Ugunsdzēsības depo būvniecībā varēja ietaupīt 0
Pārdomāti plānojot jauno ugunsdzēsības depo būvniecību, no sešu depo būvniecībai izlietotā finansējuma varēja ietaupīt vismaz 2,8 miljonus eiro.
Tā iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanas revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Trešdien preses konferencē valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja uz vairākiem būtiskiem trūkumiem saistībā ar jaunu ugunsdzēsības depo būvniecību. Viņa skaidroja, ka vairāki no jaunbūvētajiem depo ir nesamērīgi lieli priekš tajos paredzētā darbinieku skaita. Tāpat viņa teica, ka katra ēka ir būvēta pēc sava individuālā projekta, kas ir sadārdzinājis ēku būvniecību. VK ieteikumos IeM norādīts, ka šādu depo būvniecība būtu jāveic pēc tipveida projektiem.
VK ziņojumā par iekšlietu jomas nekustamo īpašumu pārvaldību izcelts, ka, plānojot depo telpas racionāli, būtu bijis iespējams uzcelt vairāk depo, tostarp, arī kādā no 18 Latvijas teritorijām, kur ugunsdzēsēji joprojām nevar ierasties uz izsaukumiem likumā paredzētajā laikā. Komentējot finansējuma pielietojumu, Krūmiņa arī izcēla, ka par valsts piešķirtajiem 11,5 miljoniem eiro izdevies uzbūvēt tikai daļu no paredzētajiem depo, bet depo būvniecībai Rojā, Daugavpilī, Liepāja un depo Rīgā, Matīsa ielā, atjaunošanai finansējums ir jāmeklē no jauna.
Valsts kontroliere arī norādīja uz situācijām, kad ir izbūvēti nesamērīgi lieli jaunie depo, taču tajos ir pietrūcis finansējuma iegādāties, piemēram, veļas mašīnas un veļas žāvētājus, tādēļ ugunsdzēsējiem un glābējiem savs darba apģērbs ir jāmazgā mājās, kaut gan jaunuzceltajās depo telpās ir ierīkotas telpas, kuras paredzētas tieši šim mērķim.
Starp citiem revīzijas laikā atklātajiem pārkāpumiem valsts kontroliere arī pieminēja to, ka pašlaik Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetiem par gultasvietas īri dienesta viesnīcā aprēķināta gandrīz trīs reizes augstāka īres maksa nekā īres maksa VUGD priekšnieka vietniekam, kuram koledžas telpās ierīkots īres dzīvoklis.
