Foto – AFP/LETA

Ukrainā apraujas pamiers 0

Pirms diviem mēnešiem panāktais pamiers starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem draud pilnībā izjukt, abām pusēm apsūdzot vienai otru uzbrukumu rīkošanā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
Lasīt citas ziņas

Vakar netālu no Doņeckas lidostas, kur šobrīd notiek sīvākās kaujas, dzīvību zaudēja divi skolēni, kuri dažus kilometrus no lidostas esošās skolas pagalmā bija iznākuši uzspēlēt futbolu, informē raidsabiedrība BBC. Šajā apkaimē pēdējās dienās apšaudes pieņēmušās spēkā, prokrieviskajiem teroristiem pastiprinot uzbrukumus Doņeckas lidostai, kura joprojām atrodas Ukrainas armijas kontrolē.

Vairāki ārvalstu mediji vakar ziņoja, ka daudzviet Ukrainas austrumos atsākušās kaujas starp Ukrainas armiju un prokrieviskajiem teroristiem. Tāpat tiek ziņots, ka vakar separātistu kontrolētajos apgabalos iegājuši krievu karavīri un bruņutehnika.

CITI ŠOBRĪD LASA

Spriedze Ukrainas austrumos pieņēmās spēkā pēc tam, kad pagājušajā nedēļas nogalē prokrieviskie teroristi, ignorējot Minskā panāktā pamiera nosacījumus, sarīkoja pašpasludinātas vēlēšanas Doņeckas un Luhanskas apgabalā. Pēc tām Ukrainas prezidents Petro Porošenko sasauca nacionālās drošības padomes ārkārtas sēdi, kurā tika nolemts uz karadarbības apgabaliem nosūtīt papildspēkus. Savukārt vakar Porošenko paziņoja, ka Doņeckas un Luhanskas apgabals vairs nesaņems finansējumu no Kijevas, kamēr no tiem nebūs padzīti Krievijas atbalstītie teroristiskie grupējumi. “Mēs turpināsim intensīvu apbruņošanu,” televīzijā demonstrētā uzrunā Ukrainas iedzīvotājiem paziņoja Porošenko, prokrievisko separātistu līderus nodēvējot par “bandītiem, teroristiem”.

Pēdējās dienās prokrieviskie teroristi sākuši intensīvāk apšaudīt Ukrainas dienvidos esošo stratēģiski svarīgo Mariupoles pilsētu. To iekarojot, separātistiem pavērtos iespēja savienot Krievijas jau anektēto Ukrainas pussalu Krimu ar šobrīd kaujinieku kontrolē esošajiem apgabaliem. Pēc nacionālās drošības padomes sēdes Porošenko uz Mariupoli norīkoja papildspēkus. Ukrainas prezidents atklāja, ka ap Azovas jūras krastā esošo pilsētu ir izveidotas trīs nocietinājuma līnijas un ka Ukrainas armijas vienības, kas atrodas Mariupolē, esot saņēmušas “modernus ieročus”. “Dienu un nakti prokrieviskie separātisti mūs bombardē no diviem virzieniem,” britu žurnālam “Time” stāstīja Mariupoles pašvaldības amatpersona Vasils Arbuzovs. “Tāpēc lielākā daļa cilvēku gatavojas iebrukumam, kas var sākties kuru katru brīdi.”

Ukraina arī noteikusi pasu kontroli uz robežas ar kaujinieku kontrolēto teritoriju. Tagad ikvienam cilvēkam, kurš izceļo vai ieceļo Ukrainā no separātistu kontrolētajiem apgabaliem, būs jāuzrāda pase, teikts Ukrainas robežsardzes paziņojumā.

Ziņu aģentūra “Reuters” norāda, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem šobrīd trūkst militāro spēju, lai tie varētu salauzt prokrievisko teroristu pretošanos Ukrainas austrumu apgabalos. Tāpēc vairākas Rietumu amatpersonas paudušas bažas, ka Doņeckas un Luhanskas apgabals varētu kļūt par Maskavas protektorātu. “Mēs pavisam reāli esam iegājuši iesaldētā konflikta fāzē,” ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja Ukrainas politikas apskatnieks Jurijs Jakimenko. Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka krievu karavīri pietuvojušies robežai ar Ukrainu. “Krievija turpina atbalstīt separātistus, viņus apmācot, apgādājot ar bruņojumu un nosūtot īpašās vienības uz Ukrainas austrumu daļām,” norādīja militārās alianses vadītājs. “Mēs aicinām Krieviju pielikt patiesas pūles, lai panāktu mierīgu risinājumu šai situācijai, un izmantot ietekmi pār separātistiem, lai piespiestu viņus ievērot Minskas līgumus.”

Reklāma
Reklāma

Somijas prezidents Sauli Nīniste intervijā britu laikrakstam “The Guardian” brīdinājis, ka Rietumu un Krievijas attiecībās Ukrainas dēļ draud iestāties aukstais karš. Viņš arī uzsvēris, ka Somijai tradicionāli bijušas labas attiecības ar Krieviju, taču tā neļaus Maskavai sevi “stumdīt”. “Jebkurā situācijā attiecībās ar Krieviju Somija demonstrējusi, ka būs ļoti izlēmīga, ka mums ir sarkanās līnijas. Mēs esam tam gatavi,” sacīja Nīniste. Runājot par nesenajiem gadījumiem, kad Somijas gaisa telpai pietuvojās Krievijas kara lidmašīnas, Nīniste norādīja, ka “mēs nekavējoties palaidām iznīcinātājus “Hornets””. “Krievi griezās atpakaļ. Ko mēs darītu, ja viņi nebūtu to darījuši? Es negribu spekulēt,” norādījis Somijas valsts galva.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.