“UgunsGrēka” Mildiņa laimīga, ka viss beidzies. Intervija ar aktrisi Ilzi Vazdiku 4
Katram stāstam ir sākums un beigas, arī seriālam. Šovakar kanāls TV3 parādījis daudzu iecienītā seriāla “UgunsGrēks” pēdējo sēriju. Kopš pirmās dienas tajā darbojusies pavāre Mildiņa, ko atveido Dailes teātra skatuves māksliniece Ilze Vazdika. Milda seriālā ir īsta “ilgdzīvotāja”, kuras pārvaldītajā Pētersonu viesnīcas – seriāla galveno norišu vietas – virtuvē satek tenkas, plūst asaras un reizēm ielīst arī sirdsmiers. Ar ko aktrisei saistās seriāla laiks?
Esat paskaitījusi, cik tad gadu ik darbdienu vakari “pavadīti” vispirms”Neprāta cenā”, tad “UgunsGrēkā”?
Ilze Vazdika: Vienpadsmit gadi pagājuši. Šausmas! Kā saka, ekrānā novecoju. Kurš domāja, ka viss vilksies vienpadsmit gadus, nekas tāds pie mums nekad nav bijis. Un man taču vēl pamatdarbs teātrī. Kā domājat, viegli vecumā to savienot ar nepārtrauktu braukāšanu tur, projām uz Doli? Man jau nav mašīnas, ar trolejbusiem, tramvaju un vēl gabals kājām. Pusotra stunda vienā virzienā. Tas ir varoņdarbs. Beigās jau braucu ar taksi, tā sakot, piemaksāju. Ja divsimt aktieru iziet seriālam cauri, nevar jau gaidīt, ka kāds brauks pēc tevis, labi, ja vispār var saskaņot aktierus no visiem teātriem, no Liepājas, Valmieras… Bet spēlēt man grūti nebija, citādi jau tik ilgi neizturētu.
Esat paskaitījusi, cik Pētersonu viesnīcas īpašniekiem kalpojusi, cik iemītniekus ar salātiņiem un maizītēm mielojusi un mierinājusi?
Nu kas to var atcerēties!
Zinu ne vienu vien, kas skatās seriālu un, atgriežoties pēc nedēļas prombūtnes mājās, apvaicājas, kā klājas tuvākajiem ģimenē, kas jauns valstī, un tad, kā starp citu, noprasa – un kas noticis “UgunsGrēkā”? Ja nu jums tagad vaicātu – ar ko viss galu galā šodien beigsies?
Mēs jau paši, ja varam, izmisīgi skatāmies ierakstu, lai saprastu, kā viss saiet kopā. Tajā gadā, kad noslēguma sērijā uzspridzināja līgavu un parādījās asiņaina, aizklāta seja, prasījām Gorodeckai (scenārija režisore. – V. K.) – kas tā bija? Jo nākamajā sezonā galu galā būs jāsāk ar to vietu, kur viņa parādās…
Vai improvizēt jums ļauj?
Jā, jā. Beigās jau mūs, “vecos”, tādos brīžos vairs nepārtrauca. Ja vien nav kāda aplamība, kas galīgi neloģiska, vai arī paķer nepareizo trauku, kas nesader ar to, kas iepriekš bija rokā. Es jau arī daudz strīpoju tos tekstus. Sižetu sacerējis viens, bet dialogus citi, un pilnīgi var just, ka tie mainās. Tā kā Milda agrāk bijusi skolotāja Upīte, bieži sacīju, ka uzrakstītais nav skolotājas – un vēl gados – leksika! Scenārijā bija uzrakstīts, ka Mildai, padzenot no mājas savu mēlnesīgo vedeklu Zentu, vajadzēja teikt – ej tu ellē! Bet vai tā var runāt skolotāja Upīte? Sacīju, ka tik rupji nerunāšu, un man neviens neko nepārmeta, ka pateicu to pašu domu, tikai saviem vārdiem: ej uz turieni, no kurienes esi nākusi! Savā dzīvē atšķirībā no Mildiņas es ar tējiņu arī nekad nevienu ciemiņu necienāju. Kā latviete piedāvāju kafiju… Bet seriālā ar tām tējiņām brīžiem kā Krievijā, kur visu laiku dzer tēju. Ja nu vēl Milda būtu savākusi zāļu tējas, to varētu saprast. Kādreiz jau arī sanāca tā kā dusmas, lasot tekstu, kur rakstīts “ieliek trauku mazgājamā mašīnā”. Kāds sēdējis mājās un tā uzrakstījis, bet mums, tur filmējot, ne tādas trauku mašīnas, pat ūdens nebija. Pīrādziņi auksti, bet jātēlo, ka karsti, krīt no rokām laukā… Bet tas viss pieder pie lietas.
Bet kāda no sižeta līnijām būs taču vairāk pie sirds?
… Kad Leons, manas Mildas krustdēls, palika akls. Centos to situāciju izspēlēt nopietni un sirsnīgi. Bet tagad seriālā palicis tikai viņa brālēns Fēlikss, kāds nu ir, tāds ir. Un tādas attiecības kā ar Leonu manai Mildai ar viņa radinieku nav. Bet katrā ziņā mans kolēģis aktieris Ģirts Ķesteris ir meistarīgs. Seriālā ir daudz meistaru. Nupat Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna, seriālā ienākot, parādīja īstu meistarklasi! Ar kādām krāsām viņa spēlēja Sibillu, manas Mildas pēdējā kavaliera Koļas sievu no Omskas, kura cierē uz viesnīcas īpašnieku Aivaru!… Mēs, “vecie”, jau gadiem velkamies, un te ienāk viena talantīga aktrise un atsvaidzina visu Pētersonu viesnīcas dzīvi, nemaz nerunājot par krievu aktieriem, kuriem ir pilnīgi cits temperaments. Vienreiz, kad Jakovs (Jakovs Rafalsons, spēlē bagātnieku Felzenbaheru. – V. K.) ieskrēja manā virtuvē, domāju, elektrība dzirksteļos!
