Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. maijs, 2012
Drukāt

Ukraina atliek Centrāleiropas samitu Jaltā

jalta

Šonedēļ Ukrainas kūrortā Jaltā plānotais Centrāleiriopa valstu prezidentu samits, kuru daļa valstu vadītāju gatavojās boikotēt saistībā ar izturēšanos pret bijušo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko, ir atlikts, paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija.

“Saistībā ar to, ka daļa Eiropas valstu vadītāju nevar piedalīties Centrāleiropas valstu vadītāju samitā Jaltā, Ukraina uzskata par lietderīgu to atlikt un rīkot vēlāk,” informēja Ukrainas ĀM preses sekretārs Aleksandrs Dikusarovs. Par neierašanos ceturtdien un piektdien paredzētajā samitā paziņojuši Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Slovēnijas, Ungārijas un Vācijas prezidenti. Ne visi kā neierašanās iemeslu minējuši izturēšanos pret ieslodzījumā esošo bijušo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko, vairāki prezidenti paziņojuši, ka Jaltas samits nav saskaņojams ar viņu darba grafiku. Pēc Ukrainas ĀM sniegtās informācijas, samitā būtu piedalījušies Albānijas, Maķedonijas, Melnkalnes, Moldovas, Polijas un Rumānijas prezidenti, bet sākotnējo piekrišanu devuši arī Bosnijas- Hercegovinas un Serbijas prezidenti. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirmdien paziņoja, ka gatavojas doties uz Ukrainu.

51 gadu vecā Timošenko ir paziņojusi, ka kopš 20. aprīļa pieteikusi badastreiku, jo, pārvietojot no cietuma uz slimnīcu, pret viņu ticis pielietots fizisks spēks, un viņai uz ķermeņa radušies asinsizplūdumi. Ukrainas ekspremjere jau ilgstoši sūdzas par veselības problēmām – viņai sāpot mugura.

Protestējot pret izturēšanos pret Timošenko, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un visi komisāri, kā arī Austrijas kanclers Verners Faimans boikotēs Ukrainā nākammēnes paredzētas futbola Eiropas čempionāta finālturnīra spēles, un ar boikotu ir draudējusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

Kijevas Pečoras rajona tiesa pērn oktobrī atzina Timošenko par vainīgu amata pilnvaru pārsniegšanā saistībā ar gāzes piegāžu līgumu parakstīšanu starp Ukrainu un Krieviju un piesprieda viņai septiņu gadu cietumsodu. Pagājušajā mēnesī pret viņu sākās jauna tiesas prāva saistībā ar apsūdzībām par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, zādzību un ienākumu ārvalstu valūtās slēpšanu laikā, kad viņa 90. gados vadīja enerģētikas uzņēmumu “United Energy Systems of Ukraine” (UESU). Rietumvalstis pauž viedokli, ka Timošenko, kas ir opozīcijas partijas “Tēvzeme” līdere, tiek vajāta politisku motīvu dēļ. Šādu viedokli pauž arī Timošenko, kas savu vainu neatzīst.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+