Dabā
Zaļā dzīvošana

Apdraudētas jūrmalnieku akas 3


PIRMS UGUNSGRĒKA. Lielākoties nelegālajā atkritumu uzglabāšanas teritorijā atradušies otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli – dažādi plastmasas iepakojumi, kuru izcelsme meklējama Zviedrijā.
PIRMS UGUNSGRĒKA. Lielākoties nelegālajā atkritumu uzglabāšanas teritorijā atradušies otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli – dažādi plastmasas iepakojumi, kuru izcelsme meklējama Zviedrijā.
Foto – Rauls Dzerelis

Robi vides pārraudzībā

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, kur tikai vakarrīt beidzās vērienīgā ugunsgrēka dzēšanas darbi, Valsts vides dienesta (VVD) inspektors, apsekojot notikuma vietu, konstatējis, ka no kopumā 30 000 m3 jeb 23 000 tonnām nelegāli uzglabāto atkritumu izdeguši aptuveni 40%. Vēl plastmasas atkritumu krāvumos konstatēta arī bīstamo sadzīves atkritumu – bateriju, aerosolu, elektrības vadu – klātesamība, vakar informēja VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova. Tiesa, to īpatsvars esot neliels. Tikmēr uzņēmums SIA “Prima M”, kura apsaimniekotajā teritorijā izcēlās ugunsgrēks, uzskata, ka bīstamie atkritumi teritorijā varētu būt nonākuši vien nejaušības kārtā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzdevis VVD sadarbībā ar Valsts policiju noskaidrot, kā valsts vidienē varēja notikt tik vērienīga apjoma nelegālu atkritumu ievešana un uzglabāšana un kas par to atbildīgs. Tāpat ministrs informēja, ka jau šobrīd tiekot darīts viss, lai negadījuma vietu sakoptu un novērstu nodarījumu videi, – dots rīkojums šo vietu sakopt komersantam, kas te nelegāli uzglabāja atkritumus. Šodienas laikā uzņēmumam jāiesniedz ministrijai pasākumu plāns par tālāko rīcību. Ja uzņēmums to nedarīs, darbus uzņemsies VVD un vēlāk piesūtīs firmai rēķinu par izdevumiem. Kā skaidro I. Koļegova – sākotnēji esot jāatdala sadzīves atkritumi no pārstrādei paredzētajiem atkritumiem un jānodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, kam ir atļauja to darīt.

Tāpat būšot jāveic papildu gruntsūdeņu un grunts analīzes, lai novērtētu paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka ietekmi uz vidi un novērstu kaitējumu. Notikuma vietā sakopšanas darbu laikā dežurēs Jūrmalas pašvaldības policija un tiks nodrošināta objekta diennakts apsardze. Ministrs pieļāva, ka darbi varētu aizņemt vairākas nedēļas.

“Dienests jau ir paņēmis pirmos grunts un virszemes ūdeņu paraugus, lai veiktu analīzes un konstatētu, kāda ir iespējamā ugunsgrēka ietekme uz vides kvalitāti. Rezultāti varētu būt gaidāmi aptuveni pēc 10 dienām,” uzsvēra I. Koļegova. Nepieciešamības gadījumā tikšot veikti arī augsnes sanācijas darbi. Dienests jau šā gada pavasarī konstatējis, ka atkritumi ievesti no Zviedrijas un ir apzināti arī iespējamie atkritumu ievešanas ceļi, taču izmeklēšanas interesēs šādu informāciju nesniedz.

Galerijas nosaukums

Kļūme komunikācijā

Latvijā var legāli ievest no ārvalstīm atkritumus pārstrādāšanai, taču tikai ar nosacījumu, ja ir skaidri zināma pārstrādes vieta, bet īslaicīga uzglabāšana pieļaujama tikai līdz pārstrādāšanai. Atkritumu plūsmu valstī VVD nopietnāk sācis kontrolēt tikai pērn, kad parādījušies arī vairāki citi sīkāki pārkāpumi un neatbilstības šajā jomā. “Taču šis mums bija pārsteigums gan apjoma ziņā, gan tajā, kāda shēma tam visam apakšā. Te iesaistīti ļoti daudz uzņēmumu, ir daudz neskaidrību un daudz nesakritības dokumentos,” sacīja VVD vadītāja.

Pirmo sūdzību par šo vietu VVD saņēma jau pērn­vasar, taču nodevis šo informāciju Jūrmalas domei, kura sākusi administratīvo lietvedību un par to informējusi arī VVD. Neviens dienesta inspektors nav klātienē apsekojis vietu, par kuru bijusi sūdzība, un pēc Jūrmalas domes ziņas saprasts, ka tā ir kārtējā neliela apjoma neatļauti izveidota sadzīves atkritumu izgāztuve.

VVD ģenerāldirektore uzsver, ka dienestam neesot tāda kapacitāte, lai, reaģējot uz visiem iedzīvotāju ziņojumiem, izsūtītu uz katru vietu inspektoru. Gada laikā tikai ar aplikācijas “Vides SOS” starpniecību vien saņemot vairākus tūkstošus ziņojumu. Tāpēc ierastā prakse bija informācijas nodošana konkrētajai pašvaldībai. “Pašvaldības savas kompetences ietvaros veic darbības un mums par to atbild. Konkrētajā gadījumā, ja mēs būtu zinājuši par atkritumu uzglabāšanas vērienu, mēs noteikti būtu reaģējuši. Diemžēl šoreiz tā ir bijusi komunikācijas kļūme,” stāsta Koļegova un aicina citkārt ziņotājus pievienot arī pārkāpumu vietas bildes.

Ministrs gan sola rosināt pārbaudi par informācijas apriti VVD, nosakot, kāpēc jau pagājušajā vasarā nenostrādāja vides aizsardzības sistēmas, kā arī apzināt iespējamo atbildīgo VVD, Jūrmalas domē vai Jūrmalas pašvaldības policijā. Tikmēr Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars aicinājis arī premjerministru Māri Kučinski 26. jūnija Koalīcijas sadarbības padomes sēdē skatīt jautājumu par valdības rīcību saistībā ar ugunsgrēku Jūrmalā, vēsta LETA. Šis gadījums izgaismojot virkni problēmu atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas samilzušas kopš Vides ministrijas likvidācijas un, viņaprāt, atkritumu ievešana Latvijā netiek kontrolēta, turklāt kāds ar to pelnot.

Lai gan Koļegova iepriekš nepārliecinoši skaidroja, kad tad īsti VVD uzzinājis par šo nelegālo atkritumu glabātavu, K. Gerhards norāda, ka dienests izdarījis milzīgu darbu, lai prettiesisko darbību pārtrauktu, savācot daudz materiālu par iesaistītajām personām un uzņēmumiem, lai policija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un VVD novestu lietu līdz galam un atrastu vainīgos.

“Visos gadījumos, kad darbība apdraud cilvēku dzīvību, veselību, vides kvalitāti, sods ir jāpiemēro nekavējoties. Konkrētajā gadījumā daļēji asfaltētā, daļēji neasfaltētā teritorijā bija izvietotas atkritumu ķīpas, kas apsegtas ar maskējošam plēvēm, tādējādi teritorija bija samērā kārtīga un dienests neredzēja tiešu un tūlītēju apdraudējumu vides kvalitātei, tāpēc uzskatījām, ka nav nepieciešama tūlītēja rīcība, taču devām pietiekami īsu termiņu, lai kompānija atkritumus no turienes aizvāktu,” dienesta rīcību saistībā ar šo gadījumu skaidroja Koļegova. Kā tik vērienīga apjoma atkritumu vešana un uzglabāšana varēja tik ilgi nenonākt atbildīgās instances redzes lokā? Koļegova norāda, ka atkritumi bijuši labi nomaskēti zem zaļajām plēvēm, kas tiem pārklātas, tāpēc, braucot garām pa blakus esošo šoseju, atkritumu vēriens neesot bijis redzams. Turklāt esot pamats domāt, ka atkritumu savešana notikusi īsā laikā, jo kopš maija konkrētās izcelsmes atkritumi vesti jau uz oficiālu atkritumu apsaimniekošanas vietu, nepilnu divu mēnešu laikā tur ievedot 435 tonnas.

Apdraudētas jūrmalnieku akas

Veselības inspekcijas (VI) pārstāvis ­­Normunds­­ Kadiķis norāda, ka šis ugunsgrēks var atstāt ietekmi uz cilvēku veselību gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Meteoroloģisko ap­stākļu ietekmē ugunsgrēka laikā dūmi strauji cēlušies augšup. Lai gan nākamajā dienā saņemti iedzīvotāju zvani ar sūdzībām par specifisku smaku pilsētā, tā ātri izkliedējusies, jo bijis visai spēcīgs vējš. Taču piesārņojums izkliedējies daudz plašākā teritorijā, iespējams, pat ārpus Latvijas robežām. “Degot atkritumiem, izdalās vesela ķīmisko savienojumu buķete, bet parasti vislielākās bažas ir par dioksīniem un furāniem, kas ir ilglaicīgi noturīgi piesārņotāji un uzkrājas barības ķēdē – nonākot jūrā, var uzkrāties zivīs, nonākot uz zāles, var uzkrāties mājsaimniecības dzīvniekos. Tie var atstāt ietekmi uz reproduktīvo veselību un ir kancerogēni,” skaidroja N. Kadiķis, uzsverot, ka noskaidrot, cik lielā mērā šis konkrētais ugunsgrēks būs palielinājis šo savienojumu koncentrāciju vidē, nebūšot nemaz tik viegli, jo tie rodas arī jebkura cita ugunsgrēka laikā. VI pārstāvis mierina Jūrmalas iedzīvotājus, sakot, ka centralizētā dzeramā ūdens sistēma ir labi pasargāta, jo ūdens tiek ņemts no dziļurbumiem, tāpēc ūdeni, kas nāk no krāna, varot lietot bez bažām. Cits jautājums ir negadījuma vietai tuvumā esošās privātmājas, kurām ir privātās akas vai seklie urbumi līdz 10 – 15 metriem. VI aicina iedzīvotājus, kuri dzīvo aptuveni 1 km rādiusā ap degušo atkritumu vietu, sekot līdzi ūdens kvalitātei piemājas akās un, pamanot ūdenim neparastu garšu, smaku vai krāsu, nekavējoties ziņot VVD vai VI. Tiesa, tas neesot dienas vai nedēļas jautājums, turklāt apjaust iespējamo ietekmi palīdzēšot paņemto gruntsūdeņu paraugu analīzes. Tuvējo mazdārziņu īpašnieki, rūpīgi nomazgājot dārzu labumus, varot lietot tos uzturā, jo no augsnes kaitīgie savienojumi augos varot uzsūkties vien ilgstošākā laika posmā.

LA.lv