Mobilā versija
-0.4°C
Antons, Antis, Antonijs
Trešdiena, 18. janvāris, 2017
16. aprīlis, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Ukraina iegūst laiku (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Volodimirs Groismans

Pēc vairākus mēnešus ilgas politiķu stīvēšanās un intrigām Ukrainai beidzot jauna valdība. Valsts parlaments – Augstākā rada – premjera amatā apstiprinājis līdzšinējo parlamenta spīkeru Volodimiru Groismanu.

Iepriekšējais premjers Arsēnijs Jaceņuks, kura reitings pēdējos mēnešos bija noslīdējis līdz dažiem procentiem, atstāj Groismanam smagu mantojumu. Ukrainā ir milzīgas sociālās problēmas. Vidējā alga valstī patlaban ir 4590 grivnas jeb 160 eiro, minimālā alga – 46 eiro, vidējā pensija – 50 eiro. No vēl lielāka trūkuma daudzus ukraiņus glābušas zemās naftas cenas un aizvadīto gadu neparasti siltās ziemas. Tradicionālo Krievijas tirgu Ukraina tikpat kā zaudējusi, ko Eiropa pagaidām nespēj kompensēt. Valsts austrumos – Donbasā un Luhanskā – gruzd konflikts, kas pat šajā pamiera laikā turpina prasīt ukraiņu karavīru dzīvības. Ukrainas politikā joprojām ir liela oligarhu ietekme, valsti pamatoti uzskata par vienu no korumpētākajām Eiropā.

Varbūt vislielākais Jaceņuka valdības nopelns ir tas, ka, neraugoties uz visām grūtībām, Ukraina šajos divos gados pēc Maidana revolūcijas spējusi “noturēties”, izdzīvot un vēl vairāk attālināties no Krievijas ietekmes. Taču šodien ar to vien ir par maz. Rietumi no Ukrainas gaida ne tikai lozungus “Mēs esam Eiropa”, bet arī nopietnus darbus. Negatīvais referenduma rezultāts Nīderlandē ir nopietns brīdinājums, ka uzticības kredīts var tikt izsmelts.

Jauno Ukrainas valdību parlamentā atbalsta tikai divas frakcijas – “Porošenko bloks” un Jaceņuka vadītā “Tautas fronte”. Jūlijas Timošenko partija “Batkivščina” palikusi opozīcijā. Šķiet, Ukrainas politikas “dzelzs lēdija” nolēmusi “ieturēt pauzi” un mērķē vēl tālāk – uz ārkārtas parlamenta vēlēšanām (kas nav izslēgtas pašreizējās trauslās koalīcijas izjukšanas gadījumā) vai nākotnē pat uz valsts prezidenta krēslu.

Jaunais (tikai 38 gadi, tautība – ebrejs), enerģiskais, bet reizē nosvērtais un apdomīgais Groismans tiek uzskatīts par “Porošenko cilvēku”. Viņi abi nāk no Viņņicas pilsētas, kur atrodas pati lielākā no Porošenko piederošajām “Roshen” šokolādes fabrikām. Savukārt Groismans ne bez panākumiem astoņus gadus atradās pilsētas mēra amatā. Viņņicu šodien pamatoti uzskata par vienu no bagātākajām un sakārtotākajām Ukrainas pilsētām.

Groismana valdībā vairs nav neviena ārzemnieka, toties arī viņš nav spējis turēties pretim kārdinājumam uzaicināt “savējos” no dzimtās Viņņicas. Tā ir daudzām pēcpadomju valstīm raksturīga parādība – Putins savā apkārtnē pulcina “čomus” no Pēterburgas, savukārt gāztais Ukrainas prezidents Janukovičs uzticējās “pārbaudītiem kadriem” no Donbasa un Luhanskas.

Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu Ukraina ir ieguvusi laiku, atelpas brīdi, lai apzinātos sasniegumus, izvērtētu pieļautās kļūdas, noteiktu attīstības prioritātes un ar jaunu sparu ķertos pie ilga, pacietīga darba. Jaunu revolūciju šī valsts var arī neizturēt.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. jo tālāk, jo labāk Atbildēt

    Cieši sakari ar Krieviju (resp. Krievu impēriju) visām tautām ir nesuši tikai postu.

  2. zaglis un zagļa dēls gropismanels Viņņicu izzaga vēl trakāk kā zaglis, zagļa dēls Vaļcmanels :))

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (132)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Trojas zebra

Latvijas Televīzija pārtraukusi demonstrēt neatkarīgā producenta SIA “Zebra TV” satiksmes drošības tematikai veltīto raidījumu “Zebra” pēc tam, kad atklājies, ka raidījumā neatļauti izvietota Rīgas domes reklāma. Jau agrāk “Zebra” bija veidojusi īpašu raidījumu, lai slavinātu Rīgas domes iecerēto tramvaja līniju Skanstes rajonā, tautā dēvētu par “kapu tramvaju”, bet aizvadītās nedēļas raidījumā tika demonstrēts, cik varonīgi ar sniegu Rīgas ielās cīnās Rīgas mērs Nils Ušakovs un Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+