Ugunsgrēku Rīgas pilī drīzumā cer lokalizēt; cietis ugunsdzēsējs 0
Degšana ar atklātu liesmu Rīgas pilī vairs novērojama tikai dažviet un tā nav nekontrolējama, līdz ar to pastāv cerība, ka ugunsgrēku drīzumā izdosies lokalizēt.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, liesmu izplatīšanās pilī vairs nav tik intensīva, kā pirms brīža. VUGD darbinieki ir sākuši izdegušo konstrukciju jaukšanu un atsevišķu degšanas perēkļu likvidēšanu.
Dzēšanas darbu laikā ir cietis viens ugunsdzēsējs, kurš saindējies ar degšanas produktiem, pastāstīja Šembele.
Ugunsdzēsēji kopā ar Rīgas pils muzeja darbiniekiem patlaban apseko muzeja telpas un, kur nepieciešams, eksponāti tiek nosegti ar plēvēm, lai pasargātu tos no ūdens.
Arī tad, ja ugunsgrēku drīzumā izdosies lokalizēt jeb ierobežot, tā likvidācijas darbi, visticamāk, turpināsies vēl vairākas stundas.
Kā ziņots, ceturtdienas vakarā aizdedzies Rīgas pils jumts. Pēc pēdējās informācijas, degšanas platība ir aptuveni 100 kvadrātmetri, taču tā tiks precizēta.
Ugunsgrēka dzēšanai piesaistīti visi VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošie resursi, palīgā devušies arī ugunsdzēsēji no Jūrmalas. Tāpat uz notikuma vietu norīkots Rīgas brīvostas velkonis. Tāpat bija plānots dzēšanas darbos iesaistīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopteru, taču Pētersone-Godmane žurnālistiem stāstīja, ka helikopters dzēšanas darbos netiks iesaistīts, jo tā darbam jau esot par tumšu un traucē citi blakus apstākļi.
Kā ziņots, Rīgas pils patlaban tiek remontēta, tikmēr Valsts prezidenta kanceleja ir pārcelta uz Melngalvju namu.
Ugunsgrēkā Rīgas pilī visvairāk cietuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumi, ar informāciju, kas uzzināta no minētā muzeja darbiniekiem, aģentūrai LETA atstāstīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Vismazāk cietuši Rīgas pilī esošie Mākslas muzeja un Rakstniecības muzeja eksponāti, kurus turpina nosegt ar plēvēm, lai gan vissmagāk cietuši tieši Nacionālā vēstures muzeja krājumi, kā piemēram ekspozīcija – “100 Latvijas nacionālās relikvijas”.
Lāce nezināja teikt, cik lieli ir šie zaudējumi, bet viņa spēja vien piebilst, ka savulaik bija doma šos krājumus pārvest uz citu vietu, bet iestājoties krīzei tas netika izdarīts.
Jau ziņots, ka kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNN) pēc Rīgas pils muzeja krātuves apmeklējuma secinājusi, ka ugunsnelaimē vislielākās bažas ir par muzeja krājumiem, kas palikuši neizvesti no pils telpām, lai gan pagaidām nav informācijas par atsevišķiem muzeja krājumiem, kas atradušies tuvāk liesmu skartajām telpām.
Ministre žurnālistiem stāstīja, ka muzeja krājumu krātuvē pašlaik darbojas muzeja darbinieki ar glābējiem, lai to nosegtu ar plēvēm, tādējādi paglābjot no ūdens. Tomēr Jaunzeme-Grende nezināja, kāds liktenis piemeklējis tos muzeja krājumus, kas atradušies tuvāk liesmu skartajām telpām.
“Pagaidām tiek glābti tie, kas sasniedzami, bet pagaidām nav informācijas par tiem, kas atradušies tuvumā liesmu skartajām telpām,” sacīja ministre.
Jaunzeme-Grende piebilda, ka šodien Kultūras ministrijā plkst.8 tiek sasaukta Krīzes komitejas sēde, lai tiktu spriests par radušos situāciju.
Jau ziņots, ka pirms stundas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Rīgas pils muzeja darbinieki, kā arī uz notikuma vietu ieradusies kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) devās pārliecināties, vai degošajā pilī ir iespējams glābt palikušos muzeja krājumus, novēroja aģentūra LETA.
Glābēji satraukušos muzeja darbiniekus un Jaunzemi-Grendi ieveduši muzeja krātuves telpās, lai pārliecinātos, kas vēl ir glābjams no minētajām vērtībām.
“Pārliecināsimies, kas ir glābjams, ja strauji tecēs ūdens, tad palīdzēsim klāt plēves,” kāds no glābējiem noteicis ministrei, to sakām dzirdēja aģentūra LETA.
