski ietekmējis arī iepriekš, un viss ciems no viņa baidoties. Švalbe arī Zigmāram L. un viņa ģimenei izteicis draudus, bet Artis esot godīgs un labsirdīgs.

Prokurore: draudi bijuši reāli

Tiesas debatēs prokurore lūdza tiesnesi Adriju Kasakovsku noteikt Švalbem trīs gadu un septiņu mēnešu cietumsodu, Sīpolam un Paldiņam – pa desmit mēnešiem cietumsoda, uzskatot, ka draudi Ernestsonam bijuši reāli, pat tik reāli, ka viņš izmisumā aizdedzinājis automašīnu. Un stāsts par braukšanu pēc eglītes esot izdomājums, tāpat arī pēc motorzāģa, uz kura ķēdes eksperti atraduši Ernestsona asinis un DNS (iezāģēts galvas matainajā daļā) lietošanas – arī stāsts par braukšanu uz policiju. Vainu mīkstinošu apstākļu neesot, tikai pastiprinošs – alkohola reibums Švalbem.

Cietušā advokāts Ģirts Ozoliņš prokurorei principā piekrita, piebilstot, ka Ernestsons nekad neesot teicis un arī tagad uzstāj, ka zādzību nav izdarījis. Un automašīnas aizdedzināšana esot attaisnojama, jo, braucienam turpinoties, sekas varēja būt vēl smagākas. Ernestsonam viedokļa par sodu neesot, jo vēloties saglabāt cik nu iespējams labas attiecības ar apsūdzētajiem, jo vienā ciemā vien būšot jādzīvo.

Sīpols un Paldiņš – situācijas ķīlnieki?

Sīpola advokāte Ilze Skaistkalne uzsvēra, ka Sīpols un Paldiņš bijuši situācijas ķīlnieki, atkarīgi no apstākļiem, ko izveidojuši citi, bez jelkādas tiešas darbības. Pierādīts tikai tas, ka Sīpols tur atradies, turklāt cietušais mainījis liecības, arvien mazinot Sīpola lomu notikušajā, beigās tikai vienu reizi pieturējis, ne grūdis, nekā. Savukārt Švalbe uzņēmies policejiskas funkcijas, mēģinot atrisināt zādzību. Cietušais varējis arī mukt, taču neizmantojis iespējas. Turklāt arī tieši Sīpola liecības bijušas par pamatu apsūdzībai un tagad šīs liecības tiekot vērstas pret pašu Sīpolu. Advokāte uzskata, ka Sīpolam kā notikušā novērotājam piemērojams sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Savukārt Paldiņa advokāts Gints Baraks savu klientu lūdza attaisnot pilnībā, kolēģes Skaistkalnes teiktajam par abiem “novērotājiem” piebilstot, ka Paldiņš bijis tas, kam izdevies Švalbi atturēt no aktīvām darbībām pret Ernestsonu. Paldiņš centies pildīt norunu vest zagli uz policiju. Arī cietušais notikušo neesot uztvēris kā nolaupīšanu, tikai baidījies no vardarbības un nogādāšanas policijā – viņa veiktā dedzināšana neesot bijis veids, kā izmukt, bet veids, kā nodarīt fiziski smagus veselības bojājumus citiem.

Cietušais pats veicis slepkavības mēģinājumu?!

Švalbes advokāte Inese Šulte arī uzskatot, ka viņas klients ir pilnībā attaisnojams, debatēs gāja vēl tālāk: viņasprāt, Ernestsona automobiļa aizdedzināšana faktiski atbilstot slepkavības mēģinājumam bīstamā veidā, kas izdarīta alkohola reibumā (1,89 promiles).

“Neatkarīgi no tā, bija vai nebija zādzība, puiši būtu izrunājušies, iedzēruši, varbūt izkāvušies un palikuši draugi, bet notika nenormāla rīcība no cietušā puses – dedzināšana,” domā advokāte.

Tāpat I. Šulte norādīja, ka naudas zādzības fakts nav izdomāts. Advokāte apgalvoja, ka ekspertīzē nav konstatētas sitienu un spērienu pēdas, kas varētu būt gūtas dzīvoklī un mežā, savukārt ievainojumus no motorzāģa Ernestsons varējis gūt automašīnā – tas atradies viņam blakus. Cietušais ar apsūdzētajiem bijis pazīstams 15 gadus, kopā ballējušies, iedzēruši un strādājuši, tāpēc braukšanu kopā neesot uztvēris kā nolaupīšanu. Turklāt konkrētā automobiļa bagāžnieks drīzāk uztverams kā salona pagarinājums, kurā bieži kāds sēdējis. Cietušajam bijis telefons, kuru viņš neesot izmantojis, lai sazvanītu glābējus. Kandavā, atrodoties automašīnā, neesot kliedzis vai citādi mēģinājis sev pievērst uzmanību.

Prokurore S. Janševska pēc advokātu runām piebilda, ka apsūdzēto advokāti cietušo vērtējot ciniski. Ernestsonam visu laiku bijis paniski bail, turklāt pret viņu jau bijis lietots motorzāģis. Viņa telefonam nav bijis kredīts un viņš neesot spējis izvērtēt, ka arī bez tā var piezvanīt policijai (proti, ka uz ārkārtas numuriem var zvanīt bez maksas). Tāpat Sīpols un Paldiņš neesot nevienu saukuši palīgos, dzīvoklī nav apturējuši Švalbes darbības, tāpēc uzskatāmi par līdzdalībniekiem.

LA.lv