Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. aprīlis, 2015
Drukāt

Ukraina gatava pabarot pasauli. Saruna ar agrārās politikas ministru Alekseju Pavlenko (20)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Zināšanu pārņemšana no Latvijas lauksaimniekiem – šādi abu valstu sadarbību redz Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Aleksejs Pavlenko.

Sarunā ar “LA” Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Aleksejs Pavlenko atklāj, ka Ukraina šobrīd nostājusies uz pārmaiņu ceļa un ir atvērta jauniem investoriem. Karadarbība Ukrainas austrumos ietekmējusi valsts ekonomiku, tomēr zaudējumi lauksaimniecībā neesot dramatiski. Lai arī Doņecka un Luhanska ir pazīstamas kā metalurģijas un ķīmiskās rūpniecības reģioni, kur lauksaimniecība nav galvenā nodarbošanās, tomēr pēc apjoma zaudējumi sasnieguši 1,5 miljonus tonnu graudaugu jeb 3% no agrārās produkcijas apjoma.

Ukraina gatava pabarot pasauli

Pērn Ukrainā izdevies ievākt rekordražu – 63,8 miljonus tonnu graudu un kukurūzas, no tiem 30 miljoni tonnu tika eksportēti. Lauksaimniecības sektors ir galvenā Ukrainas ekonomikas lokomotīve – pagājušajā gadā no kopējā eksporta 37% bija lauksaimniecības produkcija.

Pavlenko uzsver Ukrainas nozīmību pasaules pārtikas tirgū. “Mēs esam gatavi paēdināt pasauli. Šobrīd Ukraina var paēdināt 150 miljonus cilvēku, bet potenciāls ir šo skaitu palielināt līdz 400 miljoniem, neizmantojot ĢMO tehnoloģijas, pret ko izturamies ļoti piesardzīgi. Tas mums ļaus sadarboties ar Ķīnu, kur ir ļoti stingras prasības pārtikas drošības jomā. Šogad plānojam eksportu uz Ķīnu palielināt vismaz trīs reizes, mums ir ko piedāvāt – gan putnu gaļa, gan cukura produkti,” stāsta ministrs.

Embargo dēļ Ukraina tirdzniecībā ar Krieviju un citām Muitas savienības valstīm zaudējusi aptuveni 31%. Jāpiebilst, ka tirdzniecība ar šīm zemēm veido 2,5 miljardus ASV dolāru. Savukārt tirdzniecība ar ES valstīm veido 4,8 miljardus eiro un pieaugums bijis par 6%. Taču lielākais tirgus ir ar Āzijas valstīm, tostarp Ķīnu, Ēģipti, Saūda Arābiju – 6,6 miljardu ASV dolāru apjomā, kur vērojams 10% kāpums.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. pat LA ievākušies krievu tolļi.

  2. ar tankiem vai??

  3. Nu reāls klauns ! Sevišķi sasmīdināja ukraiņu uzņēmēju sapnis par to, lai valsts netraucē strādāt. Izejot no Ukrainas finansiālā stāvokļa par to var pateikt īsi un kodolīgi,- gaidiet ar maisu! Lauksaimnieciskā ražošana, cita starpā, pieprasa ne vien mēslojumu, bet arī degvielu Ar trekno melnzemi te būs par maz. Taču reāli nav ne viena, ne otra, ne arī finansu lidzekļu. Ar Dūklava gādību Latvijas lauksaimniecība pacelta nebijušos augstumos. Tagad varam ukraiņus konsultēt, kā audzēt strausus, stādīt pelmeņus un ražot mannā putras sēklas.

    • degviela ir tikai izejviela un tās cena jau līdzīga visās valstīs.Nav problēmas viņiem tikai jāaptur valsts izzgšana

  4. Pasaulei Ukrainas pārtiku nevajag. Katrai valstij ir problēmas ar sava izaudzētā realizāciju. Un vēl jo mazāk valstīm vajag konkurentu Ukrainas personā. Savas rekordražas Ukraina varēs iebāzt dziļi, dziļi, kur saule neiespīd.
    Krievija bija vienīgā, kas iepirka ukraiņu izaudzēto un saražoto.

  5. Neļaus valdītāji pasaulei būt paēdušai – tas nozīmētu varas zaudēšanu.

  6. Pie tam jāņem vērā, ka Ķīna ir starp divām galējībām. Ēst gribas, bet bez enerģijas nav ražošanas. Jaunie hidroelektrostaciju projekti appludinās vēsturiskās lauksaimniecības zemes un piespiedīs vairākus miljonus zemnieku doties uz pilsētām.

  7. Tā kā mūsu lauksaimnieku vadoņi prot tikai krievu valodu, tad jācer, ka Ukraina būs tas starpnieks, kurš palīdzēs pārdot to mazo nieciņu, ko mēs saaudzējam. Lai nav jāžēlojas par tirgus trūkumu pasaulē, kur simti miljoni dzīvo badā. Un derīgas lauksaimniecības zemes paliek arvien mazāk.

  8. Tā tikai turpināt Atbildēt

    Un mūsu pašu Latvijas lauki pārvērtīsies par gāršu – krūmiem aizaugušu teritoriju.

  9. Lai viss iecerētais izdodas! Ukraina – jā! Krievijas fašismam – nē!

  10. Tāpēc jau izbadējušās urlu ordas metas virsū ukraiņu “maizes klētij”.

    • Nu ļoti inteliģents komentārs, uzreiz pamanāms komentētāja prāta dziļums 😀 Bet ja nopietni, Monsanto jau līgumus saslēdzis, varēsi caur ES līgumu pa tiešo rīt to amerikāņu ordas frankenšteina pārtiku un apglabāt savus ģimenes locekļus, kad tie mirs ar vēzi. Nabaga ukraiņi – katru gadu pirks dārgās sēklas no Monsanto un būs verdzībā uz visiem laikiem.

  11. Īstenībā viņi to darīs ar ģenētiski modificēto pārtiku, kam vairs nav likuma ierobežojumu to ražot Ukrainā , kā arī lauksaimniecības darbus tur veiks Rietumu korporācijas . Pēc laboratorijas pētījumu rezultātiem ar žurkām, ĢMO pārtika būtiski samazina to lietojošu īpatņu vairošanās spējas līdz pat neauglībai. Jauns populācijas samazināšanas instruments ir šī ģenētiski modificētā pārtika un ne tikai. Ja paskatāmies uz amerikāņu izskatu -100-150-200 kg, tad tas arī ir ĢMO pārtikas lietošanas rezultāts.

  12. šis ministrs jau paspejis publiski tik daudz glupibu sarunāt ka skaidrs ka nav svarigi zināt ko vadi, galvenais ir partijas piederiba un lojalitāte valdošai huntai

  13. Malači,ka strādā,grib atrauties no valsts komandēšanas,atļaujām u.t.t.Bet, ja iestāsies ES ,tad tikai ar birokrātiju un simtiem atļaujām būs jāsaskarās vai katru mīļu brītiņu,tad jau arī nevarēs audzēt graudaugus cik gribēs,var sanākt kā ar mūsu cukura fabrikām-iznīcinās.
    Brīnos par sarunām cukurrūpniecības sadarbībā -kāda sadarbība,Latvija ir iztukšota no cukura fabrikām.Visur viņiem būs kvotas,kvotas,ko un cik drīkst un ko nedrīkst.Tad jau daļa esošo zemnieku arī pacels cepuri un pateiks -sveiki,jo nevarēs pavilkt. Bet pats galvenais,lai iestājās miers šajā valstī.

  14. Pasaule skatās, vai nav ko iepaikot?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+