Pārvietojamās pretgaisa aizsardzības iekārtas, kas izvietotas Krievijā.
Pārvietojamās pretgaisa aizsardzības iekārtas, kas izvietotas Krievijā.
Foto – AFP/LETA

Ukraina lūdz ES un NATO palīdzību 11

Kamēr Ukrainas austrumu apgabalos joprojām norisinās plaša karadarbība un Krievija turpina ar bruņojumu un ieročiem apgādāt Luhanskas un Doņeckas apgabalos karojošos teroristus, Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri vakar tikās Berlīnē, lai mēģinātu rast risinājumu konfliktam, kura laikā, pēc ANO aplēsēm, dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Vakar Ukrainas teritorijā, Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas un Ukrainas pārstāvju pārbaudītas, iebrauca sešpa­dsmit Krievijas armijas kravas automašīnas “Kamaz” ar Ukrainas austrumu apgabalos dzīvojošajiem paredzētiem humānās palīdzības sūtījumiem. Tiesa, automašīnu kravas nodalījumi ir pustukši.

Krievija noliedz 
bruņojuma sūtīšanu


Pagājušās nedēļas nogalē starptautiskās sabiedrības uzmanību izpelnījās britu laikrakstu “The Guardian” un “The Daily Telegraph” žurnālistu aprakstītā Krievijas tanku un bruņutransportieru iebraukšana Ukrainas teritorijā. Kaut arī robežsargi robežpunkta apšaudē negāja bojā, tiek ziņots, ka Krievijas spēki pilnībā iznīcinājuši robežpunkta infrastruktūru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ukrainas prezidents Petro Porošenko un vairākas citas ukraiņu amatpersonas apstiprinājušas, ka kaujās jau iznīcināta lielākā daļa no Krievijas pagājušajā nedēļā ievestās militārās tehnikas. Tiesa, Ukrainas Drošības padomes pārstāvis An­drijs Lisenko starptautiskajiem medijiem skaidrojis, ka bruņutransportieru iebraukšana valsts teritorijā no Krievijas ar šīs valsts numura zīmēm nav nekas neparasts. “Šis maršruts bruņutehnikas iesūtīšanai bieži tiek izmantots. Ukrainas armija spējusi iznīcināt lielāko daļu no šiem konvojiem,” sacīja Lisenko.

Krievijas Aizsardzības ministrija līdz šim kategoriski noraidījusi apsūdzības militārās tehnikas sūtīšanā uz Ukrainu, tās nodēvējot par “kaut kādu fantāziju”. Tiesa, Doņeckas pašpasludinātās “tautas republikas” viens no līderiem Aleksandrs Zaharčenko starptautiskajiem medijiem lepojies, ka viņa vadītie teroristi ir saņēmuši būtisku papildinājumu no Krievijas. Zaharčenko paziņojis, ka viņa vadītajos spēkos iekļāvušies 1200 kaujinieki, kuri izgājuši četru mēnešu apmācības Krievijā, kā arī 120 bruņumašīnas un 30 tanki.

Diplomātiskie 
centieni


Šajā saspīlētajā gaisotnē vakar Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tikās Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri. Pirms sanāksmes Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins vērsās pie Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, lūdzot tās Ukrainai sniegt ne tikai politisko, bet arī militāro palīdzību, jo “pastāv nopietni Krievijas militārā iebrukuma draudi”. “ES un NATO šis ir patiesi grūts jautājums – ko viņi var darīt, ja Eiropas valsts Eiropā praktiski ir sākusi karu? Ja viņi atbild, sakot, ka neko daudz nevar darīt, tad tas liek apšaubīt šīs organizācijas kā uzticamas partneres,” intervijā Vācijas radio “Deutschlandfunk” sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Kļimkins. Viņš aicināja NATO izstrādāt jaunu stratēģiju attiecību veidošanai ar Ukrainu. Kļimkins arī pauda cerību, ka septembrī gaidāmajā militārās alianses virsotņu apspriedē Velsā tiks apmierināti Ukrainas lūgumi ne tikai pēc lielāka politiskā atbalsta, bet arī atbalsta terorisma apkarošanā un kiberdrošībā.

Laikraksts “The Wall Street Journal” secina, ka rietumvalstu politiķi aizvien aktīvāk meklē veidus karadarbības izbeigšanai Ukrainas austrumos. Nedēļas nogalē kā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tā ar Ukrainas valsts galvu Petro Porošenko tikās Somijas prezidents Sauli Nīniste. Kaut arī būtisku izrāvienu ne saruna Sočos ar Putinu, ne tikšanās ar Porošenko Kijevā neesot devusi, tomēr Somijas valsts vadītājs uzslavēja abu pušu mēģinājumus risinājumu meklēt dialogā. Arī Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele mudinājuši Krieviju apturēt ieroču un bruņojuma plūsmu uz prokrievisko teroristu kontrolētajiem Ukrainas austrumu apgabaliem.

Reklāma
Reklāma

Ukrainas armija 
aplenc teroristus


Aizvadītajā nedēļas nogalē kaujās Doņeckā dzīvību zaudējuši vismaz desmit civiliedzīvotāji, apstiprinājušas Ukrainas amatpersonas. Savukārt Ukrainas drošības padomes pārstāvis Lisenko paziņojis, ka vienā no teroristu līdzšinējiem posteņiem Luhan­skā Ukrainas armija ir ieņēmusi vietējo policijas iecirkni, virs kura atkal pacēlusi Ukrainas karogu. Ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz Ukrainas militārpersonu sacīto, informē, ka Ukrainas spēkiem izdevies ieņemt plašas teritorijas ap Doņecku un Luhansku, teju pilnībā aplencot abas līdz šim teroristu kontrolētās pilsētas. Kijeva arī paziņojusi, ka tās spēki kontrolē visus ceļus, kas ved uz šīm valsts austrumos esošajām pilsētām.

Tiesa, prokrieviskie teroristi vakar notrieca Ukrainas gaisa spēku iznīcinātāju, kurš lidoja virs Luhanskas. Laikraksta “Ukrainskaja pravda” interneta vietne raksta, ka iznīcinātājs notriekts pēc tam, kad tas veica sekmīgus uzlidojumus teroristu pozīcijām. Iznīcinātāja pilotam esot izdevies katapultēties, un viņš atrodoties drošībā. Tāpat tiek ziņots, ka Krievijas artilērija iznīcinājusi Ukrainas robežpunktu “Uspenka” Doņeckas apgabalā.