Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. jūnijs, 2013
Drukāt

Ugunsgrēks pilī kā viela pārdomām


Foto - LETAFoto - LETA

Pēc naktī uz piektdienu notikušā ugunsgrēka Rīgas pilī politiķiem ir vairākas lietas, par ko aizdomāties. Pirmkārt – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tehniskā nodrošinājuma nepilnības, par ko Iekšlietu ministrija jau ne reizi vien cēlusi trauksmi. Tāpat, iespējams, ir laiks pārvērtēt muzeju krājumu apdrošināšanu.


Naktī uz piektdienu Rīgas pili piemeklējusī ugunsnelaime izpostījusi kopumā 3200 kvadrātmetrus. Vislielākos zaudējumus liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem – šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Cietis arī ceturtais jeb augšējais pils korpusa stāvs 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri. Ugunsgrēkā pamatīgi cietušas Valsts prezidenta reprezentācijas telpas. Gandrīz pilnībā izdegusi Sarkanā zāle, mazāk bojāta Baltā zāle, Svētku zāle, Sūtņu zāle un Ģerboņu zāle.

Ugunsdzēsēji, kurus par liesmām informējis kāds garāmgājējs, notikuma vietā ieradās četru minūšu laikā. Taču dzēšanas darbus esot apgrūtinājis tas, ka pils vārti ir pārāk šauri, lai ugunsdzēsēju smagā tehnika varētu iebraukt un darboties pagalmā. Toties izvietotās būvnieku stalažas dzēšanu atvieglojušas, jo pa tām ugunsdzēsēji varēja piekļūt tuvāk liesmām, lai efektīvāk tās apdzēstu.

Ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti visi VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošie resursi, palīgā devās arī ugunsdzēsēji no Jūrmalas. Uz notikuma vietu tika norīkots Rīgas brīvostas velkonis. Dzēšanas darbu laikā radās problēmas ar ūdens ņemšanu, turklāt pievīla arī ugunsdzēsēju vecā un nokalpojusī tehnika. Viens VUGD darbinieks, strādājot pilī, saindējās ar degšanas produktiem, bet citi cilvēki nav cietuši.

Kā informēja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš, dzēšanas darbos prioritāte bijusi nosargāt Rīgas pilī esošos muzeju krājumus. Liesmas tos neskāra, bet apdraudējumu radīja dzēšanas darbos izmantotais ūdens, kas aizkļuva līdz muzeju telpām, taču tika izdarīts viss iespējamais, lai eksponātus pasargātu arī no tā.

G. Āboliņš kā pilnīgas muļķības noraidīja spriedelējumus, ka prātīgāk pils dzēšanā būtu bijis izmantot kādus īpašos līdzekļus (putas, pulverus, īpašu gāzi), jo vislabāk uguni spējot apslāpēt vislētākais dzēšanas līdzeklis – ūdens. Vienlaikus viņš norādīja, ka darīts viss iespējamais, lai ūdens neradītu kaitējumu muzeju eksponātiem.

Pagaidām ugunsgrēka izcelšanās iemesli nav zināmi, bet Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu. Izmeklēšanā piesaistīti arī starptautiski atzīti Lietuvas eksperti. Taču skaidrs, ka ugunsgrēks liks pārskatīt pils rekonstrukcijas termiņus un izmaksas, jo nu tajā daudz lielāki postījumi. To, cik dārgāks un ilgāks kļūs rekonstrukcijas process, pagaidām atbildīgās amatpersonas vēl tikai aprēķina, bet visticamāk, ka rekonstrukcijas pirmo kārtu neizdosies pabeigt iecerētajā termiņā – līdz 2015. gadam.

VUGD modernizēšanai nepieciešami astoņi miljoni

Pēc tam kad ugunsdzēsēji savu darbu bija beiguši, ne mazāk aktīva rosīšanās sākās politiskajās aprindās. Viens no pirmajiem situāciju klātienē novērtēt ieradās pils saimnieks – Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš pauda viedokli, ka šis ugunsgrēks ir nacionāla nelaime, jo tā rezultātā stipri bojātas vēsturiskas vērtības. Bērziņš arī veltīja atzinīgus vārdus ugunsdzēsējiem un pateicās viņiem par darbu. Vienlaikus politiķis piebilda, ka šī situācija var dot nepieciešamos impulsus, lai ugunsdzēsējiem aprīkojums būtu atbilstošs situācijai. Prezidents jau sazinājies ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP). Ministrs nedēļas laikā sagatavos detalizētu informāciju par ugunsdzēsības apstākļiem un glābšanas darbu gaitu. Ar secinājumiem tikšot iepazīstināts arī Valsts prezidents.

Iekšlietu ministrs uzskata, ka ugunsgrēks Rīgas pilī vēlreiz pierādījis: VUGD tehniskā parka atjaunošana ir neatliekama prioritāte.

“Diemžēl šis nelaimes gadījums vēlreiz apliecināja, kādā tehniski kritiskā situācijā ir glābēji, no kuriem tiek prasīta nekavējoša nelaimes gadījuma likvidācija,” uzsver Kozlovskis.

Viņš izteica pateicību visiem glābējiem, kuri, “neraugoties uz nepietiekamo un novecojušo tehnisko nodrošinājumu, šajā konkrētajā situācijā, kad bija grūti piekļūt ugunsgrēka lokalizācijas vietām, riskēja ar savu dzīvību un izdarīja visu iespējamo, lai glābtu Rīgas pili”. Pēc ministra domām, notikušais uzskatāmi pierāda, ka IeM vēršanās valdībā vēl tikai šomēnes, pieprasot līdzekļus novecojušās VUGD tehnikas atjaunošanai, ir kritiski svarīgs jautājums. “Diemžēl valdība atzina, ka tehnikas atjaunošana jāiekļauj nākamā gada jauno politisko iniciatīvu pieprasījumā pretēji IeM vairākkārt uzsvērtajam, ka ugunsdzēsēju tehnikas iegāde ir nepieciešama dienesta pamatfunkciju nodrošināšanai. Šāda attieksme pret glābšanas dienestu ir nepieņemama,” uzskata Kozlovskis. Ministrs pauda nožēlu, ka par iekšlietu dienestu nepietiekamo tehnisko nodrošinājumu politiķi atceras tikai šādās kritiskās situācijās, kad nelaime ir jau notikusi, un pauda cerību, ka valdība būs mācījusies no šī gadījuma. Kopumā nākamā gada budžetam VUGD papildus pieprasījis astoņus miljonus latu.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks solīja pārbaudīt pili apsargājošās Militāras policijas (MP) rīcību saistībā ar ugunsnelaimes izcelšanos. Pagaidām gan neesot pazīmju, ka MP būtu pieļāvusi kādu nolaidību.

Pamanot ugunsgrēku, apsargi esot informējuši atbildīgos dienestus, nodrošinājuši pils tālāku apsardzi, lai ugunsdzēsēji netraucēti varētu strādāt, kā arī aizvākuši ieročus no apdraudētajām telpām. Turklāt par spīti uguns draudiem, MP vecākais apsardzes instruktors kaprālis Alvis Brūveris izglāba arī Rīgas pils Svētā gara tornī plīvojošo Latvijas valsts karogu.

Eksponātus varēs izžāvēt

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) piektdien uzreiz pēc atgriešanās no Eiropas Tautas partijas sanāksmes Vīnē sasauca atbildīgo dienestu un ministru sanāksmi. “Pirmām kārtām nepieciešams novērtēt, cik drošs šis objekts ir tālākai ekspluatācijai, jāuzstāda pagaidu jumts, lai novērstu tālāku bojāšanos, jānostiprina konstrukcijas, jānodrošina papildu apsardze. Iespējams, būs nepieciešama pilnīga vai daļēja krājumu pārvietošana,” pēc sanāksmes informēja premjers. Pie šī jautājuma ministri atgriezīsies arī šodien valdības sēdē.

Rīgas pilī atrodas ne tikai Valsts prezidenta kanceleja, bet arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Tāpat tur glabājas daļa Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Nacionālā mākslas muzeja krājumu.

Pēc Kultūras ministrijas apkopotās informācijas, visvairāk ugunsnelaimē cietis Nacionālā vēstures muzeja krājums, proti, 40 000 vienību no miljona. Savukārt Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā cietušas 20 000 vienības no 900 000.

Kā pastāstīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, postījumus nav nodarījusi vis uguns, bet gan dzēšanas darbos izmantotais ūdens. Tādēļ neatgriezenisku bojājumu nav un, visticamāk, lielāko daļu izmirkušo eksponātu izdosies glābt. Muzeju darbinieki jau naktī uz piektdienu centās glābt, kas glābjams, nosedzot eksponātus ar plēvēm vai aizgādājot tos uz citām ēkām. Piektdien ministrija vēl nebija apkopojusi zaudējumu materiālo pusi un restaurācijai nepieciešamās izmaksas. Taču zaudējumi būs jāsedz valstij pašai, jo Latvijā muzeju krājumi netiek apdrošināti, kamēr tie atrodas muzeja telpās. Pati pils ēka gan ir apdrošināta, tādēļ valstij ir cerības atgūt tai nodarītos zaudējumus. Rīgas pilij ir divas spēkā esošas apdrošināšanas polises kopsummā par 27,3 miljoniem latu. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pagājušā gada 1. augustā noslēnoslēgusi apdrošināšanas līgumu ar apdrošināšanas AS “Baltijas Apdrošināšanas nams” par Rīgas pils apdrošināšanu 5,4 miljonu latu apmērā. Apdrošināts viss nekustamais īpašums, polisē paredzētie riski ir uguns, ūdens, vētra, plūdi, trešo personu nodarītie zaudējumi. Šī polise ir spēkā līdz šā gada 31. jūlijam. Savukārt uz pils rekonstrukcijas būvdarbu laiku pilnsabiedrība “SBRE”, ko veido būvfirmas SIA “Skonto būve” un SIA “Re&Re”, apdrošinājusi visus ar celtniecību saistītos riskus un materiālus uz visu būvdarbu veikšanas laiku apdrošināšanas AS “BTA Insurance Company” (BTA) par 21,93 miljoniem latu. Šis apdrošināšanas līgums ir noslēgts pagājušā gada 23. oktobrī, un polise ir spēkā līdz 2015. gada 30. jūnijam.

VNĪ ziņo, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem, kā arī visu apdrošināšanas sabiedrību ekspertiem, kuru izrakstītās polises saistītas ar Rīgas pili, jau bijusi iespēja apsekot zaudējumus.

Patlaban kopā ar ģenerāluzņēmēju – pilnsabiedrību “SBRE” un projekta vadītāju būvuzraugu SIA “Būvalts” izstrādāts operatīvās rīcības plāns Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un vēsturisko vērtību saglabāšanai.

Būvnieki solīja, ka jau sestdien sāks Rīgas pils glābšanas darbus. Vispirms esot jāatsedz restaurējamais parkets, tāpat tiekot izvesti slapjie gruveši un kartoni. Atsevišķās telpās, piemēram, Sūtņu zālē, tiks izveidoti nelieli atvērumi griestos, lai notecinātu salieto ūdeni un atbrīvotu pārsegumus. Līdz pagaidu jumta konstrukcijas izbūvei veicamie pasākumi novērsīšot papildu kaitējuma radīšanu, konstrukciju izmirkšanu iespējamo nokrišņu gadījumā.

Pārcelšanās neizbēgama

Sākotnēji bija paredzēts visu pilī esošo muzeju krājumus pārvietot uz jaunu krātuvi Pulka ielā, diemžēl krīzes un tai sekojošā taupības režīma dēļ krātuve tā arī vēl nav pabeigta.

Piektdien noskaidrojās, ka pēc mākslas vēsturnieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša lūguma Rīgas pils muzeju krājumu glabāšanai uz pāris gadiem piedāvāt drošas telpas gatava Rīgas dome. Runa ir par agrāko skolas ēku Skuju ielā 29, kur līdz šā gada aprīlim uz kultūras pils “Ziemeļblāzma” remonta laiku bija pārcēlusies “Ziemeļblāzma”.

Pašlaik ēka ir tukša, un pašvaldība domā, kā to izmantot tālāk.

Par krājumu pārvietošanu un tai nepieciešamajiem līdzekļiem valdība lems šīsdienas sēdē.

 

Uzziņa
Rīgas pils vēsture

* Rīgas pils (Rīgas II ordeņpils) celtniecība pabeigta 14. gadsimta 40. gadu beigās.

* 1484. gadā Livonijas iekšējo karu rezultātā tā pilnībā nopostīta.

* 1491. – 1515. gadā pils tika no jauna uzcelta uz vecās pils pamatiem. Virs galvenās ieejas pilī tika izvietotas Svētās Marijas un tā laika Livonijas ordeņa zemes mestra Valtera fon Pletenberga skulptūras, kas saglabājušās vēl šobrīd. l 1562. gadā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers Rīgas pils telpās nodeva ordeņa regālijas Polijas karaļa pārstāvim un līdz ar to savu eksistenci beidza Livonijas ordenis.

* 1621. gadā pils nonāca Zviedrijas karaļa pārvaldībā un tika uzsākti nolaistās pils sakārtošanas un nostiprināšanas darbi.

* 1783. gadā pilij uzceļ mūsdienās redzamo fasādi, notiek arī citi pārbūves darbi.

* 1795. gadā pilī tika iekārtota Rīgas (Vidzemes) ģenerālgubernatora mītne.

* 19. gadsimta 60. gados pilī atradās telpas Baltijas senatnes un vēstures pētītāju biedrībai un Rīgas pilsoņu literāri praktiskajai biedrībai.

* 1919. gada vasarā, Latvijas brīvības cīņu laikā, pils tornī sāka plīvot Latvijas valsts karogs.

* 1938. gadā uzcelts Trīs Zvaigžņu tornis. Pilī notiek citas pārbūves, veidojot reprezentatīvas telpas.

* Padomju laikā ēkā atradās Rīgas Pionieru pils un dažādi muzeji.

* 1988. gada 11. novembrī pils tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs.

* 1994. gadā pilī atgriezās Latvijas Valsts prezidents.

* Līdz ugunsgrēka brīdim Rīgas pilī glabājās Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), kā arī daļa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas krājuma un darbojās LVNM ekspozīcija.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+