Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. oktobris, 2014
Drukāt

Ukrainā cer tuvināties Rietumiem (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ukrainas armijas karavīri apsargā priekšvēlēšanu kampaņas telti Doņeckas apgabalā esošās Slavjanskas pilsētas centrā.

Svētdien Ukrainas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai ārkārtas vēlēšanās izraudzītos jauno parlamentu, kas, kā paredz analītiķi, būs izteikti eiropeiski noskaņots.

Ārkārtas vēlēšanās, kuras tika izsludinātas augustā, Ukrainas prezidents Petro Porošenko cer saņemt politisko uzticību no valsts iedzīvotājiem. Tikmēr valsts austrumu apgabalos Doņeckā un Luhanskā turpinās karadarbība, kurā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Turklāt vēlēšanu priekšvakarā viens no Doņeckas teroristu barvežiem Aleksandrs Zaharčenko paziņoja, ka “Kramatorska, Mariupole, Slavjanska būs mūsu”. “Neizslēdzu iespēju, ka atkal būs sīva karadarbība,” piedraudēja Zaharčenko. Teroristu kontrolētajās Doņeckas un Luhanskas pilsētās vēlēšanas nenotiks. Tur prokrieviskie kaujinieki sola 2. novembrī rīkot paši savas vietējā parlamenta vēlēšanas.

Paredz raibu jauno parlamentu

Ukrainas Centrālā vēlēšanu komiteja reģistrējusi 29 politiskās partijas, kas piedalīsies vēlēšanās. Vietējie politikas apskatnieki paredz sīvu cīņu par 450 deputātu vietām Ukrainas parlamentā.

Domājams, ka vēlēšanu sistēmas dēļ parlamenta jaunais sastāvs būs visnotaļ raibs. 2011. gada nogalē veiktās izmaiņas Ukrainas vēlēšanu likumā paredz, ka puse no parlamenta deputātiem tiek izraudzīti no partiju sarakstiem, bet otra puse – no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem. Tādējādi grūti paredzēt, vai par neatkarīgajiem deputātiem dēvētie uzvarētāji vienmandāta apgabalos piesliesies Porošenko blokam. Analītiķi atzīmē, ka izmaiņas vēlēšanu likumā savulaik ļāva bijušajam prezidentam Viktoram Janukovičam nostiprināt savu varu, jo šos deputātus dāsni sponsorēja viņam pietuvinātās biznesa aprindas. Turklāt šajās vēlēšanās startēs 127 deputāti no aizejošā parlamenta sasaukuma, no kuriem liela daļa pēdējās parlamenta vēlēšanās 2012. gadā uzvarēja tieši vienmandāta apgabalos, norāda ziņu aģentūra “Reu­ters”. Tāds būs, piemēram, Vladislavs Atrošenko, kurš iepriekš bija paudis atbalstu Janukovičam.

Porošenko šaubīgā kompānija

Dažas dienas pirms izvēles izdarīšanas vēlētāju aptaujas liecina, ka parlamentā varētu iekļūt pat desmit partijas, bet pārliecinoši lielāko pārstāvniecību varētu iegūt nesen izveidotais Petro Porošenko bloks, kuram pievienojusies arī bijušā boksera un tagadējā Kijevas mēra Vitālija Kļičko partija “Ukrainas demokrātiskā alianse par reformām” jeb “UDAR”. Kaut arī Porošenko bloka priekšvēlēšanu sauklis ir “Dzīvot jaunā veidā”, tā rindās ir vairāki gan par oligarhiem dēvētie ukraiņu uzņēmēji, gan vecā režīma amatpersonas, tostarp 42 pašreizējie likumdevēji un bijušais ārkārtas lietu ministrs Viktors Baloha, kā arī viņa brālis un brālēns. Turklāt Porošenko bloka sarakstā atrodami arī prezidenta radinieki – dēls Oleksijs un meitas krustmāte Oksana Bilozira. Tas daudziem liek skeptiski raudzīties uz Porošenko solītajām reformām un korupcijas izskaušanu. Taču vienlaikus Porošenko blokā ir daudz jauno seju, kuru vidū atrodami arī žurnālisti un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti – interneta televīzijas “Espresso TV” galvenais redaktors Vadims Deņisenko, laikraksta “Ukrainskaja Pravda” žurnālists Serhijs Leščenko, rakstniece Marija Matiosa un citi.

Aptaujas liecina, ka piecu procenta slieksni iekļūšanai parlamentā pārvarēs arī par populistisku uzskatītā Radikālā partija, bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko partija “Tēvzeme” un pašreizējā valdības vadītāja Arsēnija Jaceņuka “Tautas fronte”. Tikmēr bijušo Reģionu partijas likumdevēju jaunveidotais Opozīcijas bloks varētu arī neiekļūt parlamentā. Viņiem atbalsts svārstās ap pieciem procentiem. Ukrainas politiskie apskatnieki paredz, ka jauno valdību varētu veidot Porošenko bloks un Jaceņuka partija.

Ardievas Ļeņinam

Pirmo reizi pēdējos 20 gados ārpus Ukrainas parlamenta, visticamākais, paliks Komunistiskā partija, kuru aizejošajā parlamentā pārstāvēja 32 deputāti. Komunistu līderis Petro Simoņenko Krievijas ziņu aģentūrai “RIA Novosti” sūkstījās, ka partijas popularitātes kritums saistāms ar “vēl nepieredzētu antikomunisma psihozes vilni”. Jau gada sākumā sabiedriskie aktīvisti Ukrainā sāka Ļeņina pieminekļu masveidīgu gāšanu un vēršanos pret citiem Padomju Savienības simboliem. Septembra beigās Harkovā tika gāzts valstī lielākais Ļeņina piemineklis. Tāpat Komunistiskās partijas aktīvisti sūdzējušies, ka viņu kampaņas nemitīgi tiek izjauktas – plakāti saķēpāti, padomju simbolika saplēsta.

Daudzi apskatnieki Komunistiskās partijas norietā saskata Ukrainas simbolisku aiziešanu no Krievijas. Jau pirms varas maiņas Ukrainas Komunistiskā partija tika uzskatīta par Kremlim pietuvinātu. “Komunistiem nav lielu izredžu iekļūt parlamentā. Galveno kritiku Komunistiskā partija izpelnās, jo tiek uzskatīts, ka tā ir promaskaviska, nevis proukrainiska,” sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” sacīja Kijevas politikas apskatnieks Vadims Karasevs.

Teroristi rīkos savas vēlēšanas

Doņecku un Luhansku kontrolējošie teroristi paziņojuši, ka boikotēs Ukrainas parlamenta vēlēšanas, neskatoties uz to, ka Porošenko iepriekš izdeva likumu, kas abiem apgabaliem piešķir īpašu tiesisko statusu un trīs gadu autonomiju. Prokrieviskie teroristi ir iecerējuši rīkot paši savas vēlēšanas. Tikmēr Kijevas amatpersonas aicinājušas Maskavu izmantot savu ietekmi teroristu aprindās, viņus pārliecinot vēlēšanas nerīkot.

Kijeva uzsvērusi, ka Doņeckas un Luhanskas boikots neietekmēs vēlēšanu leģitimitāti. Maijā prezidenta vēlēšanās Doņeckā un Luhanskā piedalījās attiecīgi 3,2 un 4,7 procenti no pieciem miljoniem šajos apgabalos dzīvojošiem balsstiesīgajiem. Taču Ukrainas vēlēšanu komiteja paudusi cerību, ka parlamenta vēlēšanās aktivitāte būs lielāka. Kaut arī Doņeckas un Luhanskas pilsētas atrodas teroristu kontrolē, Ukrainas armijai izdevies atgūt aptuveni 50 procentus no lauku rajoniem šajos austrumu apgabalos. Luhanskas gubernators Henādijs Moskaļs vietējā presē izteicies, ka cer uz 35 – 40 procentu lielu vēlētāju aktivitāti. Doņeckas apgabalā darbosies desmit no 21 vēlēšanu iecirkņa, bet Luhanskā – septiņi no 11 iecirkņiem.

Viedoklis

Andrijs Jaņickis, ukraiņu žurnālists, īpaši “LA”: “Pamatā Krievija un Ukraina ievēro 5. septembrī sarunās Minskā panākto pamieru, izņemot dažus spriedzes punktus Donbasā, kur joprojām gandrīz katru dienu ir cilvēku upuri. Šķiet, abas valstis, ziemai iestājoties, būtu gatavas piemirst par konfliktu un iesaldēt situāciju. Skaidrojot piekrišanu pamiera noslēgšanai, kas faktiski nozīmē konflikta iesaldēšanu, Ukrainas prezidents Petro Porošenko atzinis, ka valsts armija ir vāja un tā jāreformē un jānostiprina, tajā skaitā ar rietumvalstu palīdzību. Šoziem Krievijai būs jārūpējas ne tikai par saviem pilsoņiem, bet arī par okupētās Krimas un dumpinieku kontrolētās Austrumukrainas teritorijas iedzīvotājiem. Ukrainai nāksies pārdzīvot ziemu bez naudas un pietiekama daudzuma gāzes. 26. oktobra parlamenta vēlēšanu iznākums liecinās, vai tiks turpināts reformu kurss un cīņa pret korupciju, lai saņemtu vēl daļu no Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma. Bez šīs naudas valsts nespēs kārtot maksājumus un var būt spiesta atzīt maksātnespēju. Prezidents Porošenko paziņojis, ka Ukraina pretosies jebkādam Krievijas mēģinājumam veidot sauszemes koridoru uz Krimu un tālāk uz Piedņestru, bet varētu atļaut humāno kravu, elektrības un ūdens piegādi Krimai caur savu teritoriju apmaiņā pret lētāku gāzi.”

Ukraina_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Cerēt viņi var uz visu ko iedomājas . Realitāte ir bēdīgāka . ES amatpersonas jau paziņoja , ka Ukrainu ES neuzņems un bezvīzu režīma ar ES nebūs.

  2. ukraina var ieskrieties kur grib pasaule valda mirstosais kapitalisms visi ir uz iznicibas robezas saule lec un noriet visiem gals klat,,,,,

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+